Tvana gāzei nav ne krāsas, ne smakas: lūk, kāpēc cilvēki briesmas saprot pārāk vēlu

Vakarā mājās ir silti. Krāsns jau gandrīz izdzisusi, apkures katls darbojas klusi, bērni guļ, virtuvē vēl jūtama tējas smarža. No pirmā acu uzmetiena – parasts rudens vai ziemas vakars, kad aiz loga ir auksti, bet mājās beidzot ir labi. Taču tieši šādā mierā var slēpties briesmas, kuras cilvēks ne redz, ne saož, ne dzird. Tvana gāze nenāk kā ugunsgrēks. Tā nerada troksni, neapņem telpu ar melniem dūmiem un nebrīdina ar nekādu smaku. Tā vienkārši atrodas gaisā.

Tāpēc tvana gāze tiek uzskatīta par vienu no viltīgākajiem apdraudējumiem mājās. Cilvēks var sēdēt istabā, just nogurumu, smagumu galvā, miegainību un domāt, ka tā bijusi vienkārši smaga diena, par maz miega vai laikapstākļu maiņa. Dažkārt ģimene pat nesaprot, ka slikta pašsajūta nav saistīta ar vīrusu, bet gan ar to, ka organismam trūkst skābekļa. Kad briesmas kļūst acīmredzamas, laika reaģēt var būt ļoti maz.

Visbīstamākais ir tas, ka tvana gāze izskatās pēc nekā

Daudzas briesmas mājās cilvēks atpazīst instinktīvi. Ja kaut kas deg – mēs redzam liesmu. Ja kaut kas kūp – mēs redzam dūmus. Ja noplūst gāze – bieži sajūtam specifisku smaku. Ar tvana gāzi viss ir citādi. Tai nav ne krāsas, ne smakas, tāpēc cilvēka deguns šeit nepalīdz. Var atrasties telpā, kurā jau ir bīstami, un joprojām domāt, ka viss ir kārtībā.

Tvana gāze jeb oglekļa monoksīds rodas tad, kad kurināmais sadeg nepilnīgi. Tas var notikt, kurinot ar malku, oglēm, kūdru, izmantojot gāzes apkures katlu, kamīnu, krāsni, pat ģeneratoru vai automašīnu slēgtā telpā. Pietiek ar sliktu vilkmi, aizsērējušu skursteni, pārāk agri aizvērtu aizbīdni, nekārtīgu krāsni vai sliktu ventilāciju. No pirmā acu uzmetiena viss var izskatīties kārtībā: uguns jau gandrīz izdzisusi, durvis aizvērtas, māja sasilst. Taču tajā brīdī telpās var iekļūt tas, ko cilvēks nejūt.

Vēl briesmīgāk ir tas, ka tvana gāze iedarbojas ļoti maldinoši. Tā traucē skābekļa piegādi organismam, tāpēc pirmās pazīmes bieži līdzinās parastam nogurumam. Cilvēkam sāp galva, reibst, ir slikta dūša, gribas apgulties, kļūst vājš. Un tieši te slēpjas visbīstamākais: tā vietā, lai izietu ārā, cilvēks bieži nolemj „mazliet atpūsties“.

Kāpēc cilvēki briesmas saprot pārāk vēlu?

Tvana gāze bieži uzvar nevis tāpēc, ka cilvēks ir neuzmanīgs, bet gan tāpēc, ka tā prot izlikties par neko. Pirmie simptomi nav tādi, lai uzreiz sauktu palīdzību. Galva smaga? Varbūt esmu pārguris. Ir slikta dūša? Varbūt kaut ko apēdu. Bērns kļuvis miegains? Varbūt noguris pēc skolas. Seniors apgūlās agrāk? Varbūt vienkārši vājāka diena. Šādas domas šķiet loģiskas, taču tieši tās var aizkavēt reakciju.

Īpaši bīstami ir tad, ja slikti jūtas vairāki cilvēki vienlaikus. Ja mājās vairākiem ģimenes locekļiem sāp galva, reibst, ir vājums, slikta dūša vai gribas gulēt, tas vairs nav vienkāršs sakritības gadījums. Vēl skaidrāka pazīme – ja, izejot ārā, pašsajūta uzlabojas. Šādā gadījumā nevajag meklēt attaisnojumus, nevajag domāt, ka „varbūt pāries“. Jāiziet no telpām un jāizsauc palīdzība.

