Kāpēc zīdaiņus nevajadzētu skūpstīt uz sejas: maigs ieradums var pārnest bīstamu infekciju

Vai esat redzējuši, kā pie jaundzimušā gultiņas sapulcējas tuvinieki un ikviens vēlas kaut uz īsu brīdi pieskarties, paglāstīt un noskūpstīt šos mazos vaidziņus? Tas šķiet pilnīgi dabiski. Mazuļa seja ir tik maiga un tuva, ka dažkārt ir grūti atturēties pat vecākiem, kur nu vēl vecvecākiem vai draugiem, kuri mazo ilgi gaidījuši.

Tomēr tieši šeit slēpjas neērta robeža starp mīlestības izrādīšanu un risku, ko ar neapbruņotu aci nevar pamanīt. Pieaugušais var justies labi, viņam var nebūt ne temperatūras, ne klepus, tomēr viņš joprojām var nodot zīdainim vīrusu vai baktērijas. Mazam bērnam tas, kas pieaugušajam beidzas ar nelielu kņudēšanu vai pat nemanāmiem simptomiem, var kļūt par daudz smagāku pārbaudījumu.

Runa nav par to, ka zīdainis jāievieto sterilā stikla kastē un nevienu nedrīkst viņam pielaist. Viņam ir vajadzīgs tuvums, mierīgas balsis, rokas un drošības sajūta. Tomēr skūpsts uz sejas, lūpām vai rociņām nav vienīgais veids, kā izrādīt maigumu – īpaši pirmajās dzīves nedēļās un mēnešos, kad mazā organisma aizsargspējas vēl tikai mācās cīnīties.

Neliels skūpsts var atnest to, ko pieaugušais pats pat nejūt

Lielākā problēma ir tā, ka infekcijas ne vienmēr sākas skaļi. Cilvēks vēl var neklepot, domāt, ka kaklā tikai mazliet kņud, vai arī vispār neko nejust. Aukstumpumpa, kas dažkārt parādās uz lūpām vai ap muti un daudziem šķiet nepatīkama, bet pazīstama sīka kaite, zīdainim var radīt nopietnus draudus. To visbiežāk izraisa herpes simplex vīruss, kas var izplatīties tiešā saskarē ar siekalām vai bojātu ādu.

Jaundzimušo un ļoti mazu zīdaiņu imūnsistēma vēl nav tik nobriedusi kā vecākiem bērniem vai pieaugušajiem. Tāpēc organismam ir grūtāk ātri un efektīvi tikt galā ar dažām infekcijām. Herpes infekcija zīdainim var skart ne tikai ādu vai mutes gļotādu – smagos gadījumos tā var izplatīties organismā, tādēļ uz jebkādām neparastām pazīmēm mazulim jāreaģē nopietni.

Skūpsti uz sejas palielina arī iespēju pārnest parastos elpceļu vīrusus: iesnas, gripu, Covid-19 vai citas sezonālās saslimšanas. Īpaši nepatīkami ir tas, ka zīdainis nevar pateikt, ka viņam sāp kakls, trūkst gaisa vai reibst galva. Vecākiem atliek vērot nemieru, apātiju, sliktāku ēšanu, izmaiņas ādas krāsā vai temperatūru un mēģināt saprast, vai tas ir tikai nogurums, vai jau signāls meklēt palīdzību.

Risks palielinās ne tikai tad, kad tiek skūpstītas lūpas. Zīdaiņi nepārtraukti liek rociņas mutē, pieskaras savām acīm un vaidziņiem, tāpēc arī skūpsts uz mazajiem pirkstiņiem nav tik nevainīgs, kā šķiet. Ja ļoti gribas sveikt mazuli ar tuvumu, drošāk to darīt ar skatienu, balsi, maigu pieskārienu pēdiņai vai vienkārši palīdzot vecākiem viņu ikdienas rūpēs.

