Kāpēc gudri un laimīgi cilvēki nesvin dzimšanas dienas: gudrie Dalailamas vārdi, kurus svarīgi iemācīties jaunībā

Dzimšanas diena daudziem bērnībā nozīmēja kūku, sveces, dāvanas un to savādo sajūtu, ka vismaz vienu dienu visa pasaule griežas ap tevi. Taču, gadiem ejot, šī diena dažiem sāk radīt nevis prieku, bet nogurumu. Jāatbild uz ziņām, kaut kas jāorganizē, kāds jāuzaicina, kaut kas nedrīkst aizmirsties, kādam nedrīkst likties, ka esi nepateicīgs. Un tad cilvēks pieķer sevi pie domas: pagaidiet, tā taču ir mana dzimšanas diena, tad kāpēc es jūtos tā, it kā būtu iecelts par pasākuma administratoru?

Arvien vairāk cilvēku izvēlas dzimšanas dienu pavadīt klusumā. Bez restorāna, bez baloniem, bez obligātiem tostiem un bez sajūtas, ka tev jābūt jautram tikai tāpēc, ka kalendārā atzīmēts konkrēts datums. No malas tas dažkārt izskatās dīvaini: „Kā tas — nesvinēsi?“, „Taču tas ir jāatzīmē“, „Tā taču nevar, tik skumji“. Tomēr nobriedušāki cilvēki arvien biežāk saprot: nesvinēt dzimšanas dienu nebūt nenozīmē nemīlēt dzīvi. Dažkārt tas nozīmē gluži pretējo — beidzot sākt dzīvot nevis pēc sveša scenārija.

Kāpēc dzimšanas diena dažkārt kļūst nevis par svētkiem, bet par pienākumu

Dzimšanas dienas lielākā problēma bieži vien slēpjas nevis paša datuma nozīmē, bet gan gaidās. Cilvēkam it kā jābūt laimīgam, pateicīgam, pacilātā noskaņojumā, gatavam sazināties ar citiem un vēl jāparūpējas, lai visiem būtu ērti. Vieni gaida cienastu, citi cer uz ielūgumu, vēl citi apvainojas, ja par svinībām uzzina pēdējie. Tā personīgā diena pamazām pārvēršas par sociālo eksāmenu.

Īpaši to izjūt cilvēki, kuriem nepatīk troksnis, lieli pulcēšanās pasākumi vai mākslīga uzmanība. Viņiem dzimšanas diena kļūst par dienu, kad jāizliekas jautriem pat tad, kad gribas vienkārši mierīgi pabūt. Vēl sliktāk ir tad, kad svētki tiek rīkoti nevis vēlēšanās, bet vainas apziņas dēļ: „kā tas izskatīsies“, „ko teiks radinieki“, „visi svin, tātad arī man vajag“.

Tieši šeit rodas iekšējs lūzums. Kādā dienā cilvēks saprot, ka viņam vairs nav jāpierāda, ka viņam ir draugi, statuss, nauda vai „normāla“ dzīve. Viņam vairs nav vajadzīgas dzīres, lai justos svarīgam. Svarīgākais vairs nav tas, cik cilvēku atnāks, bet gan tas, vai pēc šīs dienas paliks miers, nevis izsīkums.

Dalailamas doma: katra diena var būt dzimšanas diena

Dalailamam piedēvē ļoti vienkāršu, bet spēcīgu domu: dzimšanas diena nav vienīgā īpašā diena, jo katrs rīts, kad pamostamies, jau ir jauns sākums. Ja cilvēks atver acis, ieelpo, var kustēties, domāt, mīlēt, radīt, labot kļūdas vai sākt no jauna — viņš jau saņem dāvanu. Nevis reizi gadā, bet katru dienu.

Šī doma nenozīmē, ka dzimšanas dienas nedrīkst svinēt. Tā vairāk ir par to, ka nevajadzētu visu dzīves jēgu, prieku un uzmanību koncentrēt vienā datumā. Kad cilvēks gaida vienu īpašu dienu, viņš bieži vien vīlas: kāds neapsveica, kāds atnāca bez dāvanas, kāds uzrakstīja pārāk vēlu, kāds pateica ne to, ko gaidīja. Tad svētki, kuriem vajadzēja sagādāt prieku, kļūst par sāpīgu atgādinājumu par gaidām.

Gudrāka pieeja ir citāda: dzīvot tā, lai nevajadzētu vienu dienu kā kompensāciju par visu gadu. Ja cilvēks ļauj sev atpūsties parastā otrdienā, nopirkt iecienītu desertu bez īpaša iemesla, piezvanīt tuvam cilvēkam nevis pienākuma, bet vēlēšanās dēļ, tad dzimšanas diena zaudē šo mākslīgo spriedzi. Tā var būt skaista diena, bet ne vienīgā diena, kad drīkst priecāties.

Kāpēc gudri cilvēki bieži izvēlas klusumu

Nobrieduši cilvēki bieži vairs nevēlas trokšņainas dzimšanas dienas ne tāpēc, ka būtu kļuvuši auksti vai skumji. Biežāk viņi vienkārši labāk pazīst sevi. Viņi jau saprot, kas viņiem patiesībā sniedz enerģiju un kas to atņem. Vienam cilvēkam svētki ar divdesmit viesiem var būt laime, citam — tikai ilga gatavošanās, troksnis un vēlme pēc iespējas ātrāk atgriezties klusumā.

