Ar ko šodien vislētāk apsildīt 120 kv. m māju: skaitļi pārsteigs ne vienu vien

Kad runa nonāk līdz apkurei, strīdi bieži sākas ar ļoti vienkāršu teikumu: „malka tik un tā ir vislētākā“. Dažkārt tā ir taisnība. Bet ne vienmēr. Viss atkarīgs no tā, cik maksājat par kurināmo, kāds katls atrodas mājā, vai jums ir vieta uzglabāšanai un vai jūs novērtējat savu laiku.

Salīdzināsim reālistisku 120 kv. m siltinātu māju ar garāžu. Aprēķinam pieņemsim, ka sezonā šādai mājai nepieciešami aptuveni 12 000 kWh lietderīgā siltuma. Tā nav pasīvā māja, bet arī necaura veca ēka. Ja jūsu māja ir aukstāka un nepieciešami 15 000 kWh, visas summas var reizināt aptuveni ar 1,25. Ja māja ir ļoti silta un pietiek ar 8 000–9 000 kWh, izmaksas būs attiecīgi mazākas.

Aprēķinā nav iekļautas iekārtu iegādes izmaksas, remonts, skursteņa tīrīšana, apkope un cilvēka darbs. Šeit salīdzinām tikai kurināmo vai elektrību sezonai.

Aprēķina pieņēmumi

Elektroenerģijas cenai pieņemam 0,25 Eur/kWh kā vidēju reālistisku orientieri. Lietuvas Enerģētikas aģentūra septembrī paziņoja, ka nefiksēto cenu plānu vidējā cena augustā sasniedza 0,250 Eur/kWh, bet septembra vidū nefiksēto plānu vidējā cena bija 0,291 Eur/kWh. Fiksētie 12 mēnešu plāni tajā laikā vidēji maksāja aptuveni 0,309 Eur/kWh. Tas nozīmē, ka, ja maksājat nevis 25, bet 29–31 centu/kWh, siltumsūkņa un elektriskās apkures pozīcijas vajadzētu nedaudz palielināt.

Malkai pieņemam divus scenārijus. Ja pērkat lētāk uz vietas un jums ir sauss kurināmais, rēķinām aptuveni 90 Eur par krautu kubikmetru. Ja pērkat žāvētu malku ar piegādi uz paletēm, cenas var būt ievērojami augstākas – piemēram, sausas malkas cenrāžos redzamas cenas 149–169 Eur/m³ un vairāk, bet brikešu palete var maksāt aptuveni 489 Eur par 960 kg.

Granulām pieņemam aptuveni 460 Eur/t ar piegādi. Tirgū var atrast 975 kg granulu paleti par 430 Eur, bet deklarētā siltumspēja norādīta virs 4,7 kWh/kg. Briketēm pieņemam aptuveni 400–420 Eur/t, jo cenu salīdzinājumos 960 kg paletes bieži redzamas aptuveni no 370 līdz 450 Eur. Dīzeļdegvielai izmantojam septembrim publicēto vidējo cenu 2,195 Eur/l.

Ar ko šodien vislētāk apsildīt 120 kv. m māju: skaitļi pārsteigs ne vienu vienAttēls: Ilustratīvs attēls

Cik maksātu apkures sezona?

Pēc šī aprēķina vislētākais šķiet gaiss–gaiss siltumsūknis, taču šeit ir svarīga atruna: tas ne vienmēr vienmērīgi apsilda visu māju, garāžu un sagatavo karsto ūdeni. Ja mājai ir atvērts plānojums, vairāki iekšējie bloki un nav lielu siltuma zudumu, gaiss–gaiss siltumsūknis var būt ļoti lēts risinājums. Ja ir daudz istabu, durvis ir aizvērtas, vannasistaba un garāža paliek vēsākas, tikai gaiss–gaiss risinājums var būt neērts.

