Apkuriat māju ar siltumsūkni? No 2027. gada mainās noteikumi – lūk, kas jāzina

Vai esat uzstādījuši siltumsūkni, atteikušies no malkas vai granulām, bet tagad dzirdējuši par jauniem aizliegumiem? Ir dabiski satraukties, īpaši, ja apkures sistēmai iztērējāt ne vienu vien tūkstoti eiro. Tomēr svarīgākais jāpasaka uzreiz: ierobežojumi, kas stāsies spēkā 2027. gadā, paši par sevi nenozīmē, ka mājās darbojošais siltumsūknis būs jāizslēdz vai jānomaina. Izmaiņas galvenokārt attiecas uz jaunu iekārtu laišanu tirgū un tajās izmantotajiem aukstumaģentiem.

Lietuvā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, tiek piemērota atjauninātā fluorēto siltumnīcefekta gāzu, tā saukto F gāzu, regula. Tā stājās spēkā jau 2024. gadā, taču atsevišķus ierobežojumus sāk piemērot pakāpeniski. Tāpēc tiem, kuriem jau ir siltumsūknis, un tiem, kuri tikai plāno to iegādāties, aktuāli ir atšķirīgi jautājumi: vieniem – turpmākā apkope, citiem – kādu iekārtu izvēlēties ilgtermiņam.

Kas īsti mainīsies no 2027. gada?

Siltumsūkņa iekšpusē cirkulē aukstumaģents – viela, kas palīdz pārnest siltumu. Daži aukstumaģenti, nonākot atmosfērā, ievērojami veicina klimata sasilšanu. To ietekmi apzīmē ar GWP rādītāju: jo tas ir lielāks, jo lielāka ir šīs vielas sildošā ietekme salīdzinājumā ar oglekļa dioksīdu. Piemēram, izmantotā aukstumaģenta R32 GWP ir 675, tāpēc tas pārsniedz daļai iekārtu noteikto 150 robežu.

Tomēr nav viena datuma, no kura tiktu aizliegti visi siltumsūkņi ar šādu aukstumaģentu. Termiņi ir atkarīgi no iekārtas konstrukcijas un jaudas. Iedzīvotājiem, kuri izvēlas mājsaimniecības iekārtas, aktuāli ir šādi posmi:

Regulā ir paredzēti izņēmumi, kas saistīti ar drošības prasībām, savukārt citām jaudas kategorijām un vēlākiem posmiem piemēro papildu noteikumus. Tāpēc apgalvojums, ka izmaiņas visām „split“ sistēmām sāksies tikai 2029. gadā, būtu kļūdains: mazākas jaudas gaiss–ūdens iekārtām svarīgs ir jau 2027. gada sākums.

Vai būs jāmaina jau uzstādītais siltumsūknis?

Tikai šo jaunu iekārtu ierobežojumu dēļ pareizi darbojošos siltumsūkni mainīt nevajag. Turklāt iekārtas, kas līdz noteiktajam termiņam likumīgi laistas ES tirgū, var tikt uzstādītas arī vēlāk, ievērojot regulas nosacījumus. Svarīgs ir tieši laišanas tirgū apstāklis un to apliecinošie dokumenti, nevis tikai uz iekārtas norādītais izgatavošanas gads. Tas ir īpaši aktuāli, iegādājoties noliktavas atlikumus pēc ierobežojumu stāšanās spēkā.

Arī apkopes jautājums ir atsevišķs. Jaunu modeļu laišanas tirgū ierobežojums nav automātisks aizliegums remontēt iepriekš uzstādītu sistēmu. Tomēr būtu neprecīzi solīt, ka visiem aukstumaģentiem vienmēr būs vienādi nosacījumi: gāzēm ar lielu sildošo ietekmi ir noteikti atsevišķi apkopes ierobežojumi. Esošās iekārtas apkope jāvērtē atbilstoši tajā izmantotajam aukstumaģentam, bet darbi jāuztic speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju.

Siltumsūkņi no 2027. gada sadārdzināsiesAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc arvien biežāk tiek minēts propāns, un vai tas ir piemērots Lietuvas ziemai?

Viena no alternatīvām ir R290, ko citādi sauc par propānu. Siltumsūknī to izmanto kā aukstumaģentu, tāpēc šādu iekārtu nevajadzētu jaukt ar gāzes katlu: propāns šeit netiek sadedzināts mājas apsildīšanai. R290 jau tiek izmantots ražotāju piedāvātajos gaiss–ūdens siltumsūkņos, un daži modeļi var sasniegt līdz 75 °C augstu turpgaitas ūdens temperatūru. Tas ir aktuāli, apsverot vecākas mājas apkures sistēmas atjaunošanu.

Tomēr propāns ir uzliesmojošs, tāpēc uzstādīšanas vieta jāizvēlas atbilstoši konkrētā ražotāja prasībām. Var būt noteikta drošības zona, kurā nedrīkst atrasties atverami logi, durvis, citas atveres uz ēku vai aizdegšanās avoti. Lietuvas iedzīvotājam tas praktiski nozīmē, ka vietu āra blokam ir vērts saskaņot vēl pirms iekārtas iegādes – īpaši, ja to plānots novietot pie pagraba loga vai šaurā spraugā starp ēkām.

Ziemā svarīga ir arī aizsardzība pret sasalšanu. Monobloka sistēmās, kuru ūdens kontūrs iziet ārā, risks var rasties sala laikā, ja tiek traucēta darbība, piemēram, pazūd elektrība. Jāuztraucas par ūdens kontūra aizsardzību, nevis jādomā, ka ārā „sasalst propāns“. Ražotāju instrukcijās šādas situācijas ir paredzētas, tāpēc ar montētāju noteikti jāapspriež konkrētajai iekārtai piemērots aizsardzības risinājums.

Kas jāizvērtē, pirms atteikties no malkas vai granulām?

Vecākā Lietuvas mājā svarīgākais jautājums bieži vien nav aukstumaģenta nosaukums, bet gan tas, cik daudz siltuma ēka zaudē un kādas temperatūras ūdens nepieciešams radiatoriem. Latvijas izdevuma „Jauns.lv“ aptaujātais enerģētikas inženieris Tomass Irbē iesaka sākt ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu. Šī doma ir aktuāla arī šeit: pirms iekārtas pasūtīšanas jāaprēķina mājas siltuma patēriņš, jāizvērtē radiatori vai grīdas apkure un jāizvēlas atbilstoša jauda.

Iespēja uzsildīt ūdeni līdz augstai temperatūrai vēl negarantē mazu elektrības rēķinu. Kā skaidro speciālists, jo lielāka ir atšķirība starp āra temperatūru un apkures sistēmai nepieciešamo temperatūru, jo sarežģītākos apstākļos darbojas siltumsūknis. Tāpēc, nomainot veco katlu ar jaunu iekārtu, bet neizvērtējot mazos radiatorus vai lielos siltuma zudumus, rezultāts var sagādāt vilšanos.

Avotā minētās prognozes par aptuveni 10 procentu sadārdzināšanos ir Latvijas tirgus pārstāvju vērtējums. Tās nedrīkst pasniegt kā apstiprinātas gaidāmās cenu izmaiņas Lietuvā. Salīdzinot piedāvājumus, ir vērts lūgt pilnu uzstādīšanas tāmi, informāciju par darbību sala laikā, garantijas apkopi un iespējamām apkures sistēmas izmaiņām. Lēmumu par pirkumu vajadzētu pieņemt, pamatojoties uz šīm atbildēm, nevis tikai uz steidzinošu solījumu, ka pēc Jaunā gada viss noteikti sadārdzināsies.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!