Karstums Eiropā ne tikai nogurdina: mediķi brīdina par slimībām, kas izplatās arvien straujāk

Runājot par karstuma viļņiem Eiropā, visbiežāk domājam par sakarsušiem dzīvokļiem, apdraudējumu senioriem, ūdens trūkumu vai mežu ugunsgrēkiem. Taču pastāv arī cita, mazāk pamanāma problēma – infekcijas slimības. Jo vasaras ir garākas, siltākas un mitrākas, jo labvēlīgāki apstākļi rodas baktēriju, odu, ērču un citu slimību pārnēsātāju vairošanai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs brīdina, ka apdraudējumu rada ne tikai viena vai dažas ļoti karstas dienas. Vēl svarīgāka ir ilgstoši saglabājusies augsta temperatūra. Kad karstums ieilgst, mainās pārtikas drošība, ūdenstilpju apstākļi, odu izplatība un ērču aktivitāte.

Tā vairs nav tikai Dienvideiropas problēma. Šādas pārmaiņas arvien vairāk ir aktuālas arī Baltijas jūras valstīm, tāpēc ceļotājiem, atpūtniekiem un ģimenēm ir vērts zināt, kam pievērst uzmanību.

Karstumā pārtika var kļūt bīstama ātrāk, nekā šķiet

Viena no biežākajām vasaras problēmām ir ar pārtiku pārnēsātas infekcijas. Karstuma laikā baktērijas pārtikā vairojas daudz ātrāk. Visbīstamākais ir tas, ka pārtikai ne vienmēr ir jāizskatās sabojātai. Tās smarža, krāsa vai garša var būt gandrīz nemainījusies, taču tā jau var radīt risku.

Tas ir īpaši svarīgi izbraukumos, piejūrā, lauku mājās, braucienos ar automašīnu vai brīvdabas pasākumos. Sviestmaizes, gaļa, piena produkti, salāti ar majonēzi, zivis, deserti ar krēmu vai citi ātri bojājošies produkti siltā automašīnā var kļūt nedroši daudz ātrāk, nekā daudzi iedomājas.

Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka karsts un mitrs laiks rada ļoti labvēlīgus apstākļus mikroorganismu vairošanai. Tāpēc vasarā paļauties tikai uz principu „izskatās normāli, tātad der ēšanai” ir bīstami.

Šeit ļoti svarīgas ir vienkāršas lietas: augļi un dārzeņi rūpīgi jānomazgā, jēla gaļa jāglabā atsevišķi no jau pagatavota ēdiena, ēdieni labi termiski jāapstrādā, bet ātri bojājošies produkti jāglabā ledusskapī vai aukstumsomā. Ja pārtika ilgi stāvējusi saulē vai siltā automašīnā, labāk neriskēt.

Odi Eiropā pārnēsā slimības, kas agrāk šķita tālas

ECDC vērš uzmanību arī uz odu pārnēsātām slimībām. Garākas siltas un mitras vasaras ļauj invazīvām odu sugām izplatīties reģionos, kuros agrāk tās bija retas vai to vispār nebija. Tas nozīmē, ka dažas slimības, kas ilgu laiku šķita vairāk raksturīgas tālām valstīm, Eiropā kļūst arvien aktuālākas.

Starp visbiežāk minētajiem draudiem ir Denges drudzis, čikungunjas drudzis un Rietumnīlas drudzis. Pēdējais Eiropā visbiežāk izplatās no vēla pavasara līdz rudenim, bet kulminācija parasti ir jūlijā–septembrī.

Šogad Rietumnīlas vīrusa gadījumi jau reģistrēti Grieķijā, Itālijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānijā un Spānijā. Tas ir svarīgi ceļotājiem, jo vasarā daudzi dodas tieši uz Dienvideiropu, kur odu aktivitāte un temperatūra var būt augstāka.

Aizsargāties palīdz vienkārši, bet bieži aizmirsti pasākumi: lietot repelentus, vakarā un no rīta, kad odi ir aktīvāki, valkāt garāku apģērbu, uzstādīt logu sietus, izmantot moskītu tīklus vai gaisa kondicionierus. Tāpat ir svarīgi nepieļaut stāvoša ūdens uzkrāšanos pie mājas – spaiņos, puķu podu paliktnīšos, mucās vai citos traukos. Tieši šādās vietās odi var vairoties.

Ērces joprojām ir bīstamas ne tikai mežā

Vasarā daudzi cilvēki vairāk laika pavada dabā – parkos, mežos, pļavās, pie ezeriem vai lauku mājās. Vienlaikus palielinās arī ērču kodumu risks. Ērces pašas slimības neizraisa, taču, būdamas inficētas, tās var pārnest vīrusus un baktērijas.

