No kurienes mājās rodas blusas un kā atrast vietu, no kuras tās izplatās

„Bet mums taču pat nav mājdzīvnieka…” – šāda doma bieži vien ir pirmā, kas ienāk prātā, kad uz potītes parādās vairāki niezoši punktiņi. Sākumā cilvēks vaino odu, jaunu veļas mazgāšanas līdzekli vai pat gultas veļu. Taču, kad kodumi atkārtojas, bet uz gaišām zeķēm vai pie paklāja uz mirkli parādās mazs tumšs punktiņš, mājās sākas pavisam cita veida meklējumi.

Blusas nerodas no nekurienes un neapmetas tikai tur, kur, kā mēdz teikt, „ir netīrs”. Tām svarīgāka par spīdīgām grīdām ir silta, mierīga vieta, kur tuvumā atrodas dzīvnieks vai cilvēks, no kura var baroties. Tāpēc tās var ienest gan kārtīgā dzīvoklī, gan rūpīgi koptā mājā.

Lielākais nepatīkamums ir tas, ka viena pamanīta blusa vēl nepasaka, kur slēpjas īstā problēma. Pieaugušie kukaiņi lēkā un var būt redzami uz dzīvnieka vai grīdas, taču to oliņas un kāpuri visbiežāk paliek tur, kur neviens tos uzreiz nemeklē: paklāja šķiedrās, spraugās pie grīdlīstēm, mājdzīvnieka guļvietā vai zem veca dīvāna.

Visbiežāk blusas mājās nonāk pa vairākiem ceļiem

Ja mājās dzīvo suns vai kaķis, pirmās aizdomas parasti krīt uz tiem – un bieži vien pamatoti. Mājdzīvnieks blusas var pārnest no pagalma, kāpņu telpas, kopīga pagalma ar citiem dzīvniekiem, viesojoties lauku mājā vai pat īslaicīgi sastopot inficētu dzīvnieku. Tam nav nepieciešams klīst pa pļavām: dažkārt pietiek ar vietu, kur pirms tam gulējis cits dzīvnieks.

Tomēr mājdzīvnieka neesamība problēmu neizslēdz. Blusas vai to attīstības formas var iekļūt kopā ar apģērbu, apaviem, lietotām mēbelēm, paklājiem, dzīvnieku guļvietām. Daudzdzīvokļu mājā ceļu dažkārt nodrošina arī koplietošanas telpas: pagrabs, kāpņu telpa, noliktava, īpaši, ja tur uzturas klaiņojoši kaķi, grauzēji vai ir putnu ligzdas.

Privātmājās vērts padomāt par pagrabu, bēniņiem, terasi un vietām pie ieejas. Ja zem terases, nojumē vai noliktavā bija apmetušies grauzēji, klaiņojoši kaķi vai citi dzīvnieki, pēc to aiziešanas blusas var sākt meklēt citu siltu saimnieku. Tad cilvēkam šķiet, ka kukaiņi parādījušies pēkšņi, lai gan to avots visu laiku bijis pavisam netālu.

Kur meklēt, kad šķiet, ka tās izplatās pa visu māju

Blusas parasti neizvēlas nejaušu vietu. Sāciet ar zonu, kur visvairāk uzturas dzīvnieks vai kur visbiežāk sēž cilvēki: pie dīvāna, zem kafijas galdiņa, guļamistabā pie gultas, gaitenī pie durvīm. Ja mājdzīvniekam ir iecienīts paklāja stūris vai guļvieta, tā ir viena no svarīgākajām vietām, ko pārbaudīt vispirms.

Rūpīgi apskatiet dzīvnieka kažoku, īpaši pie kakla, aiz ausīm, uz muguras un pie astes pamatnes. Sīki tumši graudiņi kažokā var būt tā dēvētie blusu netīrumi – sagremotu asiņu paliekas. Tāpat vērts izmazgāt vai vismaz kārtīgi izkratīt guļvietu virs gaišas virsmas: uz gaiša auduma vieglāk pamanīt tumšus punktiņus un kustīgus kukaiņus.

Mājās daudz ko pasaka kodumu vieta. Blusas bieži kož apakšstilbos un potītēs, jo tās dzīvo tuvāk grīdai un lec augšup. Ja nieze sākas pēc vakara, kas pavadīts uz konkrētā dīvāna, vai kodumu ir vairāk tikai vienā telpā, tas nav sīkums – visticamāk, tieši tur atrodas galvenais perēklis.