Gaiss–ūdens siltumsūknis izmaksu ziņā ir ļoti tuvs malkai, bet ērtības ziņā – pavisam cita pasaule. Tas silda radiatorus vai grīdas, var sagatavot karsto ūdeni un darbojas automātiski. Tāpēc labi siltinātā mājā tas bieži kļūst par vienu no loģiskākajiem risinājumiem, ja to ļauj sākotnējās investīcijas.

Malka ir lēta tikai tad, kad tā patiešām ir lēta

Malka joprojām var būt lētākais kurināmais, bet tikai ar nosacījumu, ka tā iegādāta par labu cenu, ir sausa un katls darbojas normāli. Ja pērkat mitru malku, daļa enerģijas aiziet nevis mājas apsildīšanai, bet ūdens iztvaicēšanai no koksnes. Ja pērkat dārgu, kamerā žāvētu malku ar piegādi, tās priekšrocība salīdzinājumā ar granulām vai briketēm var gandrīz izzust.

Jāierēķina arī darbs. Malka ir jāuzglabā, jākrāmē, jānes, jākurina un jātīra pelni. Vienam cilvēkam tas var būt normāli, citam – liels mīnuss. Tāpēc „vislētākais“ nebūt nenozīmē „labākais“.

Briketes ir ērtākas par malku, jo ir sausākas, vienmērīgākas un aizņem mazāk vietas. Taču parasti tās nav brīnumaini lētas. Pēc sezonas izmaksām tās bieži nonāk līdzās granulām.

Siltumsūknis mājāAttēls: OpenAI

Granulas – vidusceļš starp cenu un ērtumu

Granulu katlu bieži izvēlas tad, kad cilvēks vēlas cietā kurināmā cenu, bet vairs nevēlas ik pēc dažām stundām doties pie katla. Granulas ļauj automatizēt apkuri, tomēr joprojām ir nepieciešama vieta uzglabāšanai, katla apkope, pelnu tīrīšana un labs kurināmais.

Pēc mūsu aprēķina granulas nav pašas lētākās, taču to cena ir diezgan stabila. Ja to cena samazinās vai tās tiek pirktas lielākā daudzumā par zemāku cenu, tās var pietuvoties malkai. Ja granulu cena pieaug, gaiss–ūdens siltumsūknis kļūst vēl pievilcīgāks.

Elektrība un dīzeļdegviela – visdārgākās, bet ar vienu izņēmumu

Tiešā elektriskā apkure ir vienkārša, bet dārga. Elektriskie radiatori, sildelementi, elektriskais katls – viss darbojas ar gandrīz 100 % efektivitāti, taču problēma ir tā, ka 1 kWh elektroenerģijas pārvēršas tikai 1 kWh siltuma. Siltumsūknis no tās pašas elektroenerģijas var saražot 3 vai vairāk kWh siltuma.

Arī dīzeļdegviela pēc šiem skaitļiem šķiet ļoti dārga. To var izmantot kā rezerves vai pagaidu risinājumu, bet kā galveno apkures veidu kārtīgai 120 kv. m mājai – grūti pamatot, ja vien nav nekādu citu iespēju.

Īss secinājums

Ja vērtējam tikai sezonas izmaksas, lētākie varianti parasti ir gaiss–gaiss siltumsūknis, lēti iegādāta sausa malka un gaiss–ūdens siltumsūknis. Ja vērtējam ērtumu, priekšgalā ir gaiss–ūdens un gaiss–gaiss siltumsūkņi. Ja vērtējam zemas sākotnējās izmaksas un jums ir vecs katls, malka joprojām var uzvarēt, bet tikai tad, ja kurināmais tiek iegādāts lēti un ir sauss.

Granulas un briketes ir ērtāks cietā kurināmā variants, bet ne vienmēr lētākais. Tiešā elektrība un dīzeļdegviela šajā salīdzinājumā paliek visdārgākās.

Praktiski labākā izvēle 120 kv. m siltinātai mājai šodien būtu šāda: pamatapkurei – siltumsūknis, bet, ja ir laba krāsns vai katls un lētas sausas malkas avots, cietais kurināmais var kalpot kā papildu vai rezerves variants aukstākajām dienām.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!