Joprojām raudāt, griežot sīpolu? Svarīgākais nav ūdens un ne arī maizes šķēle mutē

Vakariņas tikai sākas: panna silst, uz dēlīša gaida sīpols, bet virtuvē jau virmo doma, ka nāksies upurēt dažas asaras. Vieni pirms griešanas samitrina nazi, citi atceras seno padomu ielikt mutē maizes šķēli, bet vēl citi mēģina aizturēt elpu tik nopietni, it kā gatavotos nirt ezerā.

Visbiežāk tas palīdz tikai daļēji vai nepalīdz nemaz. Sīpolu asaras nesākas no tā, vai cilvēks ir pietiekami „apbruņojies“, bet gan no ļoti vienkārša mirkļa – cik stipri tiek bojātas sīpola šūnas un kur nonāk no tām izdalījušās vielas.

Labā ziņa ir tā, ka virtuvē nav vajadzīga ne gāzmaska, ne dīvaini rituāli. Visvairāk nozīmes ir asam nazim, mierīgākai griešanai un veidam, kā neļaut sīpola tvaikiem sakrāties tieši pie acīm.

Asaras sākas tad, kad sīpolu nevis griežam, bet saberžam

Pārgriežot sīpolu, tā šūnas tiek bojātas, bet tajās esošās vielas sajaucas un sāk veidot gaistošus savienojumus, kas kairina acis. Tie paceļas no griešanas dēlīša, sasniedz acis un sajaucas ar asaru plēvīti. Acis uz to reaģē ļoti cilvēcīgi – sāk asarot, lai kairinātājs tiktu aizskalots.

Tāpēc svarīgākais priekšmets šajā stāstā nav ūdens glāze, bet gan nazis. Truls nazis sīpolu vairāk spiež, plēš un saberž, nevis tīri pārgriež. Jo vairāk sulas un bojātu šūnu paliek uz dēlīša, jo vairāk kairinošo vielu var izplatīties gaisā.

Ar asu nazi sīpolu griež ātrāk, precīzāk un mierīgāk. Tas nenozīmē, ka nebūs nevienas asaras – daži sīpoli ir īpaši asi, bet acis pēc garas dienas pie ekrāniem ir jutīgākas. Tomēr atšķirība bieži ir jūtama uzreiz: tā vietā, lai pēc dažiem griezieniem būtu dedzinoša sajūta, vakariņu gatavošana paliek vienkārši vakariņu gatavošana.

Aukstums un gaiss darbojas labāk nekā virtuves leģendas

Ja pirms griešanas sīpolu 20–30 minūtes paturēsiet ledusskapī, tas parasti mazāk „ķersies“ pie acīm. Vēsākā temperatūrā gaistošās vielas izplatās lēnāk, tāpēc mazāk to paceļas tieši sejā. Sīpolu nav nepieciešams sasaldēt: pietiek, ja tas ir atdzesēts, bet joprojām stingrs un ērti griežams.

Vēl viens vienkāršs risinājums ir gaiss. Griešanas dēlīti ir vērts novietot tā, lai tvaikus aizpūstu atvērts logs, tvaika nosūcējs vai maigi darbojošs ventilators. Svarīgi tikai nevērst gaisa plūsmu sev sejā, jo tad sīpola tvaiki atceļos ātrāk, nekā pagūsiet priecāties par savu atjautību.

Ūdens nav pilnīgi bezjēdzīgs, taču tā nozīme bieži tiek pārspīlēta. Noskalots sīpols vai samitrināts dēlītis var nedaudz samazināt uz virsmas esošās sulas daudzumu, taču tas neatrisina galveno cēloni – griešanas laikā arvien rodas jauni bojāti slāņi. Maizes šķēle mutē darbojas vēl neuzticamāk: tā nenorobežo acis un neaptur to, kas paceļas no dēlīša.

Joprojām raudāt, griežot sīpolu? Svarīgākais nav ūdens un ne arī maizes šķēle mutēAttēls: Pexels / Christina & Peter

Saknes daļu atstājiet beigām

Ērti vispirms nogriezt sīpola galotni, nomizot mizu, pārgriezt sīpolu gareniski un tikai tad to sasmalcināt. Saknes daļu, cietāko galu ar saknītēm, ir vērts atstāt nenogrieztu līdz pašām beigām. Tā palīdz noturēt slāņus kopā, tāpēc sīpols neslīd un nav lieki jābaksta ar pirkstiem vai jāspiež ar nazi.

Šis paņēmiens ir noderīgs ne tikai acu dēļ. Stingrāk noturētu sīpolu griezt ir drošāk, bet gabaliņi iznāk līdzīgāki. Kad katlā nonāk vienmērīgi sagriezts sīpols, tas arī cepas vienmērīgāk – ir mazāka iespēja, ka daļa jau būs piedegusi, kamēr pārējie gabaliņi vēl būs kraukšķīgi.

Steiga šeit bieži izdara lāča pakalpojumu. Cilvēks, sajutis pirmo graušanu acīs, sāk kapāt ātrāk, nazis sāk slīdēt, sīpola sula šļakstās, un visa situācija tikai pasliktinās. Labāk uz dažām sekundēm atkāpties, novērsties no dēlīša, ieslēgt tvaika nosūcēju un turpināt nevis cīņu ar sīpolu, bet vienkāršu darbu.

Vienam tas ir sīkums, citam – iemesls nepirkt sīpolus

Cilvēkam, kurš gatavo tikai nedēļas nogalē, dažas asaras var šķist kā nevainīga virtuves neērtība. Taču vecākiem, kuri vakarā steidzas pabarot bērnus, vai vecākam cilvēkam, kura acis ir jutīgākas, tas pats sīpols var kļūt par patiešām kaitinošu uzdevumu. Īpaši tad, kad ar vienu roku tiek maisīta zupa, ar otru mēģināts noslaucīt acis, bet uz galda jau gaida pārējie produkti.

Profesionālā virtuvē sīpolus griež lielos daudzumos, tāpēc tur svarīgi ir gan asi instrumenti, gan ventilācija, gan darba gaita. Mājas virtuvē mērogs ir mazāks, taču princips ir tāds pats: jo mazāk mēs sīpolu saberžam un jo ātrāk aizvadām tvaikus, jo mazāk tas atgādina emocionālu ģimenes melodrāmu.

Ja acis joprojām stipri grauž, ir vērts izmantot vienkāršas cieši pieguļošas brilles, piemēram, peldbrilles, īpaši gatavojot lielāku daudzumu. Tas nav pats elegantākais skats virtuvē, taču sīpolu jūsu stila viedoklis patiešām neinteresē. Ja kairinājums ir neparasti spēcīgs, ilgstošs vai parādās citi simptomi, labāk pārtraukt darbu un parūpēties par acīm, nevis mēģināt to „izturēt“.

Sīpols nav virtuves ienaidnieks – tas vienkārši ļoti ātri parāda, vai mums ir ass nazis un pietiekami daudz gaisa. Kad maizes šķēles vietā tiek izvēlēts labs instruments, aukstums un saprātīga griešanas gaita, asaras paliek tur, kur tām arī jābūt: nevis uz griešanas dēlīša.