Ar gadiem vājinās arī vajadzība izpatikt visiem. Jaunībā dzimšanas diena bieži kļūst par sava veida pierādījumu: vai mani atcerēsies, vai mani novērtē, vai neesmu aizmirsts. Vēlāk nāk vienkāršāka izpratne: patiesas saiknes redzamas nevis vienā apsveikumā sociālajos tīklos. Cilvēks, kuram tu rūpi, to parāda ne tikai reizi gadā.

Vēl viens iemesls ir vēlme atbrīvoties no liekulības. Dzimšanas dienās dažkārt sanāk cilvēki, ar kuriem īstas tuvības sen vairs nav. Tiek teikti skaisti tosti, dāvāti formāli smaidi, bet iekšēji abas puses jūt, ka tas vairāk ir rituāls nekā sirsnība. Tāpēc daži cilvēki apzināti atsakās no lielām svinībām un patur tikai to, kas ir patiess: vienas vakariņas ar tuvākajiem, pastaigu, ceļojumu, dienu bez telefona vai vienkārši mierīgu vakaru mājās.

Nesvinēt nenozīmē būt nelaimīgam

Joprojām dzīvs ir uzskats, ka tad, ja cilvēks nevēlas svinēt dzimšanas dienu, ar viņu kaut kas nav kārtībā. Varbūt viņš ir bēdīgs, varbūt vientuļš, varbūt pārdzīvo krīzi. Dažkārt tā var būt, tomēr bieži izvēle nesvinēt rodas nevis sāpju, bet brieduma dēļ. Cilvēks vairs nevēlas darīt to, kas neatbilst viņa pašsajūtai, tikai tāpēc, lai citi justos ērti.

Laimīgs cilvēks ne vienmēr ir tas, kurš trokšņaini atzīmē katru iespēju. Laimīgs cilvēks var būt arī tas, kurš dzimšanas dienā izslēdz telefonu, uzvāra kafiju, dodas pastaigā, nopērk grāmatu vai vienkārši ļauj sev nekur nesteigties. Viņa prieks ir klusāks, bet ne mazāk patiess.

Svarīgākais šeit ir izvēle. Ja cilvēks svin, jo patiešām vēlas to darīt, tas ir lieliski. Ja viņš nesvin, jo vēlas mieru, arī tas ir lieliski. Problēma sākas tad, kad svētki kļūst par piespiešanu, bet atteikšanās svinēt — par iemeslu citiem moralizēt.

Kā pavadīt dzimšanas dienu bez vainas apziņas

Ja nevēlaties tradicionālu dzimšanas dienu, par to vērts pateikt iepriekš. Nevis attaisnoties, nevis ilgi skaidrot, bet vienkārši pateikt: šogad vēlos mierīgu dienu, bez viesiem un bez plāniem. Tuvie cilvēki var pārsteigties, bet tie, kuri jūs patiešām ciena, ar laiku sapratīs. Jūsu dzimšanas diena nav citu cilvēku tiesības uz jūsu laiku.

Šajā dienā varat izveidot savu rituālu. Nevis citu, bet sevis dēļ. Vienam tā būs došanās pie jūras, citam — vakariņas ar vienu cilvēku, trešajam — diena bez sociālajiem tīkliem. Varat uzrakstīt sev vēstuli, apkopot gada pārdomas, pateikties sev par to, ko esat izturējis, vai vienkārši ļaut dienai būt vienkāršai. Dažkārt vienkāršība arī ir vislielākā greznība.

Svarīgi ir arī tas, ka nevajag dusmoties uz tiem, kuri tik un tā vēlas jūs apsveikt. Daži cilvēki prot izrādīt mīlestību tikai ar tradīciju palīdzību. Viņi ne vienmēr vēlas jūs kontrolēt, dažkārt viņi vienkārši nezina citu veidu, kā pateikt: „Tu man esi svarīgs.“ Tomēr jums ir tiesības izlemt, cik daudz šīs uzmanības pieņemt.

Patiesais secinājums

Dzimšanas diena var būt skaisti svētki, bet tai nav jābūt pienākumam. Gudri un laimīgi cilvēki ne vienmēr atsakās no dzimšanas dienām tāpēc, ka šī diena viņiem nebūtu svarīga. Bieži viņi vienkārši vairs nevēlas troksni, kas aizēno būtisko. Viņi saprot, ka dzīves vērtība neietilpst vienā datumā, vienā kūkā vai vienā apsveikumu lavīnā.

Dalailamas doma atgādina ļoti vienkāršu lietu: katra diena, ko saņemam, jau ir dāvana. Ja protam to pamanīt, dzimšanas diena vairs nav vienīgā iespēja priecāties, bet tikai vēl viena diena, kuru var pavadīt tā, kā patiešām vēlamies. Un dažkārt vislielākie svētki ir nevis pilns galds, bet miers, kad beidzot nevienam nekas vairs nav jāpierāda.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!