Piecas kafijas tasītes dienā var būt noderīgas, taču ir viens āķis, par kuru daudzi neaizdomājas

Kafija daudziem sākas vēl pirms pašas dienas. Viena tasīte no rīta, lai acis beidzot atvērtos. Otrā darbā, jo ir jāsakoncentrējas. Trešā pēc pusdienām, jo sāk nākt miegs. Bet, ja diena ir gara, rokās nonāk arī ceturtā vai piektā.

Tāpēc ziņa, ka līdz piecām kafijas tasītēm dienā lielākajai daļai veselu pieaugušo var būt droši un pat saistīta ar noteiktu labumu sirdij, daudziem izklausās gandrīz kā atļauja vieglāk uzelpot. Amerikas Sirds asociācijas zinātniskajā ziņojumā norādīts, ka līdz 400 mg kofeīna dienā jeb aptuveni 3–5 standarta melnās kafijas tasītes lielākajai daļai pieaugušo tiek uzskatītas par drošu robežu un dažiem cilvēkiem var būt saistītas ar mazāku sirds un asinsvadu slimību risku.

Tomēr šeit ir ļoti svarīga nianse. Runa nav par jebkurām piecām tasītēm, ne par pieciem lieliem kafijas dzērieniem kafejnīcā un ne par piecām saldām latēm ar sīrupiem. Svarīgākais nav pats tasīšu skaits, bet kopējais kofeīna daudzums dienā.

„Piecas tasītes“ var nozīmēt pavisam ko citu, nekā jūs iedomājaties

Kad pētījumos tiek runāts par kafijas tasīti, parasti ar to tiek saprasta standarta, aptuveni 240 ml liela tasīte. Tā nav milzīgā krūze, no kuras daudzi dzer kafiju mājās, un noteikti ne liela porcija kafejnīcā.

Tieši šeit sākas neskaidrības. Cilvēks izlasa, ka piecas kafijas tasītes var būt drošas, un iedomājas savu ierasto krūzi mājās. Taču, ja šajā krūzē ietilpst nevis 240 ml, bet 350 vai pat 500 ml, faktiskais kofeīna daudzums var būt pavisam citāds.

Ar kafejnīcām ir vēl sarežģītāk. Lielie kafijas dzērieni bieži satur nevis vienu, bet divus vai vairākus espreso šotus. Šķiet, ka esat nopircis „vienu kafiju“, taču pēc kofeīna daudzuma tā var būt krietni vairāk nekā viena parasta tasīte.

Tieši tāpēc eksperti aicina neļauties skaitļa radītam maldīgam priekšstatam. Piecas mazas melnās kafijas tasītes un pieci lieli saldi kafijas dzērieni ir pavisam atšķirīgas lietas.

Kofeīns slēpjas ne tikai kafijā

Vēl viena kļūda ir skaitīt tikai kafiju. Kofeīns ir arī tējā, dažos bezalkoholiskajos dzērienos, enerģijas dzērienos, šokolādē, dažos uztura bagātinātājos un pat medikamentos.

ASV Pārtikas un zāļu pārvalde norāda, ka lielākajai daļai pieaugušo 400 mg kofeīna dienā parasti nav saistīti ar negatīvu ietekmi, tomēr jutība pret kofeīnu ļoti atšķiras. To ietekmē ķermeņa svars, lietotie medikamenti, veselības stāvoklis un individuālā organisma reakcija.

Tas nozīmē, ka vienam cilvēkam trīs kafijas dienā var būt pilnīgi ierasta lieta, bet citam jau pēc otrās tasītes sāk dauzīties sirds, trīc rokas, rodas nemiers vai ir grūti aizmigt.

Īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt cilvēkiem ar sirds ritma traucējumiem, augstu asinsspiedienu, spēcīgu trauksmi, miega problēmām vai tiem, kuri lieto medikamentus, kurus var ietekmēt kofeīns. Arī grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, vai tām, kuras cenšas palikt stāvoklī, par kofeīna daudzumu būtu vērts konsultēties ar ārstu.

