“Maxima” veikalā pamanīju zagli un apjuku. Ko šādā gadījumā darīt?

Jūs stāvat pie pašapkalpošanās kasēm, rokā turat pienu un maizi, bet ar acs kaktiņu pamanāt, ka cilvēks ieliek preci mugursomā un mierīgi dodas izejas virzienā. Pirmā doma bieži vien nebūt nav varonīga: varbūt man tikai izlikās? Varbūt viņš jau samaksāja? Bet ja nu es to skaļi pateikšu un apkaunošos visa veikala priekšā?

Šādā situācijā apjūk daudzi. Vieni novērš skatienu, jo nevēlas iejaukties svešās darīšanās, citi instinktīvi vēlas cilvēku apturēt paši. Tomēr spontāna drosme tirdzniecības zālē var ātri pāraugt konfliktā, kas nevienam nebija vajadzīgs.

Svarīgākais noteikums ir vienkāršs: pircēja pienākums nav aizturēt vai audzināt iespējamo zagli. Daudz drošāk ir nodot informāciju tiem, kuri par to ir atbildīgi, un neļaut vienam neskaidram incidentam sabojāt dienu ne sev, ne citiem apkārtējiem.

Nesteidzieties apsūdzēt, ja neesat redzējis visu situāciju

Veikalā no malas ne vienmēr ir skaidrs, kas īsti notiek. Cilvēks var likt preci savā grozā tāpēc, ka vēlāk to noskenēs pašapkalpošanās kasē, var būt jau samaksājis citā kasē vai nest pirkumu ģimenes loceklim. Tas vien, ka prece nonāk somā vai mugursomā, vēl nenozīmē, ka jūsu priekšā notiek zādzība.

Aizdomas kļūst nopietnākas tad, kad redzat skaidru darbību secību: prece tiek slēpta, cilvēks apzināti apiet kases vai mēģina aiziet, nesamaksājot. Tomēr arī tad nevajag tēlot apsargu. Jūs nezināt, kā cilvēks reaģēs, vai viņš būs skaidrā, vai viņam tuvumā nav līdzzinātāja un vai situācija nepāraugs draudos.

Skaļa kliegšana pa visu zāli bieži vien tikai izraisa haosu. Citi pircēji apstājas, lai skatītos, darbinieki mēģina saprast, kas noticis, bet iespējamais zaglis var justies ielenkts. Ja esat kļūdījies, nepatīkams brīdis paliek ne tikai viņam, bet arī jums.

Mierīgs signāls darbiniekam ir labākais risinājums

Pamanot aizdomīgu uzvedību, pieejiet pie tuvākā veikala darbinieka, kasiera vai pašapkalpošanās kasu uzrauga. Īsi un mierīgi pastāstiet, ko tieši redzējāt: kur tas notika, kā cilvēks izskatījās, kurā virzienā viņš devās. Labāk teikt: “Es redzēju, kā viņš ielika preci mugursomā un izgāja garām kasēm”, nevis apgalvot: “Tur ir zaglis.”

Šī atšķirība ir svarīga. Jūs sniedzat savu novērojumu, nevis pieņemat lēmumu par otra cilvēka vainu. Veikala darbinieki var pārbaudīt situāciju, izsaukt apsardzi, pārskatīt kameras vai izvēlēties citu drošu rīcību.

Ja tuvumā nav darbinieka, var vērsties informācijas punktā, pie apsardzes darbinieka vai pateikt to kasē. Nav nepieciešams sekot aizdomīgajam cilvēkam pa visu veikalu un vēl jo vairāk fotografēt vai filmēt viņu no pavisam tuva attāluma. Viens mierīgs ziņojums parasti ir noderīgāks par mēģinājumu pašam vākt “pierādījumus”.

“Maxima” veikalā pamanīju zagli un apjuku. Ko šādā gadījumā darīt?Attēls: Unsplash / Martijn Baudoin

Kad jāzvana uz 112, bet kad – ne

Ja redzat tikai aizdomīgu iespējamu zādzību veikalā, vispirms loģiski būtu informēt tirdzniecības vietas darbiniekus. Viņi atrodas uz vietas, pārzina iekšējo kārtību un var reaģēt visātrāk. Tas ir īpaši svarīgi, ja cilvēks vēl atrodas veikalā un apkārtējiem nedraud tiešas briesmas.

Tomēr situācija mainās, ja cilvēks draud, grūsta darbiniekus vai pircējus, viņam ir ierocis, viņš dauza īpašumu vai pastāv reāls apdraudējums veselībai. Šādā gadījumā jāzvana uz 112 un jāievēro drošs attālums. Nemēģiniet aizšķērsot izeju, satvert cilvēku aiz rokas vai atņemt priekšmetus – prece nekad nav svarīgāka par cilvēka drošību.

Īpaši sarežģīti tas var būt ģimenei ar bērniem vai vecākam cilvēkam. Bērnam šāda aina var šķist draudīga, pat ja pieaugušie tikai skaļāk sarunājas. Vecākiem vislabāk mierīgi atkāpties malā, neuzkurināt ziņkāri un neatstāt bērnus vienus, kamēr darbinieki risina situāciju.

Dusmas ir saprotamas, taču tās nedrīkst pamudināt uz briesmām

Pircējus bieži sadusmo ne tikai pati iespējamā zādzība. Cilvēks var padomāt par cenām, par savu grūti nopelnīto naudu, par to, ka par zaudējumiem galu galā maksā godīgie klienti. Šī netaisnības sajūta ir patiesa, tāpēc vēlme nekavējoties “ieviest kārtību” var būt ļoti spēcīga.

No otras puses, arī veikala darbinieks nonāk neērtā situācijā. Viņš var būt kasieris, kuram jāapkalpo rinda, jāuzrauga pašapkalpošanās kases un vēl jāreaģē uz klientu ziņojumiem. Darbiniekus nevajadzētu atstāt vienus risināt agresīvu konfliktu, tāpēc pacietība un skaidri nodota informācija viņiem palīdz vairāk nekā dusmīga prasība “nekavējoties kaut ko darīt”.

Uzņēmumiem šādas situācijas atgādina vienkāršu lietu: pircēji vēlas justies droši, taču nevēlas tikt iesaistīti apsardzes darbā. Redzami darbinieki, skaidra iespēja ātri izsaukt palīdzību un mierīga reakcija mazina spriedzi visiem. Cilvēks, kurš ziņoja par aizdomām, jau ir izdarījis pietiekami.

Pamanot iespējamu zādzību, vislabāk nav kļūt par varoni, bet saglabāt modrību: neeskalēt situāciju, neapsūdzēt bez skaidrības, informēt darbinieku un sargāt sevi un apkārtējos. Dažkārt lielākā palīdzība veikalā ir nevis skaļi izrādīta drosme, bet mierīgs lēmums, kas neļauj vienai precei pārvērsties nopietnā konfliktā.