Ielēju izlietnē verdošu ūdeni, kā ieteica internetā, un tikai tad uzzināju, kāpēc tā rīkoties ir bīstami

Vakariņas jau gandrīz gatavas: pannā palikusi taukaina mērce, izlietne ūdeni novada arvien lēnāk, bet telefonā parādās pazīstams padoms – uzlejiet verdošu ūdeni. Izklausās loģiski. Karstums izkausēs taukus, viss aiztecēs, un nebūs ne jāizjauc sifons, ne jābrauc pirkt līdzekļi.

Tomēr tieši šeit daudzi izdara to, kas tajā brīdī šķiet ātra glābšanās. Izlietnē tiek ieliets viss katls tikko uzvārīta ūdens, un pēc dažām minūtēm tiek priecāts, ka ūdens atkal aizplūst kanalizācijā. Problēma ir tā, ka nepatīkamās sekas ne vienmēr parādās tajā pašā dienā.

Verdošs ūdens nav universāls un drošs cauruļvadu glābējs. Dažās virtuvēs tas neko sliktu nenodarīs, taču citās var kļūt par pēdējo pilienu jau nogurušiem plastmasas savienojumiem, blīvēm vai pašai kanalizācijas sistēmai. Savukārt tauku korķi tas bieži vien neatrisina – tikai pastumj to tālāk, kur piekļūt jau ir daudz grūtāk.

Izskatās, ka tauki pazuduši, bet bieži vien tie tikai pārvietojušies

Kad aukstā, ar taukiem pārklātā caurulē nonāk ļoti karsts ūdens, tauki patiešām kļūst mīkstāki. Tāpēc ūdens uz īsu brīdi sāk tecēt ātrāk un rodas iespaids, ka triks ir nostrādājis. Tomēr, virzoties tālāk no izlietnes, tie atdziest un var aiznest līdzi ēdiena atliekas, kafijas biezumus, ziepju nogulsnes un citus netīrumus.

Tad korķis izveidojas nevis pie sifona, kur to vēl var salīdzinoši vienkārši iztīrīt, bet dziļāk cauruļvadā. Cilvēks dusmojas ne tikai lēni aizplūstošā ūdens dēļ. Visvairāk kaitina tas, ka vakar viss šķita salabots, bet pēc dažām dienām izlietne atkal ir pilna ar netīru ūdeni – tikai šoreiz problēma jau vairs nav tik ērti atrisināma.

Īpaši bieži tā notiek pēc trekna ēdiena gatavošanas, kad izlietnē nonāk pannas mazgāšanas ūdens, mērču atliekas vai buljons. Ģimenei, kas gatavo katru dienu, nelielas tauku porcijas uzkrājas nemanāmi. Viens katls verdoša ūdens tās neiznīcina – tas var tikai mainīt vietu, kur tās pielips.

Ielēju izlietnē verdošu ūdeni, kā ieteica internetā, un tikai tad uzzināju, kāpēc tā rīkoties ir bīstamiAttēls: Unsplash / Daniel Dan

Karstums caurulēm ne vienmēr ir tik nekaitīgs

Daudzos mājokļos zem izlietnes atrodas plastmasas sifons un plastmasas kanalizācijas caurules. Tās ir paredzētas ikdienas karstajam ūdenim, taču tikko uzvārīta ūdens straume ir pavisam kas cits, īpaši, ja uzreiz tiek ieliets viss katls. Augsta temperatūra var noslogot plastmasu, savienojumus un blīves, kas laika gaitā jau ir zaudējušas elastību.

Vienā virtuvē pēc šāda mēģinājuma nekas nenotiks. Citā var parādīties tikko pamanāma noplūde dziļi skapītī, nepatīkama smaka vai mitrums pie savienojuma, ko cilvēks pamana tikai tad, kad sāk uzbriest skaidu plātne. Ja izlietne ir keramiska, izgatavota no akmens masas vai tai jau ir sīki bojājumi, strauja temperatūras atšķirība arī nav tas, ko vērts izmēģināt tikai interneta padoma dēļ.

Te svarīga ir arī otra puse: ražotāji un montieri nevar paredzēt, cik ilgi kalpo konkrētais savienojums un kā tas ir samontēts. Darbiniekam, kurš ierodas novērst noplūdi, bieži vien nākas redzēt ne vienu vien iemeslu – vecu blīvi, slikti pievilktu detaļu, aizsprostojumu. Verdošs ūdens ne vienmēr visu sabojā viens pats, taču tas var atklāt vājo vietu tieši tad, kad to vismazāk vajag.

Ko darīt, kad ūdens izlietnē ceļas, nevis aizplūst

Vispirms vērts apstāties un nemēģināt problēmu „izsist cauri“ ar arvien jaunu verdoša ūdens porciju. Ja kanalizācija tikai palēninājusies, drošāka izvēle parasti ir silts, bet ne verdošs ūdens un neliels daudzums trauku mazgāšanas līdzekļa – tas var palīdzēt noskalot svaigas tauku paliekas. Svarīgi liet pamazām un vērot, vai ūdens patiešām aizplūst, nevis ceļas pretī izlietnes malai.

Ja ūdens gandrīz vairs neaizplūst, vēl lielāka šķidruma daudzuma ieliešana parasti tikai palielina nekārtību. Tad praktiskāk ir pārbaudīt sifonu, pirms tam apakšā noliekot bļodu un uzvelkot cimdus, vai izmantot mehānisku cauruļu tīrītāju. Senioram vai cilvēkam, kuram ir grūti pieliekties pie skapīša, labāk negaidīt, kamēr aizsērēs arī citas virtuves vietas, bet lūgt tuvinieku vai meistara palīdzību.

Vēl labāka izeja – nepieļaut tauku nonākšanu kanalizācijā. Pannu vispirms vajadzētu noslaucīt ar papīra dvieli, eļļu vai treknu mērci ieliet atsevišķā traukā, bet ēdiena atliekas savākt pirms trauku mazgāšanas. Tas nav pats patīkamākais darbs pēc vakariņām, īpaši, kad mājās gaida bērni, darbi vai vienkārši gribas atpūsties, taču tas aizņem mazāk laika nekā vakars ar aizsērējušu izlietni.

Izlietnes cauruļvadi nav vieta eksperimentiem ar verdošu ūdeni tikai tāpēc, ka padoms izklausās vienkāršs. Dažkārt ātrākais risinājums tikai pastumj problēmu dziļāk – un tad vienas netīras pannas vietā jāuzkopj viss virtuves skapītis.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!