Ērces vienu asinsgrupu izvēlas visretāk: bet tas nenozīmē, ka mežā tās jūs apies

Siltajā gada laikā pietiek ar vienu pastaigu pa garāku zāli, meža taku vai krūmājiem ezera krastā, lai mājās pārnestu nepatīkamu „pasažieri“. Ērces Lietuvā jau sen vairs nav tikai meža problēma – tās var atrast parkos, dārzos, pļavās, pie daudzdzīvokļu namu zaļajām zonām vai pat paša pagalmā.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka cilvēkus interesē viss, kas varētu izskaidrot, kāpēc ērces dažiem uzbrūk biežāk, bet citi pēc tā paša izbrauciena atgriežas pilnīgi mierīgi. Viens no interesantākajiem jautājumiem – vai ērcēm var būt svarīga cilvēka asinsgrupa.

Neliels eksperimentāls pētījums parādīja, ka noteiktas atšķirības varētu pastāvēt. Laboratorijas apstākļos ērces biežāk izvēlējās A (II) asinsgrupu, bet visretāk – B (III). Tomēr šeit ir ļoti svarīgi neizdarīt bīstamu secinājumu: B asinsgrupa nenozīmē aizsardzību pret ērcēm.

Kura asinsgrupa ērcēm bija vismazāk pievilcīga

Čehijas zinātnieki veica eksperimentu ar Ixodes ricinus sugas ērču nimfām. Tā ir viena no ērču sugām, kas ir aktuāla arī Eiropā. Pētījuma laikā tika novērots, kā 100 ērces reaģē uz dažādām ABO asinsgrupām.

Rezultāts izrādījās interesants: visvairāk ērču eksperimentā piesaistīja A (II) asinsgrupa, bet vismazāk – B (III). Atšķirība starp šīm abām grupām tika uzskatīta par statistiski nozīmīgu.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pēc labām ziņām tiem, kuru asinsgrupa ir B. Tomēr reālajā dzīvē viss ir daudz sarežģītāk. Ērces neizvēlas cilvēku tik vienkārši, kā mēs izvēlamies ēdienu ēdienkartē. Tās ietekmē ķermeņa smarža, sviedri, siltums, izelpotais oglekļa dioksīds, apģērbs, kustības, vide un tas, cik ilgi cilvēks pavada zālē vai krūmājos.

Tāpēc asinsgrupa, ja tā vispār ietekmē, visticamāk, ir tikai viens no daudziem faktoriem.

Kāpēc paļauties tikai uz asinsgrupu ir bīstami

Lielākā kļūda būtu nodomāt: „Mana asinsgrupa ir B, tātad ērces mani neaiztiks.“ Tā nav. Pat ja laboratorijā šī asinsgrupa ērcēm bija vismazāk pievilcīga, tas negarantē nekādu aizsardzību dabā.

Pētījums bija neliels un tika veikts kontrolētos apstākļos. Mežā vai pļavā situācija ir citāda: ērce bieži vienkārši gaida uz zāles vai auga un pieķeras garām ejošam cilvēkam vai dzīvniekam. Tai ne vienmēr ir laiks „izvēlēties“ pēc asinsgrupas.

Turklāt bīstams ir nevis pats kodums, bet infekcijas, ko ērces var pārnēsāt. Starp tām ir Laimas slimība un ērču encefalīts. Šīm slimībām var būt nopietnas sekas, tāpēc aizsardzības pasākumi ir svarīgi ikvienam neatkarīgi no asinsgrupas.

Kā patiesībā samazināt risku

Visdrošākā aizsardzība pret ērcēm joprojām ir vienkārša un diezgan garlaicīga, taču iedarbīga. Dodoties mežā, parkā vai pļavā, ieteicams valkāt gaišāku apģērbu, jo uz tā ir vieglāk pamanīt rāpojošu ērci. Biksēm vajadzētu būt garām, bet to starus vislabāk iebāzt zeķēs vai zābakos, ja dodaties cauri garai zālei.

Ieteicams lietot repelentus, īpaši uz apģērba un atklātajām ķermeņa vietām, ievērojot līdzekļa lietošanas instrukciju. Vajadzētu izvairīties no bradāšanas cauri blīviem krūmājiem un garai zālei, bet mežā labāk turēties pie takām.

Atgriežoties mājās, ķermenis noteikti jāapskata. Ērcēm patīk vietas, kur āda ir plānāka vai kuras ir grūtāk pamanīt: paceles, cirksnis, paduses, vēdera zona, kakls, vieta aiz ausīm, galvas āda. Bērni jāapskata īpaši rūpīgi. Neaizmirstiet arī par mājdzīvniekiem – tie var ienest ērces mājās.

Ja ērce jau ir piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Vislabāk izmantot īpašu ērču izvilcēju vai pinceti, satverot ērci pēc iespējas tuvāk ādai un mierīgi velkot bez spiešanas. Pirms izvilkšanas nevajadzētu ērci smērēt ar eļļu, krēmu vai spirtu – šādas metodes situāciju var tikai pasliktināt.

Ērču bīstamībaAttēls: Ilustratīvs attēls

Vakcinācija nepasargā no visa

Ir svarīgi nejaukt divas lietas. Pret ērču encefalītu ir vakcīna, taču tā nepasargā no Laimas slimības. Tāpēc arī pēc vakcinēšanās joprojām jāuzmanās no ērcēm un jāvēro koduma vieta.

Pēc ērces koduma vairākas nedēļas ir vērts pievērst uzmanību pašsajūtai. Ja parādās izplatošs apsārtums, drudzis, galvassāpes, nespēks, muskuļu vai locītavu sāpes, jāvēršas pie ārsta. Īpaši svarīgi negaidīt, ja apsārtums paplašinās vai parādās neparasti simptomi.

Kam „vairāk paveicās“?

Ja runātu tikai par eksperimentu, B (III) asinsgrupa ērces piesaistīja vismazāk. Tomēr īstā atbilde ir daudz vienkāršāka: visvairāk paveicas tiem, kuri nepaļaujas uz nejaušību.

Asinsgrupa var būt interesanta zinātniska nianse, bet ne aizsardzības plāns. Ērce nezina, ka cilvēks jūtas „mazāk pievilcīgs“, un mežā tā nerīkojas saskaņā ar mūsu cerībām. Tāpēc drošākais noteikums visiem joprojām ir tas pats: noslēgts apģērbs, repelents, rūpīga ķermeņa apskate pēc atgriešanās un ātra ērces noņemšana.

B asinsgrupai varbūt ir neliela priekšrocība laboratorijā. Taču dabā vislabāk pasargā nevis asinsgrupa, bet piesardzība.