„airBaltic“ var atlaist līdz 700 darbinieku: trieciens var skart arī Viļņu, bet pasažieriem tiek nosūtīts svarīgs vēstījums

Latvijas nacionālā aviokompānija „airBaltic“ var atlaist no 500 līdz 700 darbinieku, raksta TVNET/LETA. Tas ir viens no sāpīgākajiem paziņojumiem uzņēmuma vēsturē, jo runa nav par simbolisku štata samazināšanu, bet gan par pārmaiņām, kas var skart aptuveni piekto daļu no visiem uzņēmuma darbiniekiem. Pašlaik „airBaltic“ strādā aptuveni 3000 cilvēku, tāpēc pat zemākā minētā robeža nozīmē ļoti nopietnu reorganizāciju.

Latvijas pasažieriem svarīgākais – pārmaiņas var skart ne tikai Rīgu, bet arī „airBaltic“ bāzes Viļņā un Tallinā. Tiesa, uzņēmums uzsver, ka pašlaik tas neietekmē lidojumu grafiku: visi plānotie lidojumi tiekot veikti saskaņā ar grafiku, biļetes un rezervācijas ir spēkā, pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot kā ierasts. Tomēr pati ziņa par iespējamo simtiem darbinieku atlaišanu neizbēgami rada jautājumu: vai tas ir tikai sarežģīts, bet pārvaldāms reorganizācijas posms, vai arī zīme, ka Baltijas aviācijas tirgū sākas daudz nopietnākas pārmaiņas?

Var tikt atlaists katrs piektais darbinieks

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm atlaišanas var skart no 500 līdz 700 amatu „airBaltic“ bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā. Precīzs skaits vēl nav noteikts, tāpēc galīgais apjoms var mainīties. Uzņēmums skaidro, ka šis diapazons ir saistīts ar notiekošajām konsultācijām ar arodbiedrībām, iespējamiem risinājumiem pilotu un apkalpes darba slodzes samazināšanai, kā arī jaunas organizatoriskās struktūras izveidi.

Plānots, ka skaidrāka struktūra tiks noteikta līdz oktobra vidum. Pagaidām, kā norāda „airBaltic“, individuāli lēmumi par konkrētiem darbiniekiem vēl nav pieņemti. Uzņēmums jau ir informējis Latvijas Nodarbinātības aģentūru par kolektīvu darbinieku skaita samazināšanu, bet turpmākajām darbībām būtu jānotiek saskaņā ar tiesību aktos paredzētajām procedūrām.

„airBaltic“ prezidents un izpilddirektors Erno Hildens uzsver, ka uzņēmums saprot, ka šīs pārmaiņas darbiniekiem ir ārkārtīgi jutīgas. Pēc viņa teiktā, prioritāte ir rīkoties atbildīgi, pārredzami un ar cieņu, laikus informējot cilvēkus par turpmākajiem soļiem. Tomēr darbinieku puse šo situāciju redz daudz asāk.

Arodbiedrība saka: par skaitu uzzināja pēdējā brīdī

Latvijas Aviācijas arodbiedrības prezidente Dace Kavasa LETA sacīja, ka par iespējamo atlaišanu skaitu arodbiedrība uzzinājusi tikai dažas minūtes pirms prezentācijas darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, līdz tam nekādu reālu diskusiju par šiem skaitļiem neesot bijis.

Viņa arī norāda, ka arodbiedrība precīzus datus par iespējamajām atlaišanām pieprasījusi jau kopš 6. septembra, kā to prasa gan Darba likums, gan Eiropas Savienības direktīvas, taču dati neesot iesniegti. Tas liecina, ka sociālais dialogs starp uzņēmuma vadību un darbinieku pārstāvjiem var būt saspringts.

