Pēc karstas dienas piemeklēja stipras galvassāpes: kad ar ūdeni vairs nepietiek un jāsāk uztraukties

Ilgi šķita, ka pēc tveicīgas vasaras dienas pulsējoša galva nozīmē tikai vienu – izdzerts pārāk maz ūdens. Izdzer glāzi, apgulies aptumšotā telpā, varbūt vēl iedzer kafiju vai pretsāpju tableti un gaidi, kad pāries. Visbiežāk tā arī notiek, tāpēc nākamreiz uz to pašu signālu rokas mājam vēl ātrāk.

Tomēr mēdz būt vakari, kad galvassāpes pēc karstuma nav tikai nepatīkams noguruma pavadonis. Cilvēkam ir slikta dūša, reibst galva, ir vājums, pieceļoties kājās, āda šķiet neparasti karsta, bet domas it kā sāk plūst lēnāk. Šādā brīdī svarīgākais nav pierādīt sev, ka „tūlīt pāries“, bet gan mierīgi izvērtēt, vai ķermenis vēl lūdz atpūtu un šķidrumu, vai jau sūta nopietnāku brīdinājumu.

Karstums ir viltīgs ar to, ka tā ietekmi ne vienmēr sajūtam uzreiz. Dienā vēl steidzamies, strādājam, braucam ar automašīnu, pieskatām bērnus, kārtojam pagalmu vai vienkārši ilgāk sēžam saulē. Bet vakarā, kad apstājamies, galvassāpes var būt pirmā lieta, kas vairs neļauj izlikties, ka viss bija labi.

Ne katras sāpes pēc atrašanās saulē ir tikai slāpes

Karstā dienā organisms zaudē ne tikai ūdeni, bet arī sāļus kopā ar sviedriem. Ja dzer maz, ēd neregulāri, lieto alkoholu vai ilgstoši atrodies saulē, var parādīties dehidratācijas pazīmes: slāpes, sausa mute, tumšāks urīns, nogurums, reibonis un galvassāpes. Šādā gadījumā bieži palīdz atpūta vēsākā vietā, šķidrums un laiks.

Tomēr viena glāze ūdens nav maģiska poga. Ja cilvēks ilgstoši karsējies, daudz svīdis vai fiziski strādājis, atveseļošanās var aizņemt laiku. Šķidrumu labāk dzert maziem malkiem, nevis vienā reizē mēģināt „atgūt“ visu dienā neizdzerto. Tāpat var būt noderīgi viegli paēst, īpaši, ja kopš rīta ir dzerta tikai kafija un apēstas dažas uzkodas.

Galvassāpes var pastiprināt arī citi, no pirmā acu uzmetiena nenozīmīgi apstākļi: slikts miegs, tveicīga telpa, izlaista ēdienreize, spriedze, ilgs brauciens automašīnā. Tāpēc ir svarīgi vērot ne tikai pašas sāpes, bet arī vispārējo pašsajūtu. Ja pēc atpūtas vēsā vietā un lēnas padzeršanās dažu stundu laikā kļūst skaidri vieglāk, visticamāk, ķermenim vienkārši bija nepieciešams atgūties.

Pēc karstas dienas piemeklēja stipras galvassāpes: kad ar ūdeni vairs nepietiek un jāsāk uztrauktiesAttēls: Unsplash / Benjamin Klaver

Robežu nosaka nevis sāpju stiprums, bet tas, kas notiek vienlaikus

Jāsāk uztraukties tad, ja galvassāpes ir ļoti stipras, neparastas vai sākas pēkšņi un intensīvi. Īpaši svarīgas pazīmes ir apjukums, ģībonis, samaņas aptumšošanās, grūtības runāt, koordinācijas traucējumi, krampji, elpas trūkums, izteikts vājums vai nespēja normāli paiet. Šādi simptomi nav tādi, kurus vajadzētu „izgulēt“ mājās ar aukstu kompresi.

Par nopietnu brīdinājumu var liecināt arī ļoti karsta, apsārtusi āda, augsta ķermeņa temperatūra, nepārejoša slikta dūša vai vemšana, kad neizdodas noturēt šķidrumu. Bīstami ir tad, ja cilvēks pēc atrašanās karstumā kļūst neparasti miegains, aizkaitināms, apjucis vai vairs neorientējas apkārtējā vidē. Šādos gadījumos nedrīkst kavēties un jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet, gaidot palīdzību, cilvēks jāpārvieto ēnā vai vēsākā telpā, jāatbrīvo ciešs apģērbs un ķermenis jāatvēsina.

Situācija piesardzīgāk jāvērtē arī tiem, kuriem galvassāpes pēc karstuma atkārtojas, ilgstoši nepāriet vai parādās kopā ar sāpēm krūtīs, redzes izmaiņām, spranda stīvumu vai vienas ķermeņa puses vājumu. Šādām pazīmēm var būt dažādi cēloņi, un karsta diena ne vienmēr ir vienīgais izskaidrojums. Dažkārt visbīstamākā kļūda ir nevis panika, bet pārāk ērts skaidrojums: „tas ir tikai no laikapstākļiem“.

Karstumu vieni iztur vieglāk, taču tas nenozīmē, ka citi pārspīlē

Seniori var neizjust slāpes tik skaidri kā jaunāks cilvēks un atcerēties padzerties tikai tad, kad jau reibst galva. Mazi bērni karstumā ātri pārkarst, taču ne vienmēr var precīzi pateikt, kas viņiem kaiš – kļūst kūtri, aizkaitināmi, negrib spēlēties vai dzert. Vecākiem šādas pārmaiņas dažkārt šķiet vienkāršs nogurums pēc izbrauciena, lai gan tieši tām vajadzētu mudināt ātrāk meklēt vēsumu un novērtēt bērna stāvokli.

Cilvēkiem, kuri strādā ārā, autovadītājiem, tiem, kas atrodas tveicīgās telpās, vai tiem, kuri daudz pārvietojas kopā ar bērniem, karstums bieži vien nav izvēle. Viņi nevar vienkārši apstādināt dienu tās vidū, kad sāk sāpēt galva. No otras puses, darba devējiem, ģimenes locekļiem un pašiem cilvēkiem der atcerēties vienkāršu lietu: pārtraukums ēnā, iespēja padzerties un nepārkarst nav izlaidība. Tā ir daudz mazāka cena nekā situācija, kad cilvēkam nepieciešama palīdzība.

Praktiski vislabāk ir negaidīt vakara galvassāpes. Karstā dienā vērts jau iepriekš sagādāt ūdeni, regulāri uz īsu brīdi atkāpties no tiešiem saules stariem, neaprobežoties tikai ar kafiju vai saldiem dzērieniem un nepārspīlēt ar alkoholu. Ja jau kļuvis slikti, nevajag mēģināt „izsvīst“ vai spītības dēļ turpināt darbu – ķermenis karstumā varonību nenovērtē.

Pēc karstas dienas galvassāpes bieži vien ir vienkāršs atgādinājums samazināt tempu. Taču, kad vienlaikus zūd skaidra apziņa, spēks vai spēja normāli reaģēt, ūdens pudele vairs nav viss plāns. Ķermenis reti runā sarežģīti – svarīgi tikai nepieradināt sevi tā brīdinājumus sadzirdēt pārāk vēlu.