Kāpēc zīdaiņus nevajadzētu skūpstīt uz sejas: maigs ieradums var pārnest bīstamu infekcijuAttēls: Unsplash / Ana G Mendivil

Vecākiem visgrūtāk ir pateikt „nē“ tiem, kuri mīl mazuli

Visbiežāk šādi skūpsti nav vienaldzības pazīme. Gluži pretēji – cilvēks vēlas izrādīt mīlestību, prieku un saikni. Vecvecākiem var šķist, ka agrāk bērni auga citādi, visi viņus skūpstīja un nekas nenotika. Draugam var būt sāpīgi dzirdēt lūgumu neliekties pie mazuļa sejas, it kā viņš tiktu uzskatīts par netīru vai bīstamu.

Tomēr vecāki šādā situācijā aizstāv nevis savu iegribu, bet mazuli, kuram pašam vēl nav iespēju izvēlēties un pasargāt sevi. Pēc negulētas nakts, satraukuma par katru šķaudienu un pirmajiem ārsta apmeklējumiem viņi bieži nevēlas vēl arī skaidroties ar radiniekiem. Tāpēc daži klusē, lai gan iekšēji kļūst aizkaitināti, ieraugot, kā kāds piespiež lūpas mazuļa vaigam.

Skaidrs noteikums palīdz izvairīties no personiskiem pārmetumiem. Tā vietā, lai teiktu „neskūpsti, jo vari inficēt“, var mierīgi pateikt, ka ģimene šobrīd ievēro vienošanos neskūpstīt mazuli uz sejas un rociņām. Šāds teikums neizklausās pēc konkrēta cilvēka apsūdzēšanas. Tas parāda, ka noteikums attiecas uz visiem – gan uz mīļo vecmāmiņu, gan ciemiņu, gan pašiem vecākiem.

Vēl vairāk iejūtības vajadzīgs, ja cilvēkam ir aktīva aukstumpumpa, iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra vai viņš nesen ir slimojis. Tad vislabāk vizīti atlikt vai satikties no lielāka attāluma. Mazulis noteikti neaizmirsīs, ka viņa vectētiņš vai ģimenes draudzene pirmajā reizē pieliecās ne pārāk tuvu – taču ģimene atcerēsies rūpes, kas tika izrādītas tad, kad tās bija visvairāk vajadzīgas.

Maigums nepazūd, atsakoties no skūpsta

Mazuļa tuviniekiem der atcerēties vienkāršu lietu: robežas nenozīmē mīlestības trūkumu. Dažkārt vislielākais maigums ir tieši atturēšanās no tā, ko pašam gribas. Var mazulim pateikt dažus siltus vārdus, pasmaidīt, padziedāt, paturēt viņu rokās, ja vecāki pret to neiebilst, vai palīdzēt mammai un tētim parūpēties par mājas soli.

Roku higiēna pirms pieskaršanās mazulim arī nav pārmērīga piesardzība. Roku nomazgāšanai pēc atgriešanās no veikala, sabiedriskā transporta vai darba vajadzētu būt pašsaprotamai. Ja ģimenē kāds ir slims, ir vērts ierobežot ciešu kontaktu ar mazuli un jo īpaši neļauties domai: „Es tikai uz īsu brīdi iegriezīšos, jo taču ļoti ilgojos.“

Vecākiem ir svarīgi zināt, kad vairs negaidīt. Ja zīdainis šķiet neparasti apātisks, atsakās ēst, elpo grūtāk, viņam ir paaugstināta temperatūra, parādās izsitumi vai pūslīši, jāsazinās ar ārstu. Ļoti maziem zīdaiņiem pat šķietami nelielas veselības izmaiņas ir pelnījušas ātrāku izvērtēšanu, nevis mēģinājumu pagaidīt dažas dienas, cerot, ka viss pāries pats no sevis.

Galu galā šis lūgums nav par bailēm dzīvot. Tas ir par to, ka pirmais mazuļa dzīves posms ir īss un jutīgs, tāpēc piesardzība šeit maksā maz. Viens nedāvināts skūpsts nevienam neatņems tuvumu, bet mazulim tas var nozīmēt mierīgākas pirmās nedēļas pasaulē.