Ja ļoti vēlies un ilgojies – tas piepildās. Kāpēc dažkārt šķiet, ka dzīve sadzird mūsu vēlmes?

Ir vēlmes, par kurām mēs nevienam nestāstām. Mēs tās atceramies, braucot mājās, guļot tumsā vai vērojot citus cilvēkus, kuri uzdrošinājušies izdarīt to, par ko paši joprojām tikai sapņojam. Mainīt darbu. Satikt cilvēku, kura klātbūtnē nebūtu jāizliekas. Izveidot mājas, kurās gribētos atgriezties. Un, kad pēc ilga laika tas beidzot notiek, ir grūti neiedomāties: varbūt spēcīgai vēlmei patiešām piemīt spēks?

Teiciens „ja ļoti vēlies, tas piepildās“ sniedz cerību. Īpaši tad, kad pašreizējā dzīve vēl nemaz nelīdzinās tai, pēc kuras ilgojamies. Gribas ticēt, ka mūsu gaidīšana kaut ko nozīmē, ka pūles nepazūd un ka tas, ko klusībā nēsājam sirdī, kādu dienu kļūs par īstenību.

Tomēr tas nav nekļūdīgs dzīves likums. Vēlme vien negarantē rezultātu, un nepiepildījies sapnis nenozīmē, ka vēlējāmies pārāk vāji. Tomēr spēcīga, ilgstoša vēlme var mainīt mūsu izvēles. Dažkārt tieši ar šīm pārmaiņām sākas stāsts, ko vēlāk nosaucam par sapņa piepildīšanos.

Kad atzīstam sev, ko vēlamies, kļūst grūtāk dzīvot kā iepriekš

Var gadiem atkārtot, ka darbs „nemaz nav tik slikts“, lai gan svētdienu vakaros jau ir grūti elpot, domājot par pirmdienu. Var teikt, ka vientulība netraucē, lai gan visvairāk pietrūkst vienkārša jautājuma: „Kā pagāja tava diena?“ Dažkārt mēs savas vēlmes samazinām tik ļoti, lai tās vairs nebiedētu. Pārliecinām sevi, ka vairāk nemaz nevajag.

Atzīt „es vēlos citādi“ nav viegli. Tajā brīdī nākas ieraudzīt attālumu starp tagadni un savām ilgām. Rodas neērti jautājumi: ko es gaidu, no kā baidos, ko es varētu mainīt? Kamēr sapni turam kaut kur tālumā, varam tam nepieskarties. Kad ļaujam sev to nopietni vēlēties, sākam domāt, kā tam pietuvoties.

Iedomāsimies cilvēku, kurš jau sen vēlas mainīt profesiju. Sākumā viņš tikai lasa citu cilvēku stāstus. Vēlāk aplūko mācību programmas, aprunājas ar paziņu, kurš strādā šajā jomā, pamēģina izpildīt pirmo uzdevumu. No malas gandrīz nekas vēl nav mainījies. Taču viņa ikdienā jau ir radusies vieta tam, kam iepriekš bija atvēlēts tikai nenoteiktais „kādreiz“.

Vēlme kļūst nozīmīga tad, kad sāk piedalīties mūsu lēmumos. Pat mazos, ko neviens nepamana un par kuriem neviens nepaslavē.

Piepildījums bieži sākas krietni agrāk, nekā mēs to pamanām

Kad cilvēks beidzot saņem vēlamo darbu, apkārtējie pamana piedāvājumu. Viņi var neredzēt vakarus, kas pavadīti mācoties, neveiksmīgās intervijas un reizes, kad nācās nosūtīt vēl vienu CV, lai gan jau bija kauns atkal cerēt. Gala rezultāts izskatās pēc viena laimīga notikuma, taču līdz tam varēja aizvest gara mazu darbību virkne.

Tāpēc arī rodas sajūta, ka dzīve negaidīti atvēra durvis. Dažkārt iespēja patiešām rodas nejauši. Tomēr cilvēks tai jau ir sagatavojies: zina, ko meklē, var parādīt savu darbu, uzdrošinās uzrunāt vai pieņemt piedāvājumu. Iepriekšējās pūles sastopas ar apstākli, ko viņš pats nevarēja ieplānot.

