Pensionārs vēlējās „nodarbināt“ uzkrājumus, bet zaudēja gandrīz 10 tūkst. eiro

No pirmā acu uzmetiena viss izskatījās pēc saprātīga lēmuma. Cilvēkam ir uzkrājumi, viņš nevēlas tos vienkārši turēt kontā un meklē veidu, kā naudu nedaudz „nodarbināt“. Ne jau greznībai vai riskantiem piedzīvojumiem, bet vienkāršai vēlmei justies drošāk.

Taču tieši šādās situācijās krāpnieki bieži vien arī gaida. Viņi vēršas ne tikai pie naiviem vai pilnīgi tehnoloģijās neorientējošiem cilvēkiem. Viņi meklē tos, kuri vēlas nopelnīt, bet nevēlas palaist garām „labu iespēju“. Kad cilvēkam tiek apsolīta viegla peļņa, tiek izdarīts spiediens ātri pieņemt lēmumu un saziņa izskatās profesionāla, kļūdīties var pat piesardzīgs cilvēks.

Tā notika arī ar 75 gadus vecu Klaipēdas iedzīvotāju. Vīrietis sociālajā tīklā atrada sludinājumu, kas viņu ieinteresēja ar investēšanas iespēju. Sazinājies ar nepazīstamām personām, viņš saņēma piedāvājumu izdevīgi investēt un palielināt savus uzkrājumus. Galu galā vairākos maksājumos uz norādītajiem bankas kontiem viņš pārskaitīja 9818 eiro.

Tikai vēlāk pensionārs saprata, ka ir apkrāpts.

Viss sākās ar sludinājumu internetā

Klaipēdas pilsētas policijas komisariātā pirmdien, 3. augustā, tika sākta pirmstiesas izmeklēšana par krāpšanu. Pie likumsargiem vērsās 75 gadus vecs Klaipēdas iedzīvotājs, kurš kļuva par investīciju krāpnieku upuri.

Krāpnieku redzeslokā vīrietis nonāca tad, kad pats meklēja, kur varētu papildus nopelnīt, izmantojot savus uzkrājumus. Viņš ieinteresējušo sludinājumu atrada sociālajā tīklā. Šādi sludinājumi bieži izskatās nevainīgi: tiek solīti papildu ienākumi, ērta investēšanas platforma, ātra konsultācija, bet dažkārt pat tiek piedāvāti šķietami citu cilvēku veiksmes stāsti.

17. jūlijā pensionārs izmantoja sludinājumā norādīto kontaktinformāciju un sazinājās ar nepazīstamām personām. Tās viņam piedāvāja izdevīgi un vienkārši investēt. Vīrietis noticēja, ka tā varētu būt reāla iespēja palielināt uzkrājumus.

Pēc tam sākās naudas pārskaitījumi. Uz krāpnieku norādītajiem kontiem Klaipēdas iedzīvotājs vairākos maksājumos pārskaitīja gandrīz 10 tūkst. eiro.

Krāpnieku shēma bieži izskatās ļoti pārliecinoša

Investīciju krāpnieki mūsdienās darbojas daudz viltīgāk nekā parasti telefona krāpnieki. Viņi ne vienmēr runā rupji, jau no pirmās minūtes nesteidzas pieprasīt naudu un bieži rada iespaidu, ka cilvēks sazinās ar konsultantu, vadītāju vai finanšu speciālistu.

Vispirms upurim bieži tiek parādīts skaists piedāvājums. Pēc tam tiek radīta uzticība. Cilvēkam var tikt skaidrots, ka sākumā nepieciešama neliela summa, vēlāk tiek parādīta šķietama „investīciju atdeve“, bet, kad cilvēks notic, tiek lūgts pārskaitīt vairāk.

Šādās krāpšanas shēmās bieži tiek izmantots viens psiholoģisks āķis: cilvēkam ļauj domāt, ka viņš jau ir sācis pelnīt. Ekrānā var tikt parādīts viltots konts, šķietama peļņa, pieaugoši skaitļi. Taču patiesībā nauda jau ir nevis investēta, bet pārskaitīta krāpniekiem.

Kad cilvēks vēlas izņemt peļņu, sākas jaunas prasības: samaksāt nodevu, apstiprināšanas maksu, apdrošināšanu, pārskaitījuma maksu vai citu šķietamu administratīvo maksājumu. Tādējādi upuri var piespiest pārskaitīt vēl vairāk naudas.

Kāpēc vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par pievilcīgu mērķi

Krāpnieki bieži vēršas pie vecāka gadagājuma cilvēkiem nevis tāpēc, ka viņi noteikti būtu lētticīgi. Iemesls ir vienkāršāks: daļai no viņiem ir uzkrājumi, taču viņi ne vienmēr labi atpazīst mūsdienu interneta krāpšanas shēmas. Turklāt vecāka gadagājuma cilvēki bieži ir pieklājīgi, gatavi uzklausīt un ne vienmēr vēlas pārtraukt sarunu, pat ja kaut kas rada aizdomas.

Investēšanas tēma ir īpaši jutīga. Kad cilvēks visu mūžu ir krājis, viņš dabiski vēlas, lai nauda nezaudētu vērtību. Bet, kad viņam tiek piedāvāta iespēja „droši“ palielināt uzkrājumus, piedāvājums var šķist vilinošs.

