Lauku māja vai zemesgabals? Alītas iedzīvotājs Ģedimins aprēķināja 10 gadu izdevumus: lauku māja izmaksāja par 27 000 eiro vairāk

Ģedimins (vārds mainīts), kurš par vecu lauku māju Alītas rajonā samaksāja 68 000 eiro, pēc desmit gadiem atvēra savas piezīmes un salīdzināja savu izvēli ar tolaik noraidīto variantu – iegādāties zemesgabalu par 29 000 eiro un uzbūvēt jaunu nelielu namiņu. Pēc viņa aprēķiniem, vecās lauku mājas variants desmit gadu laikā izmaksāja par 27 000 eiro vairāk, lai gan pirkšanas dienā tieši jaunā būvniecība šķita pārāk dārga. Vīrietis saka, ka toreiz izvēlējās ne tikai pēc eiro skaita: lauku mājā jau bija koki, vecs dārzs, saimniecības ēka un iespēja ievākties uzreiz.

Ko Ģedimins iekļāva desmit gadu izmaksās

Ģediminam piederošā lauku māja maksāja 68 000 eiro. Desmit gadu laikā viņš saskaitīja vēl 14 800 eiro remontiem: jumtam, daļai elektroinstalācijas, ūdensvada darbiem, logiem, krāsns remontam un sīkiem labojumiem. Apkurei tajā pašā laikposmā tika iztērēti 6 200 eiro, bet ceļam līdz mājai un apkārtnei – grants papildināšanai, drenāžas darbiem, žoga posmiem un pagalma kopšanai – 4 500 eiro.

Vecās lauku mājas pirkums un šie izdevumi kopā veido 93 500 eiro: 68 000 + 14 800 + 6 200 + 4 500 = 93 500 eiro. Alternatīvu viņš aprēķināja šādi: 29 000 eiro par zemesgabalu un 92 000 eiro par jaunu, vienkāršu namiņu. Šāda risinājuma sākotnējā kopējā summa būtu bijusi 121 000 eiro. Tomēr Ģedimins jaunā namiņa tāmē iekļāva mazākas prognozētās desmit gadu uzturēšanas un apkures izmaksas – 7 000 eiro. Tādējādi jaunā zemesgabala un namiņa variants viņa tabulā sasniedza 128 000 eiro.

Šīs divas summas pašas par sevi neparāda 27 000 eiro starpību par sliktu lauku mājai, tāpēc Ģedimins aprēķināja arī īpašuma vērtību pēc desmit gadiem. Pēc viņa vērtējuma, sakārtota vecā lauku māja tajā laikā būtu aptuveni 74 000 eiro vērta, bet jauns namiņš ar zemesgabalu – aptuveni 135 500 eiro vērts. Atņemot šīs prognozētās vērtības no visiem izdevumiem, lauku mājas tīrā desmit gadu cena ir 19 500 eiro, bet zemesgabala un jaunā namiņa – mīnus 7 500 eiro. Starpība – 27 000 eiro.

Lauku māja vai zemesgabals? Alītas iedzīvotājs Ģedimins aprēķināja 10 gadu izdevumus: lauku māja izmaksāja par 27 000 eiro vairākAttēls: Pexels / Erik Mclean

Pieņēmumi, no kuriem atkarīga starpība

Šajā salīdzinājumā visvairāk nozīmes ir nevis pirkuma cenām, bet diviem pieņēmumiem: cik vēl izmaksās vecā ēka un cik pēc desmit gadiem tirgū būs vērts jaunais namiņš. Ģedimins vecajai lauku mājai paredzēja 14 800 eiro remontiem, taču tieši šī pozīcija viņam šķiet visgrūtāk prognozējamā. Ja nākamajā laikposmā nāktos mainīt jumtu, nopietni remontēt pamatus vai kanalizācijas sistēmu, summa pieaugtu. Ja lielākie darbi jau ir paveikti un paliktu tikai ierastā uzturēšana, tā varētu būt mazāka.

Rezultāts ir atkarīgs arī no apkures cenas, mājas platības, energoefektivitātes, ceļa stāvokļa, izvēlētās būvniecības apdares un tā, vai īpašnieks daļu darbu veic pats. Ģedimina salīdzinājumā nav iekļauti aizdevuma procenti, jo viņš abus variantus vērtēja kā tādus, kas tiek iegādāti par uzkrājumiem. Aprēķins būtu citāds, ja tiktu izmantots kredīts, būtu atšķirīga pirmā iemaksa vai valsts atbalsts atbilstoši tobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem. Citādi novērtējot īpašuma vērtību pēc desmit gadiem, arī galīgā starpība būtu citāda.

Kas nepiekrīt

Ģedimina kaimiņš, kurš arī dzīvo vecā lauku mājā, uz šādu tabulu raugās piesardzīgi. Viņaprāt, 74 000 eiro vērtība vecai lauku mājai var būt pārāk zema, ja vieta ir ērta, ir nobriedis dārzs, sakārtots piebraucamais ceļš un pircējam nav jāgaida būvniecība. Viņš atgādina, ka jaunā namiņa 92 000 eiro tāme bieži neietver visu: projektēšanu, pieslēgumus, grunts darbus, terasi, šķūnīti, mēbeles vai pat neparedzētus darbus būvniecības laikā. Tādā gadījumā 7 000 eiro desmit gadu uzturēšanai un apkurei var būt reāla summa, taču sākotnējais 121 000 eiro budžets ne vienmēr paliek tāds pats.

No otras puses, Ģedimins strīdas nevis par lauku mājas mājīgumu, bet par nenoteiktību. Viņš saka, ka jaunākā, ekonomiskākā ēkā ir vieglāk prognozēt apkures izmaksas un pirmo gadu uzturēšanu, bet vecā būvē viens atrasts defekts var mainīt visa gada plānu. Kaimiņš atbild, ka remontu nepieciešamība nav taisna ikgadēja līnija: pēc galveno vietu sakārtošanas vairākus gadus lielāki izdevumi var nebūt vajadzīgi. Abi aprēķini balstās uz reāliem izdevumiem un atšķirīgiem pieņēmumiem par to, kas sagaida nākotnē.

Bet vai jūs veicāt aprēķinus? Uzrakstiet savus skaitļus komentāros.