500 gramus burkānu apcepu ar medu un timiānu: piedeva, kas no galda pazūd pirmā

Ir ēdieni, kas šķiet pārāk vienkārši, lai pārsteigtu. Burkāni ir tieši tādi. Visbiežāk tie nonāk zupā, sautējumā vai salātos, bet, kad tos apcepu ar medu, sviestu un timiānu, uz galda tie pēkšņi kļūst nevis par piedevu, bet gandrīz vai par galveno ēdienu.

Šī piedeva man īpaši patīk rudenī un ziemā, kad gribas siltu, aromātisku, nedaudz saldu ēdienu. Burkāni cepeškrāsnī kļūst mīksti, maliņas viegli apbrūnē, medus izveido spīdīgu kārtiņu, bet timiāns noņem to vienkāršo „vārītu burkānu“ iespaidu. Garša sanāk tāda, ka pie ceptas vistas, cūkgaļas vai pat vienkāršiem kartupeļiem to vienmēr vispirms sāk trūkt.

Lielākā šīs receptes priekšrocība – nekas sarežģīts nav vajadzīgs. Puskilograms burkānu, ēdamkarote medus, nedaudz sviesta vai eļļas, timiāns un cepeškrāsns. Tomēr ir dažas nelielas nianses: burkānus nevajag sagriezt pārāk plānus, medu nevajag pievienot par daudz, bet cepšanas beigās tos vēlams īsi apbrūnināt augstākā temperatūrā.

Kādus burkānus izvēlos

Šai receptei vislabāk der vidēja izmēra burkāni. Ļoti resnos labāk pārgriezt gareniski vairākās daļās, citādi tie cepsies ilgāk un vidus paliks nedaudz ciets. Arī ļoti plāni burkāni der, bet tos jācep īsāku laiku, lai tie nepārvērstos sausās standziņās.

Ja burkāni ir svaigi, skaisti, ar plānu miziņu, dažkārt tos pat nemizoju – tikai ļoti rūpīgi nomazgāju un noberžu ar birstīti. Tā tie saglabā vairāk garšas un cepoties izskatās dabiskāk. Ja miziņa ir biezāka vai burkāni ilgāk stāvējuši, tad tos nomizoju.

Izvēlos parastu medu ar ne pārāk intensīvu garšu. Griķu medus var būt pārāk izteikts un nomākt burkānu garšu, tāpēc labāk der pļavu, liepu vai cits maigāks medus. Timiānu var izmantot gan svaigu, gan kaltētu. Svaigs piešķir vieglāku aromātu, kaltēts – spēcīgāku, tāpēc tā vajag mazāk.

Sastāvdaļas

• 500 g burkānu;
• 1 ēdamkarote medus;
• 25 g sviesta vai 2 ēdamkarotes olīveļļas;
• 1 tējkarote svaiga timiāna vai 0,5 tējkarotes kaltēta;
• 0,5 tējkarotes sāls;
• svaigi malti melnie pipari pēc garšas;
• 1 tējkarote citrona sulas;
• 1 neliela ķiploka daiviņa, ja vēlas izteiktāku garšu.

Citrona sula šeit ļoti labi noder. Tā nepadara burkānus skābus, bet līdzsvaro medu. Bez tās piedeva var būt pārāk salda, īpaši, ja paši burkāni ir saldi.

