Pēc kāpšanas pa kāpnēm sirds ilgi dauzās: kad tas ir normāli, bet kad jāuztraucas

„Pagaidi, vēl minūti… es nevaru runāt“, – tā mēs dažkārt sakām, uzkāpuši ceturtajā stāvā ar iepirkumu maisiem. Apstājoties pie dzīvokļa durvīm, sirds dauzās tik skaļi, ka šķiet – to dzird arī kaimiņi, bet elpošana vēl kādu laiku nenomierinās. Visnepatīkamākā nav pati uzkāpšana, bet doma, kas rodas pēc tās: vai tā vienkārši ir slikta fiziskā forma, vai arī kaut kas jau nav kārtībā?

Kāpnes ķermenim bieži ir daudz nopietnāka slodze, nekā šķiet. Īpaši tad, ja visu dienu līdz tam esam sēdējuši, steigušies, maz gulējuši, izdzēruši vairākas kafijas tasītes vai augšup kāpuši nevis vieni, bet ar bērnu uz rokām, smagu somu vai pēc garas darba dienas. Tomēr pastāv atšķirība starp sirdi, kas uz īsu brīdi paātrinās, veicot savu darbu, un sajūtu, ko nevajadzētu norakstīt uz nogurumu.

Sirdsklauves pēc fiziskas slodzes ne vienmēr nozīmē slimību. Tomēr ir vērts vērot ne tikai to, cik stipri tā dauzās, bet arī to, cik ilgi tas turpinās, vai pievienojas citi simptomi un vai šāda situācija jums ir jauna. Ķermenis parasti diezgan skaidri parāda, kad tam nepieciešama tikai atelpa, bet kad – nopietnāka uzmanība.

Kad paātrināta sirdsdarbība pēc kāpnēm ir normāla

Kāpjot pa kāpnēm, darbojas lielas kāju un sēžas muskuļu grupas, tāpēc tām nepieciešams vairāk skābekļa. Sirds uz to reaģē, palielinot sitienu biežumu un spēcīgāk sūknējot asinis – tā ir normāla organisma reakcija. Ja pēc apstāšanās dažu minūšu laikā elpošana pamazām normalizējas, sirdsdarbība nomierinās un jūs jūtaties vienkārši noguris, parasti tas nav iemesls panikai.

Īpaši bieži tā notiek pēc ilgāka pārtraukuma no kustībām. Cilvēks var katru dienu aiziet līdz automašīnai, veikalam vai darbam, bet vairāki stāvi bez lifta pēkšņi parāda, ka izturības rezerves nav lielas. Tas nav apkaunojošs „vājums“ – ķermenis vienkārši nav pieradis pie šāda tempa un slodzes.

Sirdsdarbību var paildzināt arī dažādi apstākļi. Karstums, smacīgs gaiss kāpņu telpā, šķidruma trūkums, stress, nikotīns, alkohols, enerģijas dzērieni vai daudz kofeīna dažkārt padara sirds ritmu jūtamāku un nemierīgāku. Ja tajā brīdī vēl steidzaties, runājat pa tālruni vai domās risināt desmit jautājumus, ķermenis var nomierināties lēnāk nekā tad, ja mierīgi uzkāpjat pa to pašu maršrutu.

Vēl viens svarīgs aspekts ir vecums un individuālais stāvoklis. Senioram vai cilvēkam, kurš atgūstas pēc slimības, tie paši kāpņu posmi prasa vairāk pūļu nekā tam, kurš regulāri staigā raitā solī. Vecākiem ar maziem bērniem slodzi palielina ne tikai svars uz rokām, bet arī steiga: bērns nemierojas, durvis aizveras, bet apstāties, lai „normāli paelpotu“, šķiet, nav kad.

Pēc kāpšanas pa kāpnēm sirds ilgi dauzās: kad tas ir normāli, bet kad jāuztraucasAttēls: Pexels / carlos guevara

Pazīmes, kuras labāk neatstāt bez ievērības

Uztraukties ir vērts tad, ja reakcija acīmredzami neatbilst slodzei. Ja sirds ļoti stipri vai neregulāri dauzās arī pēc ilgākas atpūtas, ja šāda sajūta rodas, uzkāpjot tikai dažus pakāpienus, vai sāk atkārtoties arvien biežāk, tas jau ir iemesls aprunāties ar ārstu. Svarīgi ir arī tas, vai šī sajūta jums ir jauna: cilvēks parasti jūt, kad ierastais nogurums ir mainījies.

