Lietuviešu iecienītie „Kārums“ sieriņi nonāk igauņu rokās: Latvijas piena milzi gaida liels darījums

Latvijas veikalos „Kārums“ biezpiena sieriņi jau sen vairs nav eksotisks latviešu produkts – tos lieliski pazīst arī Lietuvas pircēji. Taču drīzumā uzņēmējdarbības struktūrā, kas stāv aiz šā zīmola, var notikt būtiskas pārmaiņas. Igaunijas lauksaimniecības grupas „Agrone“ mātesuzņēmums „Falber Investments“ ir vienojies par Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma „Rīgas piena kombināts“ (RPK) un ar to saistītā uzņēmuma „Valmieras piens“ iegādi. Ja darījumu apstiprinās Latvijas un Igaunijas konkurences iestādes, viena no pazīstamākajām Latvijas piena produktu grupām nonāks Igaunijas kapitāla rokās.

Pirkuma summa netiek atklāta – abas puses vienojās nepubliskot darījuma finansiālos nosacījumus. Kamēr tiek gaidīti konkurences uzraudzības iestāžu lēmumi, uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi, tāpēc pagaidām nav gaidāmas straujas pārmaiņas ne ražošanā, ne attiecībās ar piena piegādātājiem, darbiniekiem vai mazumtirdzniecības tīkliem. Tomēr pats darījums var kļūt par vienu no nozīmīgākajām pēdējā laika pārmaiņām Baltijas valstu piena rūpniecībā.

Igauņi vēlas apvienot visu ķēdi – no piena fermām līdz veikala plauktam

Darījuma loģika ir diezgan skaidra. „Agrone“ ir viens no lielākajiem svaigpiena ražotājiem Ziemeļeiropas reģionā, kam ir pieredze modernu un liela mēroga saimniecību pārvaldībā. Savukārt Rīgas piena kombinātam un uzņēmumam „Valmieras piens“ ir tas, kā parasti trūkst svaigpiena ražotājam – pārstrādes jaudas, spēcīgi patērētājiem pazīstami zīmoli, produktu izstrādes pieredze, mārketings un attiecības ar mazumtirdzniecības tīkliem.

Apvienojot šīs divas ķēdes daļas vienā grupā, rastos uzņēmums, kas spētu kontrolēt ievērojami lielāku procesa daļu – no piena ražošanas saimniecībā līdz galaprodukta pārdošanai lielveikalā. Tieši to darījuma dalībnieki min kā vienu no galvenajām nākotnes grupas priekšrocībām.

Plānots vairāk uzmanības pievērst tām kategorijām, kurām Baltijas valstīs jau ir stabils pieprasījums: piena uzkodām, biezpiena sieriņiem, jogurtiem, piena dzērieniem un gataviem pārtikas produktiem. Tas nozīmē, ka Lietuvā labi pazīstamie produkti nedrīkstētu pazust – gluži pretēji, jaunie īpašnieki runā par aktīvāku attīstību Baltijas tirgū un lielāku eksportu uz citām valstīm.

Tieši šeit „Kārums“ kļūst īpaši interesants Lietuvas pircējiem. Šim latviešu zīmolam mūsu valstī jau ir sava auditorija, bet biezpiena sieriņi bieži atrodas tajos pašos plauktos, kuros tiek tirgoti arī Lietuvas konkurentu produkti. Mainoties īpašniekam, pats produkts uzreiz nekļūs par igauņu produktu – ražošanas vieta, receptūras un zīmols var palikt tie paši, taču uzņēmuma galīgā kontrole pārietu Igaunijas investoriem.

„Kārums“ paliks latvisks vārds, bet aiz tā stāvēs Igaunijas kapitāls

Šādi darījumi bieži rada vienkāršu jautājumu: ja uzņēmumu nopērk igauņi, vai „Kārums“ turpmāk būtu jāsauc par Igaunijas produktu? Ne gluži. Zīmola izcelsme, ražošanas vēsture un pats produkts joprojām ir saistīti ar Latviju. Mainās nevis tā vēsture, bet uzņēmuma īpašnieks.

Baltijas valstu pārtikas rūpniecībā tas nav nekas neparasts. Zīmoli bieži saglabā vietējo identitāti arī tad, kad uzņēmumi, kas tos pārvalda, pieder starptautiskām vai citas valsts kapitāla grupām. Pircējs plauktā arī turpmāk redz to pašu nosaukumu, taču uzņēmējdarbības lēmumi par investīcijām, attīstību, jauniem produktiem vai eksportu jau tiek pieņemti citur.

Šajā gadījumā jaunie investori tieši uzsver vēlmi saglabāt un turpināt attīstīt Latvijā uzkrāto ražošanas pieredzi un labi zināmos zīmolus, nevis tos aizstāt. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka Rīgas piena kombināts ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar ilggadēju ražošanas infrastruktūru un spēcīgu pozīciju vietējā tirgū.

Jaunā grupa cer, ka, nodrošinot gan svaigpiena ražošanu, gan pārstrādi, tā varēs ātrāk izstrādāt jaunus produktus un vieglāk kontrolēt ražošanas izmaksas. Piena rūpniecībā tas ir īpaši aktuāli, jo svaigpiena cenas, enerģijas izmaksas, patērētāju paradumi un mazumtirdzniecības tīklu spiediens pastāvīgi mainās.