Bieži briesmas sākas ar pavisam ikdienišķām lietām. Pēc kurināšanas cilvēks pārāk agri aizver aizbīdni, jo vēlas saglabāt siltumu. Cits gadiem ilgi netīra skursteni, jo „vilkme vēl ir“. Trešais garāžā uz īsu brīdi iedarbina automašīnu, jo jāuzlādē akumulators vai jāuzsilda salons. Ceturtais ģeneratoru novieto pārāk tuvu mājai, jo ārā līst un negribas to nest tālāk. Visi šie lēmumi tajā brīdī šķiet ērti, bet tvana gāzei ar to arī pietiek.

Viena kļūda, ko cilvēki atkārto katru apkures sezonu

Viena no bīstamākajām kļūdām ir domāt: ja nav dūmu, tad nav arī briesmu. Tas ir ļoti maldinoši. Tvana gāze var uzkrāties pat tad, ja telpa neizskatās piedūmota. Var nebūt nekādas skaidras smakas, nekāda dramatiska skata, nekāda signāla, ko cilvēks pats pamanītu. Tāpēc šeit paļauties tikai uz sajūtām nedrīkst.

Otra kļūda – atlikt skursteņa, krāsns vai apkures katla pārbaudi „uz vēlāku laiku“. Pirms intensīvas kurināšanas sākuma vajadzētu pārliecināties, ka dūmvads nav aizsērējis, vilkme ir laba, krāsns ir hermētiska, aizbīdņi darbojas un telpās ir pietiekami daudz gaisa. Ja sistēma ir veca, ja neesat pārliecināti par tās stāvokli vai kurināšanas laikā dūmi reizēm ieplūst telpās, tā nav sīkuma lieta. Tā ir zīme, ka viss ir jāsakārto, nevis tikai pie tā jāpierod.

Ļoti bīstami ir arī ģeneratori. Tos nedrīkst izmantot garāžā, pagrabā, verandā vai pie atvērta loga, pat ja šķiet, ka telpa „nedaudz vēdinās“. Tvana gāze mājā var iekļūt ātrāk, nekā cilvēks domā. Tas pats attiecas uz griliem ar oglēm, gāzes sildītājiem un citām degšanas ierīcēm, kas nav paredzētas lietošanai slēgtās telpās.

Maza ierīce, kas var pamodināt tad, kad cilvēks vairs nesaprot notiekošo

Tvana gāzes detektors nav luksusa priekšmets. Tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laikus uzzināt par briesmām, ko cilvēks pats nejūt. Ir svarīgi saprast, ka dūmu detektors un tvana gāzes detektors nav viens un tas pats. Dūmu detektors brīdina par dūmiem, bet tvana gāzes detektors – par oglekļa monoksīdu. Mājās, kurās ir krāsns, kamīns, apkures katls vai gāzes ierīces, vislabāk ir izmantot abus.

Detektoram jābūt darbspējīgam, ar pārbaudītām baterijām un uzstādītam saskaņā ar ražotāja norādījumiem. To nedrīkst pagriezt prom, izņemt bateriju vai ignorēt signālu tikai tāpēc, ka „varbūt tas ir sabojājies“. Ja tvana gāzes detektors nostrādā, jārīkojas tā, it kā briesmas būtu reālas: jāiziet svaigā gaisā, jāizved citi cilvēki, ja iespējams droši – jāatver durvis vai logi un jāzvana 112.

Tvana gāze ir bīstama nevis tāpēc, ka par to daudzi neko nezina. Par to ir dzirdējuši gandrīz visi. Visbīstamākais ir tas, ka liktenīgajā brīdī cilvēks bieži nodomā: „Ar mani tā nenotiks.“ Taču tvana gāze neizvēlas ne vecas, ne jaunas mājas. Tai ir vienalga, vai ģimene ir kārtīga un vai krāsns daudzus gadus kurināta bez problēmām. Pietiek ar vienu kļūdu, vienu aizsērējušu skursteni, vienu pārāk agri aizvērtu aizbīdni. Un tad briesmas atnāk klusi, bez smakas, bez krāsas, bez jebkāda pēdējā brīdinājuma.