Lielākie draudi ir ērču encefalīts un Laimas slimība. Abas slimības var izraisīt nopietnas veselības problēmas, un dažos gadījumos sekas var būt ilgstošas. Eiropā ik gadu tiek reģistrēti vidēji aptuveni 3000 ērču encefalīta gadījumu.

ECDC uzsver, ka vakcinācija ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret ērču encefalītu. Pret Laimas slimību parasti vakcīnas nav, tāpēc vissvarīgākais ir izvairīties no kodumiem un pēc iespējas ātrāk pamanīt piesūkušos ērci.

Dodoties dabā, ieteicams izvēlēties garas bikses, apģērbu ar garām piedurknēm, cepuri un gaišāku apģērbu, uz kura ērci ir vieglāk pamanīt. Atgriežoties no meža, parka vai garākas zāles, ķermenis noteikti jāapskata – īpaši paduses, cirkšņi, ceļgalu ieloces, kakls, matu līnija un vietas aiz ausīm.

Ja ērce ir piesūkusies, tā jāizņem pēc iespējas ātrāk. Vēlāk ir svarīgi vērot pašsajūtu un ādu. Ja parādās izplatošs sarkans plankums, drudzis, nespēks, galvassāpes vai citi neparasti simptomi, jāvēršas pie mediķiem.

Karstās vasarās Baltijas jūrā palielinās arī Vibrio baktēriju risks

Vēl viens drauds, par kuru pēdējos gados runā arvien biežāk, ir Vibrio baktērijas. Tās dzīvo siltā, vidēji sāļā ūdenī. Tieši šādi apstākļi var veidoties Baltijas jūrā, īpaši vasarā, kad ūdens ilgāk saglabājas silts.

Cilvēki var inficēties, peldoties piesārņotā ūdenī vai ēdot piesārņotas jūras veltes. Eiropā šādas infekcijas joprojām ir diezgan retas, taču Baltijas jūras piekrastes valstīs to skaits pēdējos gados palielinās, īpaši ilgstoša karstuma periodos.

Vislielākais risks ir tiem, kuri peldas ar vaļējām brūcēm, skrāpējumiem, nesen veiktiem tetovējumiem vai pīrsingu vietām. Šādos gadījumos baktērijas caur bojātu ādu var vieglāk iekļūt organismā.

Tāpēc karstuma laikā, īpaši tad, kad ūdens ir ļoti silts, ir vērts rīkoties piesardzīgāk. Ja uz ādas ir brūces vai skrāpējumi, labāk izvairīties no peldēšanās jūrā. Jūras veltes noteikti rūpīgi termiski jāapstrādā. Ja pēc peldēšanās brūce kļūst sarkana, pietūkst, sāp, parādās drudzis vai pasliktinās vispārējā pašsajūta, nevajadzētu gaidīt.

Karstums maina to, kā mums sevi jāpasargā

Agrāk daudzas no šīm slimībām šķita sezonālas vai saistītas ar ceļošanu. Ērces – meža problēma, odi – traucēklis pie ezera, pārtikas infekcijas – neuzmanīga piknika sekas. Taču karstākas un garākas vasaras to visu apvieno vienā plašākā ainā.

Kad temperatūra ilgāk saglabājas augsta, pārtika bojājas ātrāk, ūdenstilpes vairāk sasilst, odi aktīvāk vairojas, bet ērču sezona kļūst garāka. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav jākrīt panikā, bet gan jāmaina ikdienas paradumi.

Ceļojumā ir vērts paņemt līdzi repelentu. Piknikā – aukstumsomu. Pie jūras – izvērtēt, vai uz ādas nav brūču. Pēc atgriešanās no dabas – apskatīt ķermeni. Savukārt karstā dienā pārtika jāglabā nevis „kā vienmēr”, bet tā, lai tā patiešām paliktu droša.

Kas jāatceras šovasar

Karstums pats par sevi jau var būt bīstams, īpaši bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar hroniskām slimībām. Taču tas arī rada apstākļus infekciju izplatībai. Tāpēc vasarā veselība ir atkarīga ne tikai no tā, vai dzeram pietiekami daudz ūdens un izvairāmies no saules pusdienlaikā.

Svarīgi ir arī tas, kā glabājam pārtiku, vai sargājamies no odiem, vai esam vakcinēti pret ērču encefalītu, vai pēc pastaigas apskatām ķermeni un vai atbildīgi rīkojamies, peldoties siltā ūdenī.

Eiropa kļūst siltāka, un līdz ar to mainās arī slimību karte. Tas nenozīmē, ka katrs ceļojums vai peldēšanās kļūst bīstama. Tomēr vecais uzskats „šeit šādu slimību nav” arvien biežāk vairs neatbilst patiesībai. Šovasar piesardzība nav pārspīlētas bailes – tas ir vienkāršs veids, kā atgriezties mājās ar labām atmiņām, nevis veselības problēmām.