Spēcīga vēlme var palīdzēt pēc vilšanās atgriezties pie sava mērķa. Atpūsties, mainīt pieeju, lūgt palīdzību un mēģināt vēlreiz. Tas nenozīmē, ka jācieš bezgalīgi vai jāturas pie viena vienīga plāna. Dažkārt neatlaidība izskatās ļoti mierīga: šodien izdaru tik, cik varu, un ļauju sev turpināt rīt.

Atskatoties atpakaļ, mēs bieži sakām: „Es vienmēr zināju, ka tā būs.“ Lai gan, ejot šo ceļu, mēs, visticamāk, daudzas reizes šaubījāmies. Piepildījies sapnis piešķir iepriekšējiem notikumiem skaidru nozīmi, ko tobrīd vēl nevarējām saskatīt.

Ne viss piepildās, un tā nav cilvēka vaina

Skaistā doma par vēlmju spēku var kļūt sāpīga, ja sākam ar to vērtēt citu cilvēku dzīves. Cilvēkam, kurš ilgojas pēc mīlestības, nepietiek pateikt, ka vajag ticēt stiprāk. Tam, kurš zaudējis tuvinieku, vēlme viņu neatgriezīs. Un grūtības, ar kurām sastopamies, ne vienmēr ir atkarīgas no mūsu pūlēm vai attieksmes.

Dzīvē ir citu cilvēku izvēles, nejaušības, veselība, nauda un iespēju robežas. To atzīt nenozīmē atteikties no cerības. Tas ļauj pārstāt sevi sodīt par visu, kas nav izdevies.

Īpaši svarīgi to atcerēties attiecībās. Var ļoti mīlēt konkrētu cilvēku un tomēr nesagaidīt tādu pašu atbildi. Viņa gribu nemainīs ne gaidīšana, ne stiprāka vēlme. Tomēr vēlme būt mīlētam saglabā nozīmi. Tā var mudināt meklēt abpusēju saikni un aiziet no attiecībām, kurās pastāvīgi jālūdz uzmanība.

Dažkārt nākas atlaist precīzu priekšstatu par to, kādai noteikti jāizskatās mūsu laimei. Sapnis par vienu darbavietu var slēpt vēlmi tikt novērtētam. Sapnis par lielu māju – ilgas pēc drošas, mierīgas vietas. Saprotot, kas mums patiesībā ir svarīgs, varam atklāt vairāk nekā vienu ceļu.

Ko darīt ar vēlmi, kas nekādi nelaiž vaļā?

Vispirms ir vērts to nosaukt pēc iespējas vienkāršāk. Bez skaistām frāzēm par perfektu dzīvi. Kā tieši trūkst? Vairāk laika sev? Iespējas nopelnīt ar iecienītu darbu? Tuvības? Drosmes pieņemt lēmumu, ko jau sen atliekat? Skaidra atbilde palīdz izvēlēties rīcību, ko iespējams veikt jau tagad.

Nav uzreiz jāapgriež kājām gaisā visa dzīve. Varbūt pirmais solis būs saruna, aizpildīts pieteikums, uzsākta taupīšana vai viena stunda savai iecerei. Šāda rīcība negarantē panākumus, taču sniedz to, ko nedod vien gaidīšana: pieredzi un lielāku skaidrību. Pamēģinot, mēs uzzinām, kas der, kā trūkst un kas jādara tālāk.

Vienlaikus ir vērts atstāt vietu dzīvei, kas notiek šodien. Visa sava vērtība nav jāatdod vienam nākotnes rezultātam. Jūs neesat mazāk vērtīgi, kamēr jums vēl nav vēlamā darba, partnera vai māju. Var tiekties pēc vairāk un vienlaikus atzīt, cik daudz jau ir noiets.

Tāpēc vārdus „ja ļoti vēlies, tas piepildās“ visjēgpilnāk ir pieņemt kā iedrošinājumu. Ļaut sev vēlēties, veltīt savai vēlmei laiku un pamazām tās dēļ rīkoties. Un kādu dienu, nonākot tur, par ko iepriekš tikai klusībā sapņojāt, varbūt vispirms atcerēsieties pavisam vienkāršu mirkli: to, kad beidzot nolēmāt pamēģināt.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!