Viens no apsvērtajiem risinājumiem ir nepilna darba laika modelis. Runa ir par līgumiem ar 85% darba slodzi, kas varētu palīdzēt samazināt faktisko atlaišanu skaitu. Kavasa norāda, ka lielākā daļa arodbiedrības biedru ir pauduši vēlmi pāriet uz šādu modeli. Vispirms tas būtu aktuāli pilotiem un salona apkalpei, bet sarunām par tehniķiem un tehniskās apkopes darbiniekiem būtu jāsākas oktobra vidū.

Tomēr viņa uzsvēra, ka pagaidām nav skaidrs, ko tieši nozīmē minētie 500–700 darbinieku. Vai tās būs tiešas atlaišanas? Vai daļu izdosies aizstāt ar samazinātu slodzi? Vai noteiktas funkcijas tiks reorganizētas? Atbilžu vēl nav.

Kāpēc „airBaltic“ sper šādu soli?

Darbinieku skaita pārskatīšana ir viena no jaunā „airBaltic“ biznesa plāna daļām. Uzņēmums skaidro, ka galvenie mērķi ir stiprināt finansiālo stabilitāti, vairāk koncentrēt maršrutu tīklu un palielināt darbības efektivitāti. Plānā paredzēts arī mazāks „Airbus A220-300“ lidmašīnu parks un ciešāka sadarbība ar ACMI partneriem. Tas nozīmē lidmašīnu iznomāšanu citām aviokompānijām kopā ar apkalpi vai šāda modeļa izmantošanu, lai nodrošinātu elastīgāku darbību.

Citiem vārdiem sakot, „airBaltic“ cenšas pāriet uz ekonomiski ilgtspējīgāku modeli. Mazāk lieku izmaksu, skaidrāki maršruti, labāk kontrolējams lidmašīnu parks, lielāka finansiālā manevra iespēja. No biznesa viedokļa šāda loģika var šķist racionāla, taču cilvēkiem, kuru darbavietas nonāk uz svaru kausiem, tas izklausās daudz sāpīgāk.

Īpaši jutīgi tas ir tāpēc, ka uzņēmums darbojas ne tikai kā parasta komerciāla aviokompānija. „airBaltic“ ir stratēģiski nozīmīgs Baltijas reģiona satiksmes spēlētājs. Tā savieno Rīgu, Viļņu un Tallinu ar Eiropas pilsētām, bet dažos maršrutos pasažieriem nav daudz ērtu alternatīvu.

Ko tas nozīmē pasažieriem Lietuvā?

Pašlaik „airBaltic“ skaidri norāda, ka pasažieru lidojumu plāniem nevajadzētu mainīties. Lidojumi tiek veikti saskaņā ar plānoto programmu, klientu apkalpošana turpinās, esošās biļetes un rezervācijas ir spēkā. Tā ir svarīgākā praktiskā ziņa tiem, kuriem jau ir biļetes no Viļņas, Rīgas vai Tallinas.

Tomēr pasažieriem ir vērts saprast plašāku kontekstu. Ja uzņēmums samazina darbinieku skaitu, pārskata lidmašīnu parku un koncentrē maršrutu tīklu, nākotnē var mainīties noteiktu maršrutu biežums, sezonālie lidojumi vai piedāvājums mazāk ienesīgās līnijās. Pagaidām konkrētu paziņojumu par to nav, taču biznesa plāna loģika liecina, ka „airBaltic“ centīsies lidot tur, kur tas finansiāli ir visizdevīgāk.

Lietuvai tas ir svarīgi, jo Viļņa jau kādu laiku ir viena no „airBaltic“ bāzēm. Ja reorganizācija skartu šeit strādājošos cilvēkus vai daļu darbības, tas vairs nebūtu tikai Latvijas iekšējs jautājums, bet gan plašāka Baltijas aviācijas tēma.

