Acis vakarā sāk kļūt sausas: ārste iesaka pārbaudīt ne tikai ekrāna lietošanas laiku

Vai mēdz gadīties, ka vakarā, aizverot klēpjdatoru, acis joprojām grauž, it kā zem plakstiņiem būtu sabiruši sīki puteklīši? Cilvēks automātiski vaino telefonu, apsola sev mazāk sērfot internetā pirms miega, tomēr nākamajā vakarā nepatīkamā velkošā sajūta, apsārtums vai it kā migla acu priekšā atgriežas arī bez ilga ekrāna lietošanas laika.

Bieži vien tas sākas pavisam nevainīgi. Dienas beigās kļūst grūtāk lasīt, gribas biežāk mirkšķināt, kontaktlēcas gribas izņemt agrāk nekā parasti. Dažkārt acis pat sāk asarot – paradoksāli, jo vienlaikus sajūta ir tāda, it kā tās būtu izžuvušas.

Ekrāni patiešām var veicināt šo problēmu, taču tie ne vienmēr ir vienīgais vaininieks. Vakarā ķermenis jau ir noguris, mājās darbojas apkure vai kondicionieris, bet ikdienas ieradumi, par kuriem reti aizdomājamies, katrs pievieno savu daļu šai nepatīkamajai acu kņudināšanai.

Kad vakars pie ekrāna kļūst tikai par pēdējo pilienu

Skatoties ekrānā, cilvēki parasti mirkšķina retāk un ne tik pilnīgi. Asaru plēvīte, kas pārklāj acs virsmu, tad izkliedējas sliktāk, tāpēc rodas sausuma, smilšu sajūta acīs vai dedzināšana. Vakarā tas jūtams spēcīgāk nevis tāpēc, ka ekrāns pēkšņi kļūtu kaitīgāks, bet gan tāpēc, ka visas dienas laikā uzkrātais nogurums beidzot liek par sevi manīt.

Īpaši pazīstama ir situācija tiem, kuri strādā pie datora: astoņas stundas pie monitora, ceļš mājup, ik pa brīdim ieskatoties telefonā, bet pēc vakariņām – seriāls. Acīm gandrīz nav iespēju atpūsties no skatīšanās tuvumā un koncentrēšanās. Cilvēku kaitina ne tikai sausums – viņš sāk berzēt acis, sliktāk koncentrējas, un vakara atpūta vairs nešķiet atpūta.

Tomēr ekrāna lietošanas laika samazināšana ne vienmēr atrisina problēmu. Ja acis kļūst sausas arī tajās dienās, kad telefons gandrīz nav aiztikts, ja nepatīkamā sajūta parādās, tiklīdz pārnākat siltās mājās, vai pamostaties ar sakairinātām acīm, ir vērts meklēt plašāku izskaidrojumu.

Mājas gaiss un ikdienas sīkumi, kurus nepamanām

Ziemā vai vēsākā laikā mājās gaisu bieži sausina apkure, bet vasarā – kondicionieris. Gaisa plūsma no ventilatora, automašīnas ventilācijas atverēm vai kondicioniera var būt vērsta tieši uz seju, lai gan cilvēks to pat nepamana. Pēc dažām stundām šādā gaisā acis var justies nogurušas pat tad, ja telefona ekrāns nav lasīts.

Diskomfortu veicina arī dūmi, putekļi, kosmētikas paliekas, ilgstoša uzturēšanās telpās, kur gaiss nekustas vai, gluži pretēji, cirkulē pārāk intensīvi. Cilvēki, kuri nēsā kontaktlēcas, vakarā bieži problēmu izjūt agrāk, jo lēcas var pastiprināt sausuma sajūtu. Senioriem tā arī var būt biežāka ikdienas parādība, jo ar vecumu acs virsmas mitrināšana var mainīties.

Vēl viena svarīga lieta ir plakstiņu stāvoklis. Asaras nav tikai ūdens: to plēvīti veido vairāki slāņi, kas palīdz tai palikt uz acs virsmas. Ja dziedzeri plakstiņu malās nedarbojas pietiekami labi, asaras var ātrāk iztvaikot, un tikai pilieni vai īsāks laiks pie ekrāna sniedz vien īslaicīgu atvieglojumu.

