Neraugoties uz skābekļa trūkumu, cilvēki dzīvo pasaulē augstākajā pilsētā – vairāk nekā 5 kilometrus virs jūras līmeņa zelta dēļ
Iedomājieties pilsētu, kurā katra ieelpa prasa vairāk pūļu nekā parasti. Kur pat vienkārša došanās uz darbu vai veikalu var likt sirdij sisties straujāk, bet cilvēkam, kurš ieradies no zemienes, pietiek ar dažām stundām, lai sāktu sāpēt galva un trūktu elpas. Tieši tā izskatās dzīve La Rinkonadā – pasaulē augstākajā pilsētā, kas atrodas Peru Andos, vairāk nekā 5 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.
Šī pilsēta nav romantiska kalnu apmetne ar sakoptām ielām, mājīgām viesnīcām un tūrisma takām. La Rinkonada izauga zelta dēļ. Cilvēki šeit ieradās nevis skaistu ainavu dēļ, bet cerībā atrast metālu, kas varētu mainīt viņu dzīvi. Un šīs cerības dēļ viņi dzīvo tur, kur cilvēka organisms nepārtraukti cīnās ar aukstumu, skābekļa trūkumu, nabadzību un vienu no grūtākajām ikdienām pasaulē.
Pilsēta, kurā gaiss pats kļūst par pārbaudījumu
La Rinkonada atrodas Peru Puno reģionā, Andu kalnos, aptuveni 5100–5300 metru augstumā. Tas ir gandrīz tāds augstums, kurā sākas Himalaju ekspedīciju zonas. Salīdzinājumam – daudziem tūristiem jau 3000 metru augstums izraisa elpas trūkumu, galvassāpes vai vājumu. Bet šeit cilvēki ne tikai īslaicīgi uzturas – viņi dzīvo, strādā, audzina bērnus, nes ūdeni, iegūst zeltu un cenšas izdzīvot dienu pēc dienas.
Palielinoties augstumam, atmosfēras spiediens samazinās, tāpēc, ieelpojot, cilvēks saņem mazāk skābekļa. Aptuveni 5 kilometru augstumā organismam jādarbojas pilnīgi citos apstākļos nekā jūras līmenī. Sirds strādā intensīvāk, elpošana kļūst biežāka, asinis pamazām mainās – ķermenis sāk ražot vairāk sarkano asinsķermenīšu, lai varētu efektīvāk pārnest skābekli.
Cilvēkam no zemienes šāda vieta var būt bīstama. Pirmajās dienās var mocīt stipras galvassāpes, slikta dūša, vājums, bezmiegs, elpas trūkums. Taču La Rinkonadas iedzīvotāji šiem apstākļiem pielāgojas gadiem ilgi. Ne tāpēc, ka viņiem būtu viegli, bet tāpēc, ka citas izvēles bieži vien vienkārši nav.
Zelts, kura dēļ cilvēki paliek tur, kur dzīvot ir gandrīz neiespējami
La Rinkonada neradās saskaņā ar pilsētu plānošanas noteikumiem. Tā auga haotiski, blakus zelta raktuvēm, zem ledāja, ko sauc par Bella Durmiente – “Gulošo skaistuli”. Cilvēkus šeit pievilka nevis infrastruktūra, ērtības vai drošība, bet zelta solījums. Tur, kur ir zelts, rodas arī cerība, ka kādu dienu paveiksies.
Daudzi pilsētas iedzīvotāji strādā raktuvēs vai ir tieši atkarīgi no zelta ieguves. Darbs notiek vēl augstāk nekā pati pilsēta, tāpēc kalnraču ķermenim jāiztur milzīga slodze. Aukstums, putekļi, tumsa, smags fizisks darbs un skābekļa trūkums veido vienu ikdienu, ko cilvēkam, kurš dzīvo parastā pilsētā, ir grūti iedomāties.
Dažos stāstos par La Rinkonadu minēta arī sena kalnraču darba sistēma: daļa cilvēku strādā bez ierastās algas, bet saņem tiesības noteiktu laiku paņemt tik daudz rūdas, cik spēj aiznest. Tā ir loterija, kurā viens var atrast vērtīgu zelta gabalu, bet otrs pēc smaga darba palikt gandrīz tukšām rokām. Šāda sistēma rada pastāvīgu spriedzi, bet vienlaikus arī atkarību no cerības: varbūt tieši rīt paveiksies.
Dzīve bez ērtībām, ko citur uzskatām par pašsaprotamām
Tiek lēsts, ka La Rinkonadā varētu dzīvot aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, lai gan precīzu skaitu noteikt ir grūti. Cilvēki ierodas, aizbrauc, atkal atgriežas atkarībā no darba, zelta cenām un personīgās veiksmes. Tomēr pati pilsēta daudzējādā ziņā atgādina nevis parastu apdzīvotu vietu, bet ekstrēmu izdzīvošanas zonu.