Īpaša uzmanība nepieciešama, ja vienlaikus jūtat spiedienu, sāpes vai dedzināšanu krūtīs, stipru elpas trūkumu, reiboni, nespēku, ģībšanas sajūtu, aukstus sviedrus vai nelabumu. Šādos gadījumos nevajag mēģināt simptomus „izstaigāt“, kāpt tālāk vai sev skaidrot, ka varbūt džemperis ir pārāk ciešs. Ja simptomi ir stipri, pēkšņi, nepāriet miera stāvoklī vai rada nopietnas bažas, jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Dažkārt cilvēks saka: „Man vienkārši ir ātra sirdsdarbība.“ Tomēr ir svarīgi atšķirt ātru, vienmērīgu sirdsdarbību no izteikti neregulāra ritma – kad šķiet, ka sirds izlaiž sitienu, iekrīt ritmā, apstājas un pēc tam atkal strauji sāk sisties. Vienreizējai, īsai šādai sajūtai var būt dažādi iemesli, bet atkārtotas epizodes, īpaši kopā ar elpas trūkumu vai nespēku, nav tas, ko vajadzētu diagnosticēt pašam.

Ne viss ir saistīts tikai ar sirdi. Paātrinātu sirdsdarbību un ātru nogurumu var pastiprināt mazasinība, infekcija vai drudzis, vairogdziedzera darbības pārmaiņas, daži medikamenti, miega trūkums vai trauksme. Tieši tāpēc ārstam ir lietderīgi pateikt ne tikai „sirds dauzās“, bet arī to, kad tas sākās, cik ilgi turpinās, kas tajā brīdī notiek un kādas citas sajūtas pievienojas.

Nepārbaudiet sevi līdz spēku izsīkumam

Ja esat pamanījis, ka pēc kāpnēm sirds atgūstas grūtāk nekā agrāk, pirmais solis nav uzreiz piespiest sevi katru dienu skriet uz piekto stāvu. Daudz prātīgāk ir dažas nedēļas atgriezties pie regulārām, mierīgām kustībām: doties pastaigās, daļu ceļa veikt kājām, kāpņu slodzi palielināt pamazām. Ķermenis izturību veido ar konsekvenci, nevis ar vienu varonīgu mēģinājumu.

Palīdz arī vienkāršas lietas: pirms kāpšanas nesākt sprintu, ievērot ērtu tempu, neaizmirst par ūdeni, vērot, kā jūs ietekmē kafija vai enerģijas dzērieni. Uzkāpjot ir vērts uz dažām minūtēm apstāties, atbalstīties vai apsēsties un mierīgi elpot, nevis uzreiz ķerties pie nākamā darba. Ja esat saaukstējies, neizgulējies vai jūtaties izsmelts, tajā dienā kāpnes var būt grūtākas – šis nav īstais brīdis pārbaudīt savas robežas.

Ir lietderīgi atzīmēt atkārtotas situācijas: cik stāvos uzkāpāt, vai nesāt smagumu, cik ilgi turpinājās sirdsdarbība, vai bija reibonis, sāpes, elpas trūkums. Šāda informācija noder gan jums pašiem, gan ģimenes ārstam. Tā ļauj saprast, vai problēma ir saistīta ar skaidriem apstākļiem vai arī patiešām progresē.

Darba devējiem, ģimenes locekļiem un mums pašiem vajadzētu atteikties no ieraduma ikvienu vājumu pavadīt ar frāzi „vairāk jākustas“. Kustības vairumā gadījumu palīdz, tomēr cilvēks, kurš uztraucas par dīvainu sirds ritmu vai stipru elpas trūkumu, vispirms ir pelnījis, lai viņu uzklausītu. Dažkārt mierīga saruna ar mediķi ir tieši tas, kas vēlāk ļauj kustēties drošāk, nevis dzīvot minot.

Pēc uzkāpšanas pa kāpnēm sirdij nav jāuzvedas klusi – tā strādā. Bet tai nevajadzētu arī ikreiz likt jums baidīties no sava ķermeņa. Ja sirdsdarbība nomierinās kopā ar elpošanu, visticamāk, ķermenim nepieciešams vairāk ierastu kustību un mazāk steigas; ja tas sūta jaunus, stiprus vai satraucošus pavadošos simptomus, vislabākā reakcija ir nevis ciest, bet pārbaudīties.