Pārāk daudz kafijas var vājināt kaulus: zinātnieki aicina neaizmirst par mērenību

Rīts sākas ar lielu krūzi, pēc stundas pie datora seko vēl viena, bet pēcpusdienā kafija kļūst par vienīgo veidu, kā neaizmigt. Daudziem šāds ritms šķiet pavisam nekaitīgs: galu galā tas ir tikai ierasts dzēriens, kas palīdz izturēt darba dienu. Tomēr tieši tad, kad krūzītes vairs netiek skaitītas, ir vērts apstāties un padomāt ne tikai par sirdsklauvēm vai vakara miegu.

Zinātnieki vērš uzmanību, ka pārāk liels kafijas daudzums var vājināt kaulus. Tas nav aicinājums izsvītrot kafiju no dzīves vai kaunēties par rīta espresso. Runa ir par mērenību – par lietu, kas bieži pazūd tad, kad cilvēks ir noguris, steidzas un dzer kafiju nevis garšas dēļ, bet lai vienkārši noturētos uz kājām.

Kauli reti sūta skaidrus signālus, ka ikdienas paradumi tiem nepatīk. Tāpēc kafija salīdzinājumā ar uzturu, kustībām vai medikamentiem var šķist mazsvarīgs sīkums. Tomēr ilgtermiņā tieši šādi sīkumi veido cilvēka ikdienas attieksmi pret savu veselību.

Kad ar vienu krūzi vairs nepietiek

Parasti viss sākas vienkārši. Viena krūze no rīta kļūst par divām, jo naktī slikti gulējās. Vēlāk parādās kafija ceļā uz darbu, pie pusdienām un vēl viena vēlā pēcpusdienā, jo priekšā ir garš ceļš mājup, bērnu lietas vai nepabeigti darbi.

Šādā brīdī cilvēks parasti nedomā par kauliem. Viņš domā par tikšanos pēc desmit minūtēm, par rēķiniem, par neizgulējušos mazuli vai par to, ka jāpaspēj pagatavot vakariņas. Kafija kļūst par ātru atbildi uz nogurumu, tāpēc ir grūti pamanīt robežu, aiz kuras tā vairs nav patīkams rituāls, bet pārvēršas par pastāvīgu balstu.

Problēma nav tajā, ka kāds izvēlas kafiju. Tā rodas tad, kad dzēriens sāk aizstāt citas svarīgas vajadzības: normālu ēdienu, glāzi ūdens, pārtraukumu, atpūtu vai miegu. Tad papildu krūze vairs nav atsevišķs lēmums – tā kļūst par visas pārgurušās dienas daļu.

Kauliem rūp ne tikai tas, ko jūtam šodien

Zinātnieku atgādinājums par iespējamo saikni starp pārmērīgu kafijas lietošanu un vājākiem kauliem ir svarīgs tāpēc, ka sekas var palikt nepamanītas. Cilvēks var justies darbspējīgs, kustēties kā parasti un pat uzskatīt, ka kafija palīdz parūpēties par sevi, jo ļauj paveikt vairāk. Tomēr organisms nav mehānisms, kuru var pastāvīgi stimulēt, neņemot vērā tā robežas.

Kaulu stiprums nav atkarīgs no vienām brokastīm vai vienas labākas nedēļas. To veido viss dzīvesveids: uzturs, kustības, atpūta, vecums, veselības stāvoklis un daudzi citi apstākļi. Tāpēc būtu nepareizi visu atbildību uzvelt tikai kafijai, taču tikpat nesaprātīgi būtu izlikties, ka krūzīšu skaitam nav nekādas nozīmes.