Kā cepu burkānus ar medu un timiānu

1. Burkānus nomazgāju, ja nepieciešams, nomizoju un sagriežu gareniski. Vidējus burkānus sagriežu četrās daļās, plānākus – uz pusēm. Svarīgi, lai gabaliņi būtu līdzīga izmēra, tad tie izcepsies vienmērīgi.
2. Cepeškrāsni uzkarsēju līdz 200 grādiem. Plāti izklāju ar cepamo papīru, jo medus cepoties karamelizējas un var pielipt pie plāts.
3. Nelielā katliņā izkausēju sviestu. Ja izmantoju eļļu, to nesildu. Iemaisu medu, sāli, piparus, timiānu, citrona sulu un ļoti smalki saspiestu ķiploku, ja tajā dienā gribas bagātīgāku garšu.
4. Burkānus lieku bļodā, pārleju ar medus maisījumu un labi samaisu ar rokām vai karoti, lai katrs gabaliņš pārklātos ar plānu kārtiņu.
5. Burkānus izkārtoju uz plāts vienā kārtā. Tas ir svarīgi: ja tie būs salikti cits uz cita, tie vairāk sautēsies, nevis cepsies.
6. Cepu aptuveni 25–30 minūtes. Kad pagājusi puse laika, burkānus apgriežu, lai tie skaistāk apbrūnētu no abām pusēm.
7. Ja vēlos vairāk apbrūnējušu maliņu, pēdējās 3–5 minūtes paaugstinu temperatūru līdz 220 grādiem vai ieslēdzu grila režīmu. Tad gan no cepeškrāsns vairs neatkāpjos, jo medus var ātri kļūt tumšs.
8. Izceptos burkānus vēl karstus pārkaisu ar dažiem svaiga timiāna zariņiem. Ja vēlas, var uzpilināt vēl dažus pilienus citrona sulas.

Neliels triks, lai burkāni nebūtu ūdeņaini

Agrāk burkānus cepu dziļākā traukā, un tie bieži iznāca mīksti, bet bez skaista apbrūninājuma. Tagad vienmēr izvēlos platu plāti. Starp gabaliņiem jāpaliek vietai, lai mitrums varētu iztvaikot. Tad burkāni nepeld savā sulā, bet cepas.

Vēl viena lieta – medu nevajag likt par daudz. Šķiet, ka divas vai trīs ēdamkarotes būs garšīgāk, bet tad burkāni kļūst lipīgi un pārāk saldi. Puskilogramam pilnīgi pietiek ar vienu kārtīgu ēdamkaroti. Ja gribas saldāku garšu, labāk beigās uzpilināt vēl nedaudz medus jau izceptajiem burkāniem, nevis uzreiz pieliet daudz.

Arī no sāls nav jābaidās. Tā ir ļoti nepieciešama, jo izceļ burkānu garšu un neļauj piedevai kļūt desertveidīgai. Tas pats attiecas uz citronu – neliels daudzums maina visu ēdienu.

Ar ko pasniegt

Šie burkāni ļoti labi der pie ceptas vistas. Ja cepu vistas stilbiņus, burkānus dažkārt lieku cepeškrāsnī atsevišķā plātī uz pēdējo pusstundu. Tad vakariņas gandrīz pašas no sevis ir gatavas: gaļa, burkāni un varbūt vēl nedaudz rīsu vai griķu.

Ar cūkgaļu tie arī lieliski sader, īpaši, ja gaļa cepta vienkārši, bez saldas mērces. Burkāni tad piešķir gan krāsu, gan saldumu, gan aromātu. Man tie garšo pat ar biezpienu vai fetas tipa sieru – karsti burkāni, sadrupināts siers un daži rieksti jau kļūst par vieglām vakariņām.

Ja tie paliek nākamajai dienai, tos neizmetu. Atdzisušus burkānus sagriežu mazākos gabaliņos un lieku salātos ar graudaugiem, zaļumiem un sieru. Tos var uzsildīt pannā, bet mikroviļņu krāsnī tie kļūst mīkstāki, tāpēc labāk tos īsi apcept sausā pannā vai uzsildīt cepeškrāsnī.

Kāpēc šī piedeva vienmēr pazūd pirmā

Šiem burkāniem piemīt tas, kā bieži trūkst vienkāršai piedevai: aromāts, krāsa un izteikta garša. Tie nav tikai „dārzeņi pie gaļas“. Medus piešķir karamelizētu maliņu, timiāns – zemes aromātu, citrons – svaigumu, bet sviests vai eļļa palīdz visam skaisti apbrūnēt.

Kad uz galda nolieku bļodu ar šādiem burkāniem, vispirms visi paņem pa vienam gabaliņam pagaršot. Tad vēl vienu. Un, kamēr galvenais ēdiens vēl gaida, piedeva jau gandrīz ir pazudusi. Tieši tāpēc ar puskilogramu burkānu bieži vairs nepietiek – nākamreiz automātiski ņemu kilogramu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!