Plauktā – 750 g, rokās – 450 g: tikai mājās sapratu, cik patiesībā samaksāju par kilogramu

Veikalā iegāju nebūt ne akciju medībās. Vajadzēja dažus vienkāršus produktus vakariņām, tāpēc grozā jau gulēja maize, piens, dārzeņi un gaļa. Ejot garām vienam no ledusskapjiem, pamanīju spilgtu akcijas cenu zīmi – produkts, ko reizēm pērku, bija ievērojami atpigināts. Uz plaukta lieliem burtiem bija norādīta akcijas cena, bet blakus – 750 gramu iepakojums. Acīs iekrita arī cena par kilogramu. Pēc tās piedāvājums izskatījās patiešām izdevīgs, tāpēc ilgi nedomāju.

Paņēmu iepakojumu, ieliku to grozā un devos tālāk. Mājās šādas lietas parasti vairs nepārbaudu – ja uz plaukta skaidri uzrakstīta cena un svars, kaut kā automātiski paļaujies, ka informācija sakrīt ar to, ko turi rokās.

Tikai šoreiz tā nebija.

Vakarā, kad jau gatavoju ēst, skatiens aizķērās aiz maza uzraksta uz paša iepakojuma.

450 g.

Sākumā nodomāju, ka nepareizi izlasīju. Apgriezu iepakojumu, paskatījos vēlreiz.

Ne 750.

Ne 700.

Pat ne 500.

450 grami.

Tad atcerējos plaukta cenu zīmi, un mani vienkārši pārņēma dusmas.

Atšķirība izrādījās daudz lielāka, nekā izskatījās veikalā

Akcijas cena bija 3,99 eiro. Ja iepakojumā patiešām būtu bijuši 750 grami produkta, viens kilograms maksātu:

3,99 € ÷ 0,75 kg = 5,32 €/kg.

Tieši šāda cena man arī šķita pievilcīga. Par nedaudz vairāk nekā pieciem eiro kilogramā – nemaz nav slikts piedāvājums, īpaši tad, ja līdzīgs produkts parasti maksā ievērojami vairāk.

Taču manās rokās bija nevis 750, bet 450 grami.

Pārrēķināju vēlreiz:

3,99 € ÷ 0,45 kg = 8,87 €/kg.

Pēkšņi „labs akcijas piedāvājums“ kļuva par produktu, kas maksā gandrīz deviņus eiro kilogramā.

Atšķirība – vairāk nekā 3,50 eiro par kilogramu.

Un tie vairs nav daži centi, kurus nav vērts skaitīt.

Ja es uz plaukta uzreiz būtu pamanījis 8,87 €/kg, ļoti iespējams, ka šo iepakojumu vispār nebūtu paņēmis. Blakus bija citi produkti, kuru iepakojumi maksāja līdzīgi, taču cena par kilogramu bija zemāka.

Tieši tāpēc cilvēkiem ir vajadzīga cena par kilogramu – tā ļauj salīdzināt dažāda izmēra iepakojumus.

Tikai manā gadījumā viss salīdzinājums bija bezjēdzīgs, jo svars uz plaukta un svars uz preces iepakojuma nesakrita.

Nākamajā dienā atgriezos veikalā

Īpaši paņēmu līdzi iepakojumu un čeku. Vispirms pats gribēju pārliecināties, ka kaut ko neesmu sajaucis.

Piegāju pie tā paša plaukta.

Cenu zīme joprojām bija tur.

Paskatījos uz produkta nosaukumu, cenu, svītrkoda numuru un svaru. Viss izskatījās tā, it kā šī cenu zīme piederētu tieši produktam, ko biju nopircis. Tikai uz plaukta bija norādīts lielāks iepakojums, bet patiesībā tur bija salikti mazāki.

Tad paņēmu vēl vienu iepakojumu.

450 g.

Vēl vienu.

Arī 450 g.

Tajā brīdī sapratu, ka tas nav tikai viens nejauši plauktā nonācis nepareizs iepakojums.

Devos pie informācijas letes.

