Siers ledusskapī sapelē ātrāk vienas pakuotnes dēļ: ar ko to aizstāt, lai tas saglabātos svaigs līdz 15 dienām

Atverat ledusskapi, atritināt pirms dažām dienām iegādātu sieru un pamanāt mitru virsmu, izmainītu tekstūru vai pirmos pelējuma plankumus. Visbiežāk vainīgs nav pats produkts. Siera derīguma termiņu var ievērojami saīsināt parastā pārtikas plēve vai folija, lai gan tieši tajās daudzi sieru ietin, tiklīdz atver iepakojumu.

Cieši iesaiņots siers neizžūst, tomēr iepakojuma iekšpusē sāk uzkrāties mitrums. Izveidojies kondensāts rada pelējumam labvēlīgākus apstākļus, tāpēc mēģinājums aizsargāt produktu dod pretēju rezultātu. Pareizi izvēloties iepakojumu un vietu ledusskapī, dažus siera veidus var saglabāt svaigus līdz 15 dienām.

Pārtikas plēve aiztur ne tikai smaržu

Pārtikas plēve šķiet visērtākā izvēle. Tā viegli pieguļ sieram, neļauj tam saskarties ar citiem produktiem un pasargā ledusskapi no spēcīgākas smaržas. Līdzīgi darbojas arī folija. Tomēr abi šie materiāli gandrīz neielaiž gaisu.

Problēma īpaši izteikta kļūst tad, kad siers tiek ietīts vēl nedaudz mitrs vai vairākas reizes izņemts no ledusskapja un atkal tajā ievietots. Iepakojuma iekšpusē rodas mitrums, taču tam nav kur izkļūt. Siers sāk „svīst“, tā virsma kļūst lipīga, bet vēlāk var parādīties arī pelējums.

Ja plēve pieguļ ļoti cieši, var ciest arī siera tekstūra un garša. Produkts tiek pasargāts no izžūšanas, taču vienlaikus tiek ieslēgts vidē, kurā mitruma daudzums vairs netiek pienācīgi regulēts.

Labāka izvēle – pergamentpapīrs

Iesākto siera gabaliņu labāk ietīt pergamentpapīrā vai īpašā mikroperforētā siera papīrā. Šāds iepakojums ļauj produktam „elpot“, taču pasargā to no pārāk straujas izžūšanas.

Papīrs mitrumu regulē labāk nekā folija vai pārtikas plēve. Tāpēc iepakojuma iekšpusē veidojas mazāk kondensāta, bet siera virsma ilgāk saglabā normālu tekstūru. Svarīgi to neietīt pārāk vaļīgi – papīram produktam ir jāaptver, taču to nevajag cieši piespiest.

Ietītais siers jāglabā nevis ledusskapja durvīs, kur temperatūra biežāk svārstās, bet piena produktiem paredzētajā vietā. Ja šāda nodalījuma nav, var izvēlēties dārzeņu atvilktni, kur temperatūra parasti saglabājas stabilāka.

Līdz 15 dienām norādītais uzglabāšanas laiks nav vienāds visiem sieriem. Tas ir atkarīgs no siera veida, tā svaiguma, mitruma un no tā, kā produkts tika uzglabāts vēl pirms iepakojuma atvēršanas.

Mīkstam sieram ar papīru vien nepietiks

Svaigiem un mīkstajiem sieriem nepieciešams citāds uzglabāšanas veids. Tajos ir vairāk mitruma, tāpēc ietīt tos pergamentpapīrā ne vienmēr ir ērti. Šādus sierus labāk ievietot tīrā, hermētiski noslēdzamā traukā.

Trauka apakšā vajadzētu ieklāt papīra dvieli, kas uzsūktu uzkrājušos mitrumu. Tomēr to nedrīkst atstāt uz ilgu laiku. Samirkušo dvieli ieteicams mainīt katru dienu, pretējā gadījumā tas pats kļūs par pastāvīgu mitruma avotu.

Šis veids palīdz pasargāt sieru no izžūšanas un vienlaikus neļauj tam mirkt uzkrātajā šķidrumā. Tomēr svaigos sierus nevajadzētu automātiski uzglabāt tikpat ilgi kā cietos sierus – to stāvoklis regulāri jāpārbauda.

Dažus sierus var uzglabāt eļļā

Vēl viena metode ir piemērota sieriem, kurus var ērti sagriezt kubiņos. Gabaliņus ievieto tīrā stikla burciņā un pārlej ar olīveļļu, lai siers pēc iespējas mazāk saskartos ar gaisu.

Šādi sagatavota burciņa arī jāuzglabā ledusskapī. Šī metode var pagarināt produkta lietošanas laiku, taču tā nav piemērota katram siera veidam un maina siera garšu, kā arī lietošanas veidu.

Svarīgākais noteikums joprojām ir vienkāršs: cietākam sieram nepieciešams elpojošs papīrs, bet mīkstam un mitram – tīrs trauks ar mitrumu uzsūcošu pamatni. Pārtikas plēve var šķist visērtākā, taču tieši zem tās bieži sākas process, kura dēļ labs siera gabaliņš nonāk atkritumu tvertnē krietni agrāk, nekā tam vajadzētu.