Uzņēmums jau ir pasargāts no kreditoru prasībām

Vēl viens svarīgs šī stāsta aspekts ir finansiālais. Iepriekš tika ziņots, ka „airBaltic“ ir sākusi finanšu saistību restrukturizāciju saskaņā ar ASV tiesību aktu 11. nodaļas procedūru. Vienkāršoti sakot, tas ir process, kas ļauj uzņēmumam turpināt darbību, kamēr tiek pārstrukturētas tā saistības un saskaņots reorganizācijas plāns. Tā nav vienkārša darbības izbeigšana, taču tas ir signāls, ka finansiālā situācija prasa nopietnus lēmumus.

„airBaltic“ kopumā ir saņēmusi saistības nodrošināt līdz 350 miljoniem eiro jauna finansējuma, lai šī procesa laikā nodrošinātu uzņēmuma likviditāti un darbību. Pašlaik saņemta pirmā 140 miljonu eiro daļa, no kuras gandrīz 79 miljonus eiro paredzēts izmantot astoņu lidaparātu un septiņu dzinēju atpirkšanai.

Finansējumu organizē lieli starptautiski spēlētāji, tostarp „Barclays“, „Morgan Stanley“, „Oaktree Capital Management“ un citi. Tomēr nosacījumi nav lēti: procentu likme ir SOFR + 8%, pašlaik aptuveni 12%, turklāt paredzētas papildu komisijas līdz 52,5 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka jaunais finansējums palīdz saglabāt darbību, taču vienlaikus maksā dārgi.

Paredzams, ka viss restrukturizācijas process tiks pabeigts 2027. gada vidū, bet galīgajam rezultātam būtu jābūt tiesas apstiprinātam reorganizācijas plānam.

Skaitļi liecina: uzņēmums ir liels, bet spiediens saglabājas

„airBaltic“ grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieauga par 4,2% un sasniedza 779,344 miljonus eiro. Arī pasažieru skaits saglabājās stabils – pārvadāti 5,2 miljoni cilvēku jeb par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. No pirmā acu uzmetiena tas neizskatās pēc sabrukuma ainas.

Tomēr uzņēmums joprojām cieta 44,337 miljonu eiro zaudējumus. Lai gan tas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā, zaudējumi paliek zaudējumi. Aviācijā, kur lidmašīnas, degviela, tehniskā apkope, finansējums un personāls maksā milzīgas summas, pat augošs apgrozījums negarantē mieru.

Pagājušajā vasarā „Lufthansa“ kļuva par „airBaltic“ akcionāri, un pašlaik tai pieder 10% akciju. Latvijas valstij pieder 88,37%, bet atlikusī daļa – finanšu investoram un mazajiem akcionāriem. Tas nozīmē, ka „airBaltic“ joprojām ir ļoti cieši saistīta ar Latvijas valsti, taču vienlaikus tai jau ir arī nozīmīgs starptautisks partneris.

Lielākais jautājums – kas notiks pēc oktobra vidus?

Tuvākās nedēļas darbiniekiem būs izšķirošas. Līdz oktobra vidum būtu jānoskaidro, kāda būs jaunā organizatoriskā struktūra un cik cilvēku patiešām var zaudēt darbu. Uzņēmums sola darbiniekus informēt pakāpeniski, taču jau tagad ir skaidrs, ka gaidīšana būs saspringta.

Pasažieriem pašlaik vēstījums ir vienkāršs: lidojumi notiek, biļetes ir spēkā, plāni nav jāmaina. Tomēr „airBaltic“ vēsture liecina, ka aiz ierasti funkcionējoša lidojumu grafika slēpjas ļoti sarežģīts finanšu un organizatoriskais process. Vienā pusē ir solījums saglabāt satiksmi ar Baltijas reģionu. Otrā – simtiem darbinieku, kuru nākotne dažu nedēļu laikā var mainīties.

Un tieši šeit ir vislielākā spriedze: pasažieris lidostā var neredzēt nekādas pārmaiņas, taču uzņēmuma iekšienē tajā pašā laikā var notikt viena no nopietnākajām reorganizācijām daudzu gadu laikā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!