Praktisks veids, kā novērot situāciju, ir vakarā nolikt uz grīdas gaišu audumu vai papīra lapu vietās, kur rodas visvairāk aizdomu. Kustīgs tumšs punktiņš uz balta fona ir pamanāms vieglāk. Tomēr ar pieaugušas blusas atrašanu vien nepietiek: noteikti jāpārbauda paklāju malas, grīdlīstes, mīksto mēbeļu spraugas un vietas zem mēbelēm, kur uzkrājas putekļi un dzīvnieku spalvas.

No kurienes mājās rodas blusas un kā atrast vietu, no kuras tās izplatāsAttēls: Unsplash / Dreame Vacuum Cleaner

Kāpēc viena izsmidzināšanas reize bieži neatrisina problēmu

Cilvēks dabiski vēlas ātru risinājumu: pamanīja blusu, apsmidzināja stūri un cer, ka rīt varēs mierīgi staigāt basām kājām. Problēma ir tā, ka mājās var būt ne tikai pieaugušas blusas, bet arī oliņas, kāpuri un kokoni. Tās attīstās dažādos laikos, tāpēc pēc pirmās uzkopšanas pēc kāda laika var parādīties jauni kukaiņi.

Ja ir mājdzīvnieks, ar mājas tīrīšanu vien nepietiks, ja tas pats netiks pienācīgi pasargāts. No otras puses, arī tikai līdzeklis dzīvniekam ne vienmēr atrisinās to, kas jau palicis tā guļvietā vai paklājā. Tāpēc saimnieki dažkārt ir vīlušies: šķiet, ka viss ir izdarīts, bet pēc dažām dienām viņi atkal ierauga blusu. Visbiežāk tas nozīmē nevis neveiksmi, bet nepabeigtu visas ķēdes pārraušanu.

Regulāra rūpīga sūkšana palīdz savākt daļu oliņu, kāpuru un gružu, kuros tie slēpjas. Putekļsūcēja maisiņš vai tvertne pēc tīrīšanas nekavējoties jāiztukšo ārpus mājām, bet tekstilizstrādājumi – guļvietas, segas, gultasveļa, noņemamie pārvalki – jāmazgā atbilstoši audumam drošām augstākas temperatūras kopšanas rekomendācijām. Īpašu uzmanību pievērsiet nevis istabas vidum, bet malām: zem mēbelēm, pie sienām, paklāju apmalēm.

Ja kodumi nerimstas un avotu neizdodas atrast, vērts nevis atkal un atkal minēt, bet pārskatīt iespējamos iekļūšanas ceļus. Varbūt mājdzīvnieks katru dienu dodas uz vienu un to pašu pagalma stūri, varbūt pagrabā parādījušās grauzēju klātbūtnes pazīmes, vai arī nesen mājās nonākusi mīksta lietota mēbele. Lielākas invāzijas gadījumā var būt nepieciešams veterinārārsta padoms par mājdzīvnieka aizsardzību un profesionālu kaitēkļu kontroles speciālistu palīdzība mājoklim.

Nevis kauns, bet signāls sakārtot visu apkārtni

Blusas ātri izraisa nepatīkamu kauna sajūtu: šķiet, ka tam vajadzētu notikt tikai kāda cita mājās. Taču tās vairāk saistītas ar iespēju iekļūt un atrast piemērotu stūrīti, nevis ar cilvēka kārtīgumu. Vecākiem tas rada satraukumu par bērniem, senioriem – par jutīgāku ādu un grūtākām pārvietošanās iespējām, uzkopjot māju, bet mājdzīvnieku saimniekiem papildus rodas vainas sajūta, lai gan dzīvnieks blusas varēja pārnest parastas pastaigas laikā.

Darbiniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas saskaras ar šādām situācijām, ir svarīgi nenovērst uzmanību no viena atrasta kukaiņa. Ja netiek izvērtēta visa apkārtne, cilvēks var iztērēt naudu līdzekļiem, bet atstāt neskartu īsto perēkli. Savukārt mājas iedzīvotājam vissvarīgākais ir rīkoties konsekventi: parūpēties par dzīvnieku, iztīrīt tā zonas, vērot kodumu vietu un neaizmirst par iespējamiem avotiem ārpus dzīvokļa vai mājas sienām.

Blusu problēma beidzas nevis tad, kad kādu vakaru vairs nepamanāt lēkājošu punktiņu. Tā beidzas tad, kad tiek atrasta vieta, no kuras tās izplatījās, un tiek sakopts ne tikai redzamais kukainis, bet visa tā atstātā slēptuve. Dažkārt atbilde slēpjas nevis zem segas, bet pavisam vienkārši – pie durvju paklājiņa, mājdzīvnieka guļvietā vai klusā stūrī zem dīvāna.