Krāpnieki to izmanto. Viņi runā par inflāciju, zemām procentu likmēm, „ierobežota laika piedāvājumu“, citu cilvēku veiksmīgajiem piemēriem. Dažkārt viņi pat izdara spiedienu: it kā, ja cilvēks vilcināsies, viņš palaidīs garām iespēju.

Tieši šai steidzamības sajūtai vajadzētu būt vienam no lielākajiem brīdinājuma signāliem.

Kā atpazīt bīstamu investēšanas piedāvājumu

Ja investēšanas piedāvājums ir atrasts sociālajā tīklā, vispirms vajadzētu apstāties. Nevis spiest uz saites, nevis zvanīt, nevis aizpildīt veidlapu, bet pārbaudīt, kas patiesībā piedāvā pakalpojumu.

Aizdomas vajadzētu radīt solījumiem ātri un viegli nopelnīt. Normālas investīcijas vienmēr ir saistītas ar risku. Ja nepazīstams cilvēks internetā garantē peļņu, runā par „drošu sistēmu“ un apgalvo, ka zaudēt nav iespējams, tas gandrīz nekad nav laba zīme.

Vēl viena brīdinājuma pazīme ir lūgums pārskaitīt naudu uz neskaidriem kontiem. Īpaši, ja konti pieder fiziskām personām, ārvalstu uzņēmumiem vai pastāvīgi mainās. Nopietnas finanšu iestādes nedarbojas tā, ka nauda būtu jānosūta jebkuram pēc „konsultanta“ norādījuma.

Bīstami ir arī tad, ja sarunas biedrs lūdz instalēt lietotni, nodrošināt attālinātu piekļuvi datoram vai tālrunim, parādīt bankas piekļuves datus, nodot kodus vai apstiprināt operācijas, kuras jūs pats līdz galam nesaprotat.

Ko darīt, ja tuvinieks vēlas investēt pēc sludinājuma

Šis stāsts ir svarīgs ne tikai pensionāriem, bet arī viņu bērniem un mazbērniem. Bieži tuvinieki par krāpšanu uzzina pārāk vēlu – kad nauda jau ir pārskaitīta, bet cilvēkam ir kauns atzīties.

Tāpēc ir vērts sarunāties jau iepriekš, bez pārmetumiem un izsmiekla. Ar vecāka gadagājuma cilvēku var vienkārši vienoties: ja internetā atrodi investēšanas piedāvājumu, pirms naudas pārskaitīšanas piezvani bērniem, mazbērniem vai cilvēkam, kuram uzticies. Ne tāpēc, ka pats nesaproti, bet tāpēc, ka krāpnieki mūsdienās darbojas ļoti profesionāli.

Ļoti noderīgi ir ieviest vienkāršu ģimenes noteikumu: nekādu investīciju, nekādu lielāku pārskaitījumu un nekādu „maksājumu“ nepazīstamiem cilvēkiem bez otra viedokļa. Pat ja piedāvājums šķiet steidzams. Īpaši, ja tas šķiet steidzams.

Ja nauda jau ir pārskaitīta, vilcināties nedrīkst

Ja cilvēks sapratis, ka varētu būt apkrāpts, svarīgākais ir nekavēties. Pēc iespējas ātrāk jāvēršas bankā un policijā. Jo ātrāk tiek reaģēts, jo lielāka ir vismaz teorētiskā iespēja apturēt daļu operāciju vai fiksēt pēdas.

Svarīgi ir arī neturpināt sazināties ar tām pašām personām, pat ja tās sola „atdot naudu“ pēc papildu maksājuma. Tas ir biežs otrais krāpšanas vilnis. Upurim tiek pateikts, ka nauda ir iestrēgusi, jāiemaksā vēl viena maksa, jāapstiprina identitāte vai jāveic pēdējais pārskaitījums. Tādējādi no cilvēka tiek izkrāpta vēl lielāka summa.

Vajadzētu saglabāt visu: sarakstes, tālruņa numurus, kontu datus, sludinājuma saites, pārskaitījumu kopijas. Jo vairāk informācijas būs likumsargu rīcībā, jo vieglāk būs izmeklēt notikušo.

Nauda, kas krāta gadiem, var pazust dažu dienu laikā

Klaipēdas iedzīvotāja stāsts ir sāpīgs tāpēc, ka runa nav par dažiem desmitiem eiro. Gandrīz 10 tūkst. eiro daudziem pensionāriem ir ļoti liela summa. Tie var būt gadiem krāti uzkrājumi, drošības rezerve, nauda veselībai, mājoklim, bērniem vai mierīgākām vecumdienām.

Krāpnieki to zina. Viņi vēršas nevis pie viena pārskaitījuma, bet gan pie cilvēka uzticības. Kamēr upuris tic, ka investē, viņš var pārskaitīt naudu vairākas reizes. Tieši tāpēc šādas shēmas ir tik bīstamas.

Šis stāsts atgādina vienkāršu, bet ļoti svarīgu noteikumu: ja investēšanas piedāvājums ir atnācis no sociālā tīkla, sola vieglu peļņu un pieprasa ātrus pārskaitījumus, labākais ieguldījums ir apstāties.

Nopelnīt naudu ir grūti. Krāpniekiem to zaudēt var dažu minūšu laikā.