2025. gadā apgrozījums pieauga, tomēr Rīgas piena kombināts cieta zaudējumus

Darījums notiek laikā, kad Rīgas piena kombināta finanšu rezultāti nav viennozīmīgi. Saskaņā ar „Lursoft“ datiem, 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 155,82 miljonus eiro un bija par 3,3 procentiem lielāks nekā gadu iepriekš. Tomēr, neraugoties uz lielākiem pārdošanas apjomiem, uzņēmums gadu noslēdza ar aptuveni 610 tūkstošu eiro zaudējumiem. Iepriekšējos gados uzņēmums bija strādājis ar nelielu peļņu.

Tas nenozīmē, ka uzņēmums nonācis krīzē, taču labi parāda piena pārstrādes nozares realitāti – liels apgrozījums vēl negarantē lielu peļņu. Izejvielas, enerģija, transports, darbinieku algas un konkurence starp mazumtirdzniecības tīkliem var ātri samazināt maržas pat lieliem uzņēmumiem.

Tieši tāpēc lielākas grupas izveidei var būt ekonomisks pamatojums. Ja viens un tas pats uzņēmums kontrolē vairākus piegādes ķēdes posmus, tas teorētiski var efektīvāk plānot izejvielu piegādi, investīcijas, ražošanu un produkcijas pārdošanu. No otras puses, patiesie darījuma rezultāti būs redzami tikai pēc dažiem gadiem – kad būs skaidrs, vai jaunais īpašnieks investē rūpnīcās un zīmolos vai vispirms meklē veidus, kā samazināt izmaksas.

Rīgas piena kombināts jau ir piedzīvojis ne vienas vien lielas pārmaiņas

RPK vēsturē šī nav pirmā nopietnā īpašnieku un struktūras maiņa. Iepriekš uzņēmums piederēja grupai „Food Union“, kuras lielākais īpašnieks kļuva investīciju sabiedrība „PAG Private Equity“. Jau 2020. gadā Rīgas piena kombinātam tika pievienots uzņēmums „Rīgas piensaimnieks“, tādējādi dažādi Latvijas piena uzņēmumi pakāpeniski tika apvienoti lielākā struktūrā.

Vēlāk „Food Union“ nolēma pārdot arī savu Eiropas saldējuma biznesu, tostarp ražošanas jaudas un zīmolus Latvijā. Pašreizējā vienošanās ar Igaunijas uzņēmumu „Falber Investments“ ir vēl viens liels solis, pārveidojot bijušās grupas aktīvus Baltijas reģionā.

Pagaidām svarīgākais nosacījums joprojām ir konkurences iestāžu atļaujas. Darījums vēl nav galīgi pabeigts, tāpēc līdz oficiālajam apstiprinājumam RPK, „Valmieras piens“ un Igaunijas investoriem būs jādarbojas patstāvīgi. Tas nozīmē, ka pašlaik nevajadzētu gaidīt pēkšņas izmaiņas produktu iepakojumā, receptūrās vai cenās tikai tāpēc, ka ir paziņots par vienošanos.

Ja atļaujas tiks saņemtas, Latvijas piena pārstrādes jaudas un Igaunijas lauksaimniecības bizness nonāks vienā grupā. Tās būtu diezgan simboliskas pārmaiņas Baltijas tirgū – Igaunijas kapitāls pārvaldītu lielu daļu Latvijas piena rūpniecības, bet produkcija arī turpmāk aktīvi konkurētu Lietuvas veikalos.

Lietuvas pircējiem svarīgākais ir tas, kas notiks plauktos

Parastam pircējam uzņēmumu iegāde bieži šķiet attāla biznesa tēma, līdz tā maina to, ko redzam veikalā. Šajā gadījumā pārmaiņas Lietuvas tirgum ir interesantas tieši labi pazīstamo produktu dēļ. Ja jaunie īpašnieki īstenos izsludinātos attīstības plānus, „Kārums“ un citus grupas produktus Lietuvā nākotnē varam redzēt nevis mazāk, bet vairāk – īpaši, ja tiks paplašināts piena uzkodu, jogurtu un citu ātri patērējamu produktu sortiments.

Cenu pārmaiņas tikai no paziņojuma par darījumu prognozēt nevar. Tās noteiks ne tikai jaunā īpašnieka lēmumi, bet arī piena iepirkuma cenas, ražošanas izmaksas, mazumtirdzniecības tīklu politika, kā arī konkurence ar Lietuvas un citu valstu ražotājiem. Tāpat pagaidām nav pamata domāt, ka tiks mainīta „Kārums“ ražošana vai pats zīmols.

Tomēr fakts joprojām ir interesants: viens no Lietuvā vislabāk atpazīstamajiem Latvijas piena produktu zīmoliem nonāk uz lielu īpašnieku maiņas pārmaiņu sliekšņa. Ja konkurences iestādes darījumu apstiprinās, „Kārums“ uz iepakojuma arī turpmāk atgādinās par Latviju, taču aiz tā pārvaldošā uzņēmuma jau stāvēs Igaunijas kapitāls.

Baltijas valstu piena tirgus tādējādi kļūs vēl ciešāk saistīts: piens var tikt ražots vienā valstī, pārstrādāts citā, uzņēmums pārvaldīts no trešās, bet produkts galu galā nonākt lietuvieša iepirkumu grozā. Un tieši tāda, šķiet, arvien biežāk kļūst Baltijas pārtikas rūpniecības patiesā realitāte.