Mājokļu cenas Lietuvā šogad augušas vienā no straujākajiem tempiem Eiropā: pircējiem jāizvērtē tirgus pārmaiņas

Lietuvā mājokļu cenas šā gada otrajā ceturksnī augušas vienā no straujākajiem tempiem Eiropas Savienībā. Aprīlī–jūnijā mājokļi valstī bija par 14,3 proc. dārgāki nekā tajā pašā laikposmā 2025. gadā, bet otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, cenas pieauga par 5 proc.

Tas ir aktuāli gan cilvēkiem, kuri plāno iegādāties mājokli, gan jau esošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri vērtē tā cenu. Eurostat dati liecina nevis par atsevišķām pārmaiņām, bet gan par cenu salīdzinājumu ar iepriekšējo gada periodu un iepriekšējo ceturksni, tāpēc, plānojot lēmumu, ir vērts skaidri nošķirt abus rādītājus.

Ko rāda Lietuvas un Eiropas salīdzinājums

Gada laikā — no 2025. gada otrā ceturkšņa līdz šā gada aprīlim–jūnijam — mājokļi Lietuvā sadārdzinājās par 14,3 proc. Tas bija viens no lielākajiem gada pieaugumiem Eiropas Savienības valstu vidū. Lielāks cenu pieaugums tika fiksēts tikai Portugālē, kur tas sasniedza 16,5 proc., un Bulgārijā, kur mājokļi sadārdzinājās par 15,5 proc.

Salīdzinājumam — visā Eiropas Savienībā mājokļu cenas gada laikā vidēji pieauga par 4,7 proc. Lietuvas rādītājs bija ievērojami augstāks par šo ES vidējo rādītāju. Tas nozīmē, ka Lietuvas mājokļu cenu pārmaiņas salīdzināmajā viena gada periodā bija straujākas nekā kopējais cenu pieaugums visās Savienības valstīs kopā.

Atšķirības redzamas arī Baltijas valstu vidū. Igaunijā gada laikā mājokļi sadārdzinājās par 5,8 proc., Latvijā — par 11,4 proc. Lietuvā fiksētais 14,3 proc. gada pieaugums bija lielāks gan par Latvijas, gan Igaunijas rādītāju. Cilvēkam, kurš vērtē mājokļa cenu Lietuvā vai salīdzina to ar citām Baltijas valstīm, tas nozīmē, ka tikai kopējais reģiona iespaids neparāda visas cenu pārmaiņas: šā gada otrajā ceturksnī Lietuvas rādītājs bija augstāks.

Svarīgs ir arī cits salīdzinājums — nevis ar to pašu iepriekšējā gada periodu, bet ar šā gada iepriekšējo ceturksni. Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, mājokļu cenas Lietuvā pieauga par 5 proc. Tas bija lielākais ceturkšņa pieaugums Eiropas Savienībā. Visā ES cenas tādā pašā ceturkšņa salīdzinājumā vidēji palielinājās par 1,2 proc.

Latvijā ceturkšņa laikā mājokļu cenas pieauga par 3,9 proc., bet Igaunijā — par 3,5 proc. Tātad arī, vērtējot īsāku laikposmu, cenu pieaugums Lietuvā bija straujāks nekā abās kaimiņvalstīs Baltijā un ES vidējais rādītājs.

Ko tas nozīmē pircējiem un īpašniekiem

Cilvēkam, kurš plāno iegādāties mājokli, šie dati parāda, ka cenu līmenis Lietuvā gada laikā ir būtiski mainījies, bet otrajā ceturksnī pieaugums bija straujš arī salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni. Vērtējot konkrētu pirkuma plānu, nepietiek paļauties uz iepriekšējo priekšstatu par cenu: dati ietver divus atšķirīgus salīdzinājumus — 14,3 proc. gada un 5 proc. ceturkšņa pārmaiņas.

