Apdedzinot roku, nesniedzieties pēc ledus: ko darīt pirmajās minūtēs, lai nenodarītu kaitējumu

Verdoša ūdens šļaksta, pārāk karsts pannas rokturis vai steigā no cepeškrāsns izņemama plāts – roku var apdedzināt vienā sekundē. Pirmais instinkts bieži ir viens un tas pats: atvērt saldētavu, paņemt ledus kubiņu un piespiest to pie apsārtušās ādas. Tas šķiet loģiski – taču sāp un dedzina, tāpēc gribas pēc iespējas ātrāk atdzesēt.

Tomēr ledus šajā situācijā var kļūt par vēl vienu problēmu. Tas ir pārāk auksts bojātai ādai, var traucēt asinsriti un papildus traumēt audus. Pirmajās minūtēs svarīgākais nav „sasaldēt“ sāpes, bet gan mierīgi un pareizi apturēt karstuma iedarbību.

Visbiežāk cilvēks sadusmojas ne tikai apdeguma dēļ. Vēl vairāk kaitina sajūta, kad roka pulsē, jāgatavo vakariņas, jāpieskata bērns vai jāsteidzas pa durvīm, bet katrs pieskāriens atgādina par neveiklo mirkli virtuvē. Tieši tāpēc pirmajai palīdzībai jābūt vienkāršai – tādai, ko var sniegt bez panikas.

Atdzesēt vajag, bet ne tā, kā gribas pirmajā impulsā

Apdegušo vietu pēc iespējas ātrāk turiet zem vēsa, tekoša ūdens. Ūdenim nav jābūt ledainam – pietiekami patīkami vēsam. Dzesēšanai vajadzētu ilgt aptuveni 20 minūtes, ja vien tas ir iespējams un cilvēkam nekļūst auksti.

Tekošs ūdens palīdz pakāpeniski atdzesēt audus un mazina karstuma radīto kaitējumu. Šajā laikā labāk neizmantot ne ledu, ne ļoti aukstu ūdeni, ne arī saldētu dārzeņu paciņu no saldētavas. Zirnīši var būt lieliski piemēroti vakariņām, taču apdegušai plaukstai tie nav ārstēšanas līdzeklis.

Ja ūdens krāns nav pieejams, var izmantot tīru, vēsu, mitru drānu, to atkārtoti samitrinot. Svarīgi nespiest un neberzēt sāpošo vietu. Apdegusi āda jau tā ir jutīga, tāpēc tai tagad vajadzīga nevis enerģiska „glābšana“, bet pēc iespējas saudzīgāka rīcība.

Gredzenu vai pulksteni labāk noņemt uzreiz

Kad roka sāk pietūkt, vienkāršs gredzens ļoti ātri var kļūt par nopietnu traucēkli. Tāpēc no apdegušās rokas, ja to var izdarīt viegli un neradot papildu sāpes, uzreiz vajadzētu noņemt gredzenus, rokassprādzes un pulksteni. Vēlāk, pietūkumam pastiprinoties, to var vairs neizdoties izdarīt.

Apģērbu, kas pielipis pie apdegušās ādas, nevajadzētu plēst nost. Tā var noplēst arī bojāto ādu, un brūce kļūs vēl sāpīgāka. Ja audums nav pielipis, uzmanīgi to noņemiet, taču iestrēgušo materiālu atstājiet mierā un meklējiet palīdzību.

Uz apdeguma arī nevajadzētu smērēt sviestu, eļļu, skābo krējumu, zobu pastu vai citus mājās atrodamus līdzekļus. Šādi padomi ceļo no paaudzes paaudzē, jo šķiet nekaitīgi un pazīstami, tomēr taukainas vielas var aizturēt siltumu, bet netīri produkti palielina infekcijas risku. Virtuve nav pirmās palīdzības aptieciņa, pat ja apdegums tajā arī ir noticis.

Apdedzinot roku, nesniedzieties pēc ledus: ko darīt pirmajās minūtēs, lai nenodarītu kaitējumuAttēls: Pexels / Pavel Danilyuk

Kad pietiek novērot, bet kad vairs nevajadzētu vilcināties

Neliels apsārtums, dedzināšana un jutīgums pēc īsa kontakta ar karstumu bieži pāriet bez nopietnām sekām. Pēc apdeguma atdzesēšanas to var brīvi pārklāt ar tīru, nepielīpošu pārsēju vai sterilu marli. Pārsējs nedrīkst būt ciešs, jo roka var pietūkt.

Tomēr pūšļus nedrīkst pārdurt, pat ja tie traucē strādāt vai šķiet, ka tā tie ātrāk „atslābs“. Pūšļa āda aizsargā dziļākos audus no netīrumiem un infekcijas. Īpaši uzmanīgi jāizvērtē pirkstu, plaukstas, locītavu, sejas vai dzimumorgānu apdegumi – šajās vietās pat no pirmā acu uzmetiena neliela trauma var radīt vairāk seku.

Medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja apdegums ir liels, āda kļūst bāla, melna, izskatās sausa vai nejutīga, ja sāpes ir ļoti stipras vai aptver lielāku rokas laukumu. Nevilcinieties arī tad, ja apdedzis bērns, seniors vai cilvēks ar asinsrites, jušanas vai citiem veselības traucējumiem. Ķīmisku vielu un elektrības izraisīti apdegumi arī nav tie gadījumi, kurus būtu vērts mēģināt „izārstēt“ tikai zem krāna.

Steiga šeit visbiežāk nodara vislielāko kaitējumu

Ģimenē ar maziem bērniem apdegums bieži notiek visneērtākajā brīdī – kad uz plīts vārās katls, kāds prasa vakariņas, bet pieaugušais jau tā dara trīs darbus vienlaikus. Strādājošam cilvēkam rokas sāpes nozīmē ne tikai bezmiegu tajā vakarā, bet arī grūtības nākamajā dienā vadīt automašīnu, rakstīt vai veikt fizisku darbu. Senioram pat neliels apdegums var dzīt grūtāk, īpaši, ja āda ir plānāka, bet roku kustības jau tā ir ierobežotas.

No otras puses, pirmajai palīdzībai nav jāpārvēršas sarežģītā procedūrā. Pietiek apstāties, atraut roku no siltuma avota, dzesēt ar tekošu ūdeni un neeksperimentēt ar to, kas gadījies pa rokai. Daļa kaitējuma rodas nevis no paša neveiklā pieskāriena, bet gan no steigā izvēlēta ledus, taukvielām vai pārāk cieša pārsēja.

Ja rodas šaubas par apdeguma dziļumu, plašumu vai cilvēka pašsajūtu, visdrošāk ir konsultēties ar mediķiem. Tā nav pārspīlēta piesardzība: rokas mums ir vajadzīgas no pirmās rīta krūzes līdz pēdējam vakara gaismas slēdzim. Vai nākamreiz, sajūtot šo pēkšņo dedzināšanu, izdosies vispirms atgriezt vēsu ūdeni, nevis atvērt saldētavu?