Milzīgs ledus caurums Antarktīdas vidū šokēja zinātniekus: kāpēc tas radās

Antarktīda daudziem šķiet vieta, kur ziema nozīmē vienu – visu stindzinošu aukstumu un bezgalīgu ledu. Tāpēc zinātniekus pārsteidza satelītu fiksētais attēls: 2024. gada ziemā, kad jūras ledum vajadzēja izplesties un kļūt biezākam, Austrumantarktīdā atvērās milzīgs neaizsaluša ūdens laukums.

Tā platība kulminācijas brīdī sasniedza 89 121 kvadrātkilometru. Tā ir gandrīz Portugāles lieluma teritorija. Citiem vārdiem sakot, tur, kur ziemas vidū vajadzēja būt vienlaidus ledus segai, pēkšņi parādījās atklāts ūdens.

Šādas vietas zinātniskajā valodā sauc par polinijām – tie ir neaizsalstoši vai slikti aizsalstoši ūdens laukumi jūras ledus zonā. Nelieli šādi fenomeni polārajos reģionos nav pilnīgs retums, tomēr šī gadījuma mērogs bija tik liels, ka pētniekiem nācās meklēt atbildi: kas varēja tik ļoti izjaukt ierasto Antarktīdas ziemas ritmu?

Ierastā ziemas ledus vietā – gandrīz valsts lieluma ūdens laukums

Parasti Braida līci Austrumantarktīdā ziemas mēnešos, īpaši jūlijā un augustā, klāj jūras ledus. Aukstajā sezonā tam vajadzētu veidoties, izplesties un darboties kā savdabīgam vairogam starp okeānu un atmosfēru.

Tomēr 2024. gada augustā satelītu novērojumi parādīja pavisam citu ainu. Liela teritorija palika neaizsalusi. Tas nebija mazs atvērums, ko varētu izskaidrot ar vietējo vēju vai īslaicīgu ledus kustību. Runa ir par milzīgu atklāta ūdens laukumu, kas saglabājās laikā, kad ledum šajā reģionā vajadzēja būt visbiezākajam.

Zinātniekiem tas kļuva par skaidru zīmi, ka vienlaikus darbojās nevis viens, bet vairāki procesi. Citiem vārdiem sakot, ledus caurums radās nevis viena „dīvaina laikapstākļu epizodes” dēļ, bet gan atmosfēras un okeāna parādību ķēdes rezultātā.

Kas to patiesībā izraisīja?

Pēc pētnieku teiktā, galvenā loma bija vairāku ekstremālu faktoru kombinācijai. 2024. gada jūlijā un augustā Antarktīdu sasniedza pat sešas spēcīgas atmosfēras upes. Tie ir šauri silta un ļoti mitra gaisa plūsmu koridori, kas no zemākiem platuma grādiem atnes milzīgu siltuma un mitruma daudzumu.

Šādas gaisa plūsmas polārajā reģionā var būtiski mainīt ierasto situāciju. Tās sasilda atmosfēru, atnes mitrāku sniegu, maina siltuma apmaiņu starp gaisu un okeānu. Šajā gadījumā tās veicināja to, ka jūras ledus nevarēja veidoties tā, kā tam vajadzētu.

Tomēr ar siltāku gaisu vien nepietika. Tajā pašā laikā spēcīgi vēji aktivizēja procesu, ko sauc par Ekmana sūknēšanu. Vienkāršoti sakot, vēji pārvieto virszemes ūdeņus tā, ka no dziļākiem slāņiem augšup sāk celties siltākas ūdens masas.

Tieši tas notika šajā Antarktīdas daļā. Virspusē cēlās siltāks cirkumpolārais dziļūdens. Tas sildīja okeāna augšējo slāni no apakšas, tāpēc ledum bija vēl grūtāk veidoties. Situāciju vēl vairāk pastiprināja ilgākas jūras karstuma viļņu epizodes.

Tātad sakrita trīs lietas: siltāks un mitrāks gaiss no augšas, spēcīgi vēji un siltāks ūdens no dzīlēm. Šāda kombinācija radīja apstākļus milzīgai ledus plaisai.

Kāpēc tas rada bažas?

No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka viens ledus caurums pasaules mērogā neko nemaina. Tomēr Antarktīdā šādas parādības ir svarīgas vairāku iemeslu dēļ.

Jūras ledus ap Antarktīdu darbojas kā aizsargājošs buferis. Tas palīdz pasargāt ledus šelfus un kontinentālo ledus segu no siltāka okeāna ūdens tiešas iedarbības. Kad jūras ledus ir mazāk vai tas veidojas neparasti, siltāks ūdens var vieglāk ietekmēt lielākas ledus masas.

Tas ir svarīgi ne tikai pašai Antarktīdai. Lielie ledus masīvi ir tieši saistīti ar pasaules okeāna līmeni. Ja siltāks ūdens biežāk sasniegs jutīgās ledus zonas, ilgtermiņā tas var veicināt straujāku ledus izzušanu.

Jūras ledus ir svarīgs arī Antarktīdas ekosistēmām. No tā sezonālās veidošanās un kušanas ir atkarīgas Dienvidu okeāna barības ķēdes. Tas ietekmē mikroorganismus, krilu, zivis, putnus un citus dzīvniekus. Ja ledus cikls mainās, tas var ietekmēt visu ekosistēmu.

Zinātnieki brīdina: šādu parādību var kļūt vairāk

Pētījuma autori uzskata, ka nākotnē šādas milzīgas ledus plaisas var parādīties biežāk. Iemesli ir vairāki: atmosfēras upes var kļūt intensīvākas, karstuma viļņi atmosfērā un okeānā – biežāki un ilgāki, bet Dienvidu okeāna augšējie slāņi turpinās sasilt.

Tas nenozīmē, ka katru ziemu Antarktīdā atvērsies Portugāles lieluma caurumi. Tomēr šis gadījums parādīja, cik ātri var mainīties pat tāda, šķietami stabila vide kā Antarktīdas ziemas jūras ledus.

Svarīgākais vēstījums ir tas, ka polārie reģioni reaģē ne tikai uz vienu faktoru. Tur savijas atmosfēra, vēji, okeāna straumes, karstuma viļņi un sezonālie ledus procesi. Kad vairāki šādi fenomeni sakrīt vienlaikus, rezultāts var būt pārsteidzošs pat zinātniekiem.

Milzīgais caurums Antarktīdas ledū kļuva tieši par šādu signālu: tas nav tikai iespaidīgs skats no satelīta, bet arī atgādinājums, ka planētas klimata sistēma mainās sarežģītāk, nekā dažkārt šķiet no pirmā acu uzmetiena.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!