Ikdienas situācijā to var saprast vienkārši. Ja cilvēks mājokļa cenu bija vērtējis pēc 2025. gada aprīļa–jūnija perioda, šā gada otrā ceturkšņa rādītājs liecina par augstāku līmeni. Ja lēmums tika atlikts no šā gada pirmā ceturkšņa līdz otrajam, Eurostat dati arī fiksē cenu pieaugumu šajā īsākajā laikposmā. Šie rādītāji nenorāda konkrēta atsevišķa mājokļa cenu pārmaiņas, taču ļauj novērtēt kopējo tirgus virzību.

Esoša mājokļa īpašniekam 14,3 proc. gada rādītājs ir informācija par kopējām mājokļu cenu pārmaiņām valstī. To nevajadzētu tieši pielīdzināt konkrēta dzīvokļa vai mājas cenai, jo Eurostat dati raksturo kopējo mājokļu cenu attīstību Lietuvā. Vērtējot sev piederošo nekustamo īpašumu, ir lietderīgi atsevišķi ņemt vērā, ar kuru periodu cena tiek salīdzināta — ar iepriekšējā gada otro ceturksni vai šā gada pirmo ceturksni.

Mājokļu cenas Lietuvā šogad augušas vienā no straujākajiem tempiem Eiropā: pircējiem jāizvērtē tirgus pārmaiņasAttēls: Pixabay / RandyJost

Ko darīt

• Nošķiriet salīdzināšanas periodus. Vērtējot mājokļa cenu, pārbaudiet, vai salīdzināt to ar 2025. gada aprīļa–jūnija periodu vai ar šā gada pirmo ceturksni. Pirmajā gadījumā Eurostat Lietuvai norāda 14,3 proc. pieaugumu, otrajā — 5 proc.
• Neizvērtējiet Lietuvu tikai pēc ES vidējā rādītāja. ES mājokļu cenas gada laikā vidēji pieauga par 4,7 proc., bet ceturkšņa laikā — par 1,2 proc. Lietuvas rādītāji — attiecīgi 14,3 proc. un 5 proc. — bija lielāki, tāpēc kopējais ES vidējais rādītājs neraksturo situāciju Lietuvā.
• Salīdzinot Baltijas valstis, izmantojiet tos pašus periodus. Gada cenu pieaugums Latvijā sasniedza 11,4 proc., Igaunijā — 5,8 proc. Ceturkšņa laikā Latvijā cenas pieauga par 3,9 proc., Igaunijā — par 3,5 proc. Tikai šāds vienots salīdzinājums parāda, ka Lietuvā pieaugums bija straujāks.
• Plānojot pirkumu, izvērtējiet jaunākā, otrā ceturkšņa datus. Aprīļa–jūnija dati liecina, ka Lietuvas mājokļu cenas ceturkšņa laikā augušas visstraujāk ES. Lēmumu ir vērts balstīt uz šīm tirgus pārmaiņām, nevis tikai uz iepriekšējā perioda cenas vērtējumu.

Kāpēc svarīgi ir divi atšķirīgi skaitļi

Gada un ceturkšņa cenu pārmaiņas atbild uz atšķirīgiem jautājumiem. Gada rādītājs — 14,3 proc. — parāda, ar ko šā gada otrais ceturksnis atšķīrās no 2025. gada aprīļa–jūnija. Ceturkšņa rādītājs — 5 proc. — rāda pārmaiņas starp šā gada pirmo un otro ceturksni. Abi raksturo to pašu mājokļu tirgu, bet ne to pašu periodu.

Saskaņā ar Eurostat datiem Lietuva gada cenu pieauguma ziņā atpalika tikai no Portugāles un Bulgārijas, bet pēc pieauguma ceturkšņa laikā ieņēma pirmo vietu ES. Tāpēc pircējiem un īpašniekiem ir svarīgi vērtēt, uz kuru periodu attiecas izmantotais skaitlis, un nesajaukt gada pārmaiņas ar ceturkšņa pārmaiņām.

Avots: LRT.lt

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!