Daudzās mājās nav uzticamas ūdensapgādes un kanalizācijas. Arī atkritumu apsaimniekošana ir liela problēma. Pārtika jāieved no zemākiem reģioniem, jo šādā augstumā lauksaimniecība ir gandrīz neiespējama. Naktīs temperatūra var noslīdēt zem nulles, bet dienās saule kalnos var būt ļoti intensīva. Šāds kontrasts nogurdina gan cilvēkus, gan viņu mājokļus.
Tam visam pievienojas zelta ieguves mantojums – dubļi, smagie metāli, vides piesārņojums un veselības riski. No tālienes pilsēta var izskatīties kā neticams cilvēka spītības piemērs, bet tuvumā tā ir vieta, kur civilizācijas ērtības ļoti ātri beidzas.
Kāpēc zinātnieki pēta šīs pilsētas iedzīvotājus?
La Rinkonada interesē ne tikai žurnālistus vai ceļotājus. Zinātniekiem tā ir kā dzīva laboratorija, kurā iespējams pētīt, kā cilvēka organisms pielāgojas pastāvīgam skābekļa trūkumam. Kopš 2018. gada pilsētā tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar cilvēka fizioloģiju ekstremālā augstumā. Viena no šādām iniciatīvām ir “Expedition 5300”, kurā piedalās Francijas un citu valstu zinātnieki.
Pētījumi liecina, ka La Rinkonadas iedzīvotāju asinīs bieži ir ļoti augsta hemoglobīna koncentrācija. Tas ir loģiski: kad gaisā ir mazāk skābekļa, organisms cenšas kompensēt trūkumu, ražojot vairāk sarkano asinsķermenīšu. Tomēr šai adaptācijai ir sava cena. Asinis var kļūt biezākas, palielinās asins viskozitāte, un sirdij un asinsvadiem jāiztur lielāka slodze.
Dažiem cilvēkiem attīstās tā dēvētā hroniskā kalnu slimība. Tā var izpausties ar galvassāpēm, nogurumu, elpas trūkumu, miega traucējumiem, sirds un asinsvadu izmaiņām. Pētnieki arī novēro, ka naktī skābekļa piesātinājums asinīs var vēl vairāk samazināties, tāpēc organisms pat miega laikā nesaņem pilnvērtīgu atpūtu.
Cilvēka ķermenis var pielāgoties, taču ne bez cenas
La Rinkonada parāda, cik daudz cilvēks spēj izturēt. Mūsu ķermenis spēj mainīties, pielāgoties un atrast veidus, kā darboties pat tur, kur apstākļi šķiet gandrīz neiespējami. Taču šī pielāgošanās nav bezmaksas. Jo augstāk atrodas vide, jo lielāka cena jāmaksā sirdij, asinīm, plaušām un visai organisma sistēmai.
Interesanti, ka ne visi iedzīvotāji uz augstumu reaģē vienādi. Vieni pielāgojas labāk, citi cieš vairāk. Tas ir atkarīgs no ģenētikas, dzīves ilguma šādā augstumā, veselības stāvokļa, darba rakstura un pat no tā, vai cilvēks ir dzimis kalnos vai ieradies no zemākas vietas. Tāpēc La Rinkonada zinātniekiem ir ļoti svarīga: tā ļauj izprast ne tikai kalnu iedzīvotājus, bet arī plašākus cilvēka organisma pielāgošanās mehānismus.
Vairāk nekā 80 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo augstāk nekā 2500 metru virs jūras līmeņa. Tomēr La Rinkonada izceļas pat viņu vidū. Tā nav vienkārši augstu esoša pilsēta. Tā ir vieta, kur ikdienas dzīve norisinās gandrīz pie cilvēka fizioloģisko spēju robežas.
Pilsēta, kurā zelts ir stiprāks par bailēm
La Rinkonada ir paradokss. No vienas puses, tā ir vieta, kur cilvēkam ir grūti elpot, grūti strādāt, grūti atpūsties un grūti dzīvot. No otras puses, tā ir pilsēta, kurā tūkstošiem cilvēku tomēr paliek, jo zem zemes slēpjas zelts – metāls, kas sola labāku dzīvi, lai gan bieži atņem veselību un mieru.
Virs pilsētas paceļas ledāji, apkārt stiepjas skarbie Andi, bet zem kājām atrodas raktuves, kas piesaistījušas desmitiem tūkstošu cilvēku. Šeit katra ieelpa atgādina, ka cilvēks dzīvo nevis tur, kur ir ērti, bet tur, kur cer atrast iespēju.
La Rinkonada nav tikai ģeogrāfisks kuriozs. Tas ir stāsts par cilvēka ķermeņa robežām, nabadzību, cerību, zeltu un cenu, ko cilvēki dažkārt maksā par sapni izrauties no vēl grūtākas dzīves. Un tieši tāpēc šī pilsēta, kas atrodas vairāk nekā 5 kilometru augstumā, šķiet ne tikai pasaules rekords, bet arī ļoti cilvēcīgs jautājums: cik tālu cilvēks var aiziet cerības dēļ?
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?