Kaķi izlaiž pagalmā „tikai uz īsu brīdi”, bet jau tiek runāts par stingrākiem noteikumiem saimniekiem

Daudziem kaķu saimniekiem tas šķiet pilnīgi ierasti: no rīta pavērt durvis, kaķis izskrien pagalmā, pastaigājas pa dārzu, pārlec pāri žogam, bet vakarā atkal atgriežas mājās. Tomēr Eiropā šāds ieradums arvien biežāk tiek vērtēts ne tikai kā mājdzīvnieka brīvība, bet arī kā atbildības jautājums.

Brīvi klaiņojoši kaķi medī putnus, ķirzakas, vardes, sīkos zīdītājus un citus dzīvniekus. Tas nav tikai „kaķīgs rotaļu” vai nevainīgs instinkts. Dabas aizsardzības un medību organizācijas brīdina, ka dažviet mājas un klaiņojošo kaķu ietekme uz savvaļas dabu jau kļūst par nopietnu problēmu.

Tāpēc Eiropā arvien biežāk tiek runāts par to, kam kaķu saimniekiem būtu jābūt pašsaprotamam: sterilizāciju, mikročipu, reģistrāciju un atbildīgu izlaišanu ārā. Dažviet šāda kārtība jau kļūst nevis par ieteikumu, bet par konkrētu prasību.

Kāpēc brīvi klaiņojošs kaķis ir kļuvis par problēmu

Kaķis mājās var būt maigs mājdzīvnieks, taču ārā tas joprojām ir plēsējs. Pat labi barots kaķis bieži medī nevis bada, bet instinkta dēļ. Tas var ķert putnus, sīkos grauzējus, ķirzakas vai vardes, lai gan mājās to gaida pilna ēdiena bļoda.

Vācijas Mednieku asociācija vērš uzmanību uz īpaši lielo apmēru. Tiek ziņots, ka Vācijā dzīvo vairāk nekā divi miljoni klaiņojošu kaķu. Pēc zinātnieku aplēsēm, tie ik gadu var nomedīt vismaz 100 miljonus putnu, kā arī aptuveni 300 miljonus sīko zīdītāju un rāpuļu.

Šādi skaitļi nav vienkārša precīza katra bojāgājušā dzīvnieka saskaitīšana. Tie ir aptuveni novērtējumi, kas balstīti pētījumos un modelēšanā. Tomēr tie skaidri parāda, kāpēc šī tēma ir kļuvusi tik jutīga. Īpaši pilsētās, kur putnu ligzdošanas vietas, pagalmi, parki un mājas kaķu teritorijas bieži pārklājas.

Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitātes dati liecina, ka pilsētvidē kaķi dažu putnu sugu mazuļiem var nodarīt ārkārtīgi lielu kaitējumu. Dažos gadījumos pat tiek runāts par 80–90 procentu noteiktu sugu jauno pēcnācēju zaudēšanu.

Bīstamākais laiks – pavasaris un vasara

Vislielākais risks savvaļas dabai rodas laikā, kad putni ligzdo, bet zīdītāji audzina mazuļus. Daudzām sugām šis periods ilgst līdz augusta beigām. Tieši tad dabā ir daudz nepieredzējušu, vēl vāju vai lēni kustīgu dzīvnieku.

Jaunie putni vēl neprot labi lidot, mazāki zīdītāji nespēj laikus aizbēgt, bet arī vardes un ķirzakas viegli kļūst par laupījumu. Šādā laikā kaķis var noķert ne tikai parastas, bet arī aizsargājamas vai retas sugas, kuru populācijas atjaunojas grūti.

Vēl viena problēma ir klaiņojošo kaķu skaita palielināšanās. Brīvi klaiņojoši nesterilizēti kaķi nekontrolēti pārojas. Kaķēni piedzimst nomaļās vietās, ātri kļūst bailīgi, izvairās no cilvēkiem, un vēlāk tos gandrīz nav iespējams socializēt.

Eksperti bieži min teorētisku piemēru: viens nekastrētu kaķu pāris, ja apstākļi ir labvēlīgi, septiņu gadu laikā kopā ar visām nākamajām paaudzēm var radīt līdz 420 tūkstošiem pēcnācēju. Reālajā dzīvē šādu skaitu ietekmē daudzi apstākļi, taču pats princips ir skaidrs – nekontrolēta kaķu vairošanās ļoti ātri kļūst nevis par viena pagalma, bet visas teritorijas problēmu.

Kaķis uz ceļaAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko saimnieki var darīt jau tagad

Dabas aizsardzības speciālisti uzsver, ka pati problēma nav kaķis. Problēma sākas tad, kad cilvēks izlaiž mājdzīvnieku bez jebkādas atbildības un nerūpējas par sekām.

Viens no svarīgākajiem soļiem ir sterilizācija. Sterilizēti kaķi vairs nevairojas, bieži klaiņo mazāk, retāk iesaistās teritoriālās cīņās un mazāk veicina klaiņojošo dzīvnieku populācijas pieaugumu.

Vēl viena svarīga lieta ir mikročips un reģistrācija. Šādā gadījumā pazudis vai atrasts kaķis var ātrāk atgriezties pie saimnieka. Tas ir īpaši svarīgi, ja mājdzīvniekam ir ieradums iziet ārpus sava pagalma robežām.

Palīdzēt var arī vienkāršākos veidos. Dārzā vērts stādīt blīvākus, ērkšķainus krūmus, kuros putni var paslēpties no plēsējiem. Pie kokiem var uzstādīt aizsargus, lai kaķi nevarētu tik viegli aizsniegties līdz putnu būrīšiem. Daži speciālisti iesaka arī košas, drošas kakla siksnas ar atsprādzējamu aizdari – tās palīdz putniem agrāk pamanīt tuvojošos apdraudējumu.

Putnu ligzdošanas laikā tiek ieteikts ierobežot kaķa laiku ārā, īpaši agri no rīta, kad putni ir aktīvi un neaizsargāti. Tā vietā mājdzīvniekam var piedāvāt spēles mājās, kas imitē medības un ļauj izlādēt enerģiju, nekaitējot dabai.

Dažviet noteikumi jau ir ļoti konkrēti

Latvijā jau ir spēkā skaidras prasības. Tajās paredzēts, ka sterilizēts kaķis, kas sasniedzis sešu mēnešu vecumu, drīkst brīvi klaiņot ārpus savas teritorijas tikai tad, ja tas ir apzīmēts ar mikročipu un reģistrēts.

Nesterilizētus kaķus bez uzraudzības izlaist nedrīkst. Ārpus pagalma robežām tos drīkst pārvadāt tikai pavadā, īpašā būrī vai somā. Šāda kārtība parāda, kādā virzienā Eiropā varētu attīstīties diskusijas par atbildīgu kaķu turēšanu.

Daudzās pašvaldībās klaiņojošu kaķu kolonijām tiek piemērots princips „noķer, kastrē, palaid”. Tas palīdz apturēt populācijas pieaugumu, tomēr ar pašvaldību centieniem vien nepietiek. Ja saimnieki arī turpmāk ļaus nesterilizētiem kaķiem klaiņot, kur tiem tīk, problēma atkārtosies no jauna.

Saimniekiem tas nozīmē vienkāršu lietu: kaķis nav tikai mīlīgs mājdzīvnieks, kas pats par sevi parūpēsies. Tas ir cilvēka atbildība. Un, jo vairāk tiek runāts par savvaļas dabas aizsardzību, jo skaidrāk redzams, ka nākotnē šī atbildība var tikt prasīta ne tikai morāli, bet arī ar noteikumiem.