Ne katra kafija ir „noderīga“

Runājot par iespējamo kafijas labumu, parasti tiek domāta vienkārša kafija bez liela cukura, sīrupu, putukrējuma vai citu piedevu daudzuma.

Kafija satur dabiskus savienojumus, tostarp polifenolus, kuriem var būt antioksidatīvas un pretiekaisuma īpašības. Tomēr, ja kafijai ik dienu tiek pievienotas vairākas tējkarotes cukura, saldie sīrupi vai kalorijām bagātas piedevas, kopējā ietekme uz organismu jau var būt pavisam citāda.

Amerikas Sirds asociācija uzsver, ka cukurs, saldinātāji, aromatizēti sīrupi, piens vai krējums var mazināt iespējamo kafijas labumu, savukārt daži dzērieni ar augstu kofeīna saturu, īpaši enerģijas dzērieni, var palielināt asinsspiediena vai ritma traucējumu risku.

Tas nenozīmē, ka jādzer tikai rūgts melnais dzēriens, ja jums tas negaršo. Tomēr ir vērts godīgi paskatīties, kas patiesībā ir jūsu tasītē. Dažkārt cilvēks saka, ka dzer daudz kafijas, bet patiesībā ik dienu izdzer vairākus desertveidīgus dzērienus ar kofeīnu.

Kad kafija sāk kaitēt

Par daudz kofeīna organisms bieži vien parāda diezgan skaidri. Var rasties bezmiegs, nemiers, aizkaitināmība, sirdsklauves, roku trīce, paaugstināts asinsspiediens, gremošanas traucējumi, slikta dūša vai galvassāpes. FDA arī norāda, ka pārāk liels kofeīna daudzums var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, nemieru, miega traucējumus un citus nepatīkamus simptomus.

Svarīgs ir arī laiks, kad kafija tiek dzerta. Pat ja dienas norma netiek pārsniegta, tasīte vēlā pēcpusdienā vai vakarā dažiem cilvēkiem var sabojāt miegu. Savukārt slikts miegs nākamajā dienā atkal mudina dzert vairāk kafijas. Tā izveidojas noslēgts loks: kafija palīdz izturēt dienu, bet pati veicina nogurumu.

Tāpēc drošākais noteikums ir vienkāršs: vērojiet ne tikai to, cik daudz kafijas izdzerat, bet arī to, kā pēc tās jūtaties. Ja kafija rada nemieru, bojā miegu vai liek sirdij pukstēt stiprāk nekā parasti, nav jāgaida, līdz „organisms pieradīs“.

Ko praktiski būtu vērts darīt

Vispirms ir vērts saprast savu patieso daudzumu. Ja dzerat kafiju mājās, vismaz reizi paskatieties, cik liela ir jūsu krūze. Var izrādīties, ka viena jūsu „kafija“ patiesībā atbilst gandrīz divām standarta tasītēm.

Otrkārt, saskaitiet ne tikai kafiju, bet arī citus kofeīna avotus: tēju, enerģijas dzērienus, kolu, šokolādi, uztura bagātinātājus. Dažkārt cilvēks domā, ka izdzer tikai divas kafijas, bet vakarā organisms jau ir saņēmis krietni vairāk stimulantu.

Treškārt, neuztveriet ziņu par piecām tasītēm kā aicinājumu sākt dzert vairāk. Ja jums pietiek ar vienu vai divām kafijām dienā, nav vajadzības palielināt daudzumu tikai iespējamā labuma dēļ. Pat Amerikas Sirds asociācija šādus secinājumus saista ar mērenu lietošanu, nevis ar nepieciešamību pārvērst kafiju par veselības programmu.

Kafija var būt patīkams rituāls un normāla veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Tomēr tā nav zāles, un „piecas tasītes“ nav maģisks noteikums visiem. Vienam tā var būt droša robeža, citam – nepārprotami par daudz.

Tāpēc svarīgākais nav priecāties par skaitli pieci. Svarīgākais ir saprast, cik daudz kofeīna jūs patiesībā saņemat, kādu kafiju dzerat un kā uz to reaģē jūsu ķermenis. Jo dažkārt bīstamākais nav pati kafija, bet pārliecība, ka visas tasītes ir vienādas.