Kāpēc Somijā mājas apsilda citādi: ar karstiem radiatoriem vien nepietiek, ja grīdas paliek aukstas

Radiatori ir sakarsuši, istabā šķietami ir silti, tomēr staigāt bez čībām nav patīkami. Šāda situācija īpaši pazīstama individuālo māju un pirmā stāva dzīvokļu iedzīvotājiem. Somijā, kur garas un aukstas ziemas ir ierasta parādība, liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko, apsildot māju, ir viegli aizmirst: kā saglabāt jau saražoto siltumu un nepieļaut tā aizplūšanu caur grīdām un pamatiem.

Pirmā doma, sajūtot aukstas grīdas, bieži ir vienkārša – jākurina intensīvāk vai jāierīko apsildāmā grīda. Taču, ja zem grīdas trūkst izolācijas, daļa papildus saražotā siltuma arī turpmāk nonāks gruntī vai neapkurinātā pagrabā. Telpas gaiss kļūs siltāks, bet nepatīkamā sajūta zem kājām var saglabāties.

Somu pieejas būtība – apsildi vērtēt kopā ar ēkas siltuma aizsardzību. Jaudīga sistēma var saražot daudz siltuma, taču mājas konstrukcijām jāpalīdz to saglabāt. Tāpēc grīdas, pamati un to savienojumi ar sienām šeit kļūst par tikpat svarīgu uzdevumu kā pašas apkures iekārtas izvēle.

Kāpēc radiatori ir karsti, bet zem kājām joprojām ir auksti?

Telpas gaisa temperatūra un grīdas virsmas temperatūra nav vienādas. Ja apakšā atrodas auksta grunts, neapkurināts pagrabs vai vāji siltināta telpa, caur grīdas konstrukciju siltums nepārtraukti tiek nodots aukstākai videi. Tāpēc pat labi apsildītā telpā grīdas var palikt nepatīkami vēsas.

Šī problēma ir īpaši jūtama vecākās mājās, kur lielāka uzmanība tika pievērsta apkures iekārtām, bet grīdas izolācija palika tāda, kāda tika ierīkota būvniecības laikā. Nomainot radiatorus vai siltuma avotu, konstrukciju vājās vietas pašas no sevis nemainās.

Papildu zudumi var rasties siltuma tiltu vietās – tur, kur ēkas siltuma aizsardzība ir vājāka. Tās var būt grīdas malas, pamatu un sienu savienojumi vai spraugas izolācijas slānī. Tāpēc vienā istabas vietā grīda šķiet pieņemama, bet pie ārsienas gribas noklāt paklāju.

Paaugstinot radiatoru temperatūru, ne vienmēr tiek novērsts iemesls, kura dēļ grīda atdziest. Ja siltums viegli aizplūst caur konstrukciju, piegādājot vairāk siltuma, tiek vienkārši kompensēti tie paši zudumi.

Somu princips – vispirms parūpēties, lai siltums paliktu iekšpusē

Somijas pieredze atgādina vienkāršu lietu: aukstā klimatā nepietiek ar labu apkures sistēmu. Ir svarīgi, lai māja atdzistu pēc iespējas lēnāk un tās virsmas nepārtraukti neietekmētu aukstums no apakšas vai ārpuses.

Tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta grīdu un pamatu izolācijai. Tai jāveido vienots aizsardzības slānis, jābūt saskaņotai ar sienu siltinājumu un pienācīgi jādarbojas konstrukciju savienojumu vietās. Ja viena mājas daļa ir labi siltināta, bet blakus paliek neaizsargāts mezgls, siltuma zudumi caur to tik un tā turpināsies.

Pareizi ierīkots izolācijas slānis samazina siltuma pārnesi gruntī vai aukstajā telpā, kas atrodas zem grīdas. Apkures sistēmai kļūst vieglāk uzturēt vēlamo temperatūru, bet grīdas virsma atdziest mazāk. Tieši tāpēc, runājot par siltu māju, ir vērts skatīties plašāk nekā tikai uz radiatora karstumu.

Šo principu var piemērot arī Lietuvā: pirms apkures jaudas palielināšanas noskaidrot, kur siltums tiek zaudēts. Dažkārt vispirms ir jāsakārto konstrukcija, caur kuru telpa atdziest, un tikai pēc tam jālemj, vai esošā apkures sistēma patiešām ir nepietiekama.

Apsildāmā grīda ir noderīga, taču tā neaizstās izolāciju

Somu pieeja nenozīmē, ka no apsildāmās grīdas būtu jāatsakās. Tā var būt galvenais mājas siltuma avots vai papildu komforta risinājums atsevišķās telpās. Ar ūdeni apsildāmas grīdas ļauj sadalīt siltumu lielā platībā, bet elektriskā apsilde var būt ērta, piemēram, vannas istabā.

Tomēr apsildāmajām grīdām un siltumizolācijai ir atšķirīgas funkcijas. Viena sistēma piegādā siltumu, otra ierobežo tā aizplūšanu. Ja izolācija zem apsildāmās grīdas ir nepietiekama, daļa enerģijas tik un tā aizplūdīs uz leju.

Tāpēc, plānojot remontu, ir svarīgi izvērtēt visu grīdas konstrukciju, nevis tikai izvēlēties apsildes paklāju vai caurules. Ir jāzina, kas atrodas zem esošā seguma, kādā stāvoklī ir izolācija un kā ir sakārtoti savienojumi ar citām ēkas daļām.

Papildu apsilde var sasildīt virsmu, bet piemērota izolācija palīdz saglabāt siltumu tur, kur tas nepieciešams, – dzīvojamās telpās. Labākais rezultāts tiek panākts, šos risinājumus saskaņojot.

Kas jāpārbauda Lietuvas mājā, ja grīdas pastāvīgi ir aukstas?

Vispirms ir vērts noteikt, kur problēma ir visizteiktākā. Vai visas grīdas ir vēsas, vai tikai to malas? Vai aukstums visvairāk jūtams virs pagraba? Vai dažādās telpās situācija ir vienāda? Šādi novērojumi palīdz saprast, kur meklēt siltuma zudumus.

Individuālā mājā būtu jāizvērtē grīdu, pamatu un pārseguma virs neapkurinātām telpām izolācija, kā arī konstrukciju savienojumi. Pirmā stāva dzīvoklī iemesls var slēpties pārsegumā virs auksta pagraba vai ārsienu un grīdu savienojumos. Šādos gadījumos tikai dzīvokļa iekšpusē ierīkota papildu apsilde ne vienmēr atrisina visu problēmu.

Tomēr akli pārņemt citā mājā izmantoto izolācijas biezumu nevajadzētu. Risinājums ir atkarīgs no pamatu veida, grīdas konstrukcijas, mitruma apstākļiem, izmantotajiem materiāliem un aizsardzības pret sasalšanu. Biezāks slānis pats par sevi negarantē labu rezultātu, ja tas ir ierīkots nepareizi vai ir atstāti vāji savienojumi.

Pirms nākamās apkures sezonas ir vērts sākt ar konkrētu jautājumu: kur mājā pazūd saražotais siltums? Atbilde palīdzēs izvēlēties, vai vispirms jāsakārto grīdas izolācija, pārsegums virs pagraba, pamatu mezgli vai pati apkure. Tad arī karstie radiatori darbosies lietderīgāk, un mājās būs patīkamāk ne tikai skatoties uz termometru.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!