Darbiniecei parādīju iepakojumu un plaukta cenu zīmi. Vienkārši pateicu: „Ja te ir rakstīts 750 grami, bet precē ir 450, tad cena par kilogramu sanāk pavisam cita.“

Darbiniece devās līdzi pārbaudīt. Pēc dažām minūtēm viņa atgriezās un teica, ka uz plaukta, šķiet, palikusi veca vai nepareiza cenu zīme.

Es nestrīdējos par to, vai tā bija tehniska kļūda vai arī vienkārši neviens laikus nebija nomainījis marķējumu. Man tajā brīdī jau bija svarīgi pavisam kas cits: es preci izvēlējos tieši pēc informācijas, kas bija norādīta uz plaukta.

Ja būtu redzējis patieso svaru un patieso cenu par kilogramu, lēmums varēja būt pavisam citāds.

Mazāki iepakojumi šodien ļoti viegli apmāna acis

Pēc šī notikuma sāku daudz biežāk skatīties nevis uz iepakojuma priekšpusi, bet uz mazo skaitli apakšā.

Agrāk 500, 600 vai 750 gramu iepakojumus bija diezgan viegli atšķirt. Tagad ražotāji prot panākt, lai mazāks iepakojums uz plaukta vizuāli izskatītos gandrīz tāpat kā iepriekšējais lielākais.

Kastīte var būt tikpat augsta, tikai plānāka.

Maisiņš – tāda paša izmēra, tikai iekšpusē ir mazāk produkta.

Trauciņš – tikpat plats, taču tā dibens ir biezāks vai forma citāda.

Cilvēks taču veikalā nestāv ar svariem. Viņš redz pazīstamu iepakojumu un automātiski pieņem, ka tajā ir tikpat daudz, cik iepriekš.

Tāpēc cena par kilogramu vai litru ir, iespējams, pats svarīgākais skaitlis uz plaukta.

Vismaz tā tam vajadzētu būt.

Ja tā aprēķināta, pamatojoties uz cita izmēra iepakojumu, viss salīdzinājums zaudē jēgu.

Kopš tā laika veikalā daru vienu ļoti vienkāršu lietu

Ja akcija izskatās neparasti izdevīga, paņemu iepakojumu rokās un meklēju svaru.

Nevis lielo uzrakstu „-30 %“.

Ne sarkano cenu.

Ne veco pārsvītroto skaitli.

Svaru.

Tad izvilkt telefonu aizņem desmit sekundes.

Ja 450 gramu iepakojums maksā 3,99 eiro:

3,99 ÷ 450 × 1000 = 8,87 €/kg.

Ja 750 gramu iepakojums maksā tos pašus 3,99 eiro:

3,99 ÷ 750 × 1000 = 5,32 €/kg.

Tā pati cenu uzlīme.

Tas pats produkts.

Bet pircējam – pavisam cita vērtība.

Un tieši šis aprēķins tagad man pasaka vairāk nekā vislielākā akcijas cenu zīme.

Sadusmojos nevis par 3,99 eiro

Var teikt – nu un kas, nopirki vienu mazāku iepakojumu, pasaule nesabruka.

Jā, viena iepakojuma dēļ es noteikti nenonācu trūkumā.

Taču mani kaitināja nevis šie daži eiro.

Kaitināja tas, ka es būtu pieņēmis citu lēmumu, ja uzreiz būtu saņēmis pareizu informāciju.

Veikalā cilvēks dažu minūšu laikā pieņem desmitiem mazu lēmumu. Šis ir lētāks, tas dārgāks. Šajā ir vairāk. Tam akcija. Trešais ir izdevīgāks pēc cenas par kilogramu.

Mēs nevaram katru reizi stāvēt pie plaukta un pārbaudīt visus sistēmas aprēķinus.

Tāpēc, kad uz plaukta redzu „750 g“, es sagaidu, ka, paņemot šo preci rokās, atradīšu tajā 750 gramus.

Nevis 450.

Kopš tās dienas akcijas cenu zīmēm uzticos nedaudz mazāk.

Ja piedāvājums izskatās pārāk labs, lai būtu patiess, vispirms apgriežu iepakojumu un paskatos uz vienu mazu skaitli.

Jo dažreiz 300 pazudušu gramu maksā ievērojami vairāk, nekā šķiet, skatoties uz spilgti sarkano akcijas cenu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!