Acis vakarā sāk kļūt sausas: ārste iesaka pārbaudīt ne tikai ekrāna lietošanas laikuAttēls: Unsplash / Kelvin Ang

Ķermenis dažkārt signalizē ne tikai par acīm

Sausas acis var būt saistītas arī ar vispārējo pašsajūtu un lietotajiem medikamentiem. Dažiem medikamentiem var būt sausinošas īpašības, tāpēc, pamanot jaunu vai pastiprinājušos simptomu, ir vērts atcerēties, vai pēdējā laikā nav mainījusies ārstēšana. Ir svarīgi nepārtraukt zāļu lietošanu patstāvīgi – par iespējamo saistību vislabāk aprunāties ar ārstu vai farmaceitu.

Pastāvīgs acu sausums dažkārt parādās kopā ar sausumu mutē, ādas problēmām, alerģijas pazīmēm vai citām organisma pārmaiņām. Tas nenozīmē, ka katra acu graušana liecina par nopietnu slimību. Tomēr tas ir iemesls neaprobežoties ar vienkāršu secinājumu, ka „pārāk ilgi skatījos telefonā“, īpaši, ja simptomi atkārtojas vairākas nedēļas vai traucē ierastajai dzīvei.

Vecāki dažkārt pamana, ka bērns vakarā nepārtraukti berzē acis, bet strādājošie cilvēki vaino tikai nogurumu. Vieniem iemesls var būt ilgas stundas vai darbs pie ekrāniem, citiem – alerģiska vide, lēcas vai sauss biroja gaiss. Vienādai sajūtai ne vienmēr ir viens un tas pats avots, tāpēc arī risinājumam nevajadzētu būt vienādam visiem.

Atvieglot simptomus var, taču ieilgušu signālu nevajag apklusināt

Pirmais praktiskais solis ir vakarā apzināti dot acīm pārtraukumus. Skatienu vērts pievērst tālumam, dažus mirkļus mierīgi un pilnībā pamirkšķināt, parūpēties, lai ekrāns nebūtu pārāk tuvu vai pārāk spilgts tumšā telpā. Palīdz arī neļaut gaisa plūsmai pūst tieši sejā un padomāt par telpu mitrumu.

Ja tiek lietoti mitrinoši acu pilieni, tie jāizvēlas atbildīgi un jāapspriežas ar speciālistu, īpaši tad, ja tie nepieciešami pastāvīgi. Pilieni, kas „noņem“ acu apsārtumu, ne vienmēr novērš sausuma cēloni, tāpēc tikai skaistāks atspulgs spogulī var maldināt. Kontaktlēcu nēsātājiem ir svarīgi ievērot to kopšanas noteikumus, nepārsniegt nēsāšanas laiku un neaizmirst, ka nogurušām acīm dažkārt labāk piemērotas brilles.

Ja sausums nepāriet, pastiprinās, parādās sāpes, jutība pret gaismu, izdalījumi, izteikts apsārtums vai pasliktinās redze, vilcināties nevajadzētu – obligāti jāvēršas pie acu aprūpes speciālista. Konsultācijai vērts pieteikties arī tad, ja diskomforts regulāri pamodina naktī vai liek mainīt ierasto dienas kārtību. Darbinieku, ģimeņu un pašu pacientu vēlme ātri atrast vienu vainīgo ir saprotama, taču acīm dažkārt nepieciešams nevis vēl viens ekrāna lietošanas ierobežojums, bet precīzi izvērtēts cēlonis.

Vakara acu sausums bieži šķiet sīkums, ko var paciest līdz rītam. Tomēr ķermenis reti bez iemesla atņem mums vienkāršo vakara komfortu – varbūt šoreiz ir vērts pajautāt ne tikai, cik ilgi skatījāties ekrānā, bet arī to, ko patiesībā lūdz jūsu acis?