Īpaši maldinoši ir tas, ka vārdi „par daudz“ katram var nozīmēt ko citu. Viens cilvēks joprojām saglabā kafiju kā īsu rīta baudījumu, bet otrs bez tās vairs nespēj sākt nevienu dienas daļu. Godīgs jautājums sev nav „vai kafija ir slikta?“, bet gan „kāpēc man šodien jau vajag ceturto krūzi?“

Pārāk daudz kafijas var vājināt kaulus: zinātnieki aicina neaizmirst par mērenībuAttēls: Pixabay / cocoparisienne

Vieniem tas ir ieradums, citiem – veids, kā izdzīvot dienu

Cilvēki, kuri strādā maiņās vai ilgi sēž pie ekrāniem, bieži izvēlas kafiju nevis kaprīzes dēļ. Viņiem tā šķiet vienīgā ātrā pauze starp uzdevumiem. Vecākiem ar maziem bērniem kafija var kļūt par rīta glābiņu pēc nakts, kad miegs tika nepārtraukti pārtraukts, savukārt vecāki cilvēki dažkārt turas pie sen izveidojušās tradīcijas pie kafijas krūzes satikties, aprunāties un pabūt kopā.

Atšķirīgas situācijas nenozīmē, ka visiem der viens un tas pats risinājums. Senioram, kuram svarīgi saglabāt kaulu stiprumu, šāds atgādinājums var izskanēt jutīgāk nekā jaunam cilvēkam, kurš par to vēl nav aizdomājies. No otras puses, arī jauniešiem nevajadzētu gaidīt, līdz nogurums un vairākas krūzes dienā kļūs par pašsaprotamu normu.

Ir arī otra puse: kafejnīcas, biroji un veikali piedāvā kafiju tik viegli, ka to paņemt ir vienkāršāk nekā atrast laiku kārtīgām pusdienām. Darba devējam kafijas automāts var šķist rūpes par komandu, taču darbiniekam tas dažkārt kļūst par klusu vēstījumu, ka nogurums ir jānomaskē, nevis jārisina. Cilvēki dusmojas nevis uz kafiju – viņus nogurdina ritms, kurā atpūtai vairs neatliek vietas.

Mērenība nesākas ar aizliegumu

Praktiskākais sākums ir dažas dienas godīgi paskatīties, cik daudz kafijas patiesībā tiek izdzerts. Skaitā jāiekļauj ne tikai rīta krūze mājās, bet arī dzēriens degvielas uzpildes stacijā, kafija pēc pusdienām un tā, ko kolēģis piedāvā vēlā pēcpusdienā. Bieži vien, ieraugot visu dienas ainu, kļūst skaidrs, ka kafijas ir vairāk, nekā šķita.

Ja kafija pastāvīgi aizstāj brokastis, pusdienas vai atpūtu, ir vērts mainīt ne tikai tās daudzumu, bet arī situāciju ap to. Dažkārt palīdz īsts pusdienu pārtraukums, ūdens blakus darba vietai, desmit vai piecpadsmit minūšu pastaiga vai lēmums dienas vēlākajā daļā vairs neķerties pie vēl vienas krūzes. Tie nav brīnumaini triki, taču tie atgriež izvēles iespēju tur, kur iepriekš darbojās tikai noguruma automātisms.

Cilvēkiem, kuriem ir jautājumi par kaulu veselību vai savu uzturu, būtu saprātīgi tos pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu, nevis minēt pēc kaimiņa paradumiem. Vienam pietiek ar nelielām pārmaiņām, citam var būt nepieciešams no jauna izvērtēt visu dienas ritmu. Svarīgākais ir nevis sodīt sevi par kafiju, bet pamanīt, kad tā sāk aizņemt pārāk daudz vietas.

Kafijas krūzei nav jābūt ne ienaidniekam, ne atlīdzībai par izsīkumu. Tā var palikt par mājīgu rīta brīdi, sarunu ar kolēģi vai īsu pauzi, ja neliekam tai kompensēt to, kā patiesībā trūkst organismam. Par kauliem bieži sākam raizēties pārāk vēlu, tāpēc mērenība šodien ir vienkāršāks risinājums nekā lieli solījumi kaut kad vēlāk.