„Maxima“ vakarā pircējus sagaida cita kārtība: pie kasēm var nākties apstāties nevis rindas, bet vienas izvēles dēļ
Vēlu vakarā veikalā iegriezies cilvēks bieži vēlas tikai vienu – ātri paņemt dažas preces un pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Taču daļai „Maxima“ pircēju pēdējā laikā radušies jautājumi, kāpēc vakarā viņi biežāk tiek novirzīti uz pašapkalpošanās kasēm un kāpēc parastā kase ne vienmēr šķiet darbojamies tāpat kā dienas laikā.
Par izmaiņām paziņoja „Delfi.lt“ žurnāliste Kornelija Mykolaitytė. Viņas publikācijā norādīts, ka „Maxima“ no 1. jūlija atjaunoja kases darba organizēšanas kārtību. Saskaņā ar to parastās kases parasti darbojas no plkst. 10 līdz 20, bet no rītiem un vakaros pircēji biežāk tiek aicināti izmantot pašapkalpošanās kases.
Tomēr svarīga detaļa ir cita: tas nenozīmē, ka pēc plkst. 20 cilvēku vairs nevar apkalpot parastajā kasē.
Pircējiem neskaidrības radās pēc novērojumiem sociālajos tīklos
Diskusija sākās sociālajā tīklā „Threads“, kur kāda pircēja jautāja, vai tiešām no vakara „Maximā“ darbojas tikai pašapkalpošanās kases. Citi lietotāji skaidroja, ka šāda kārtība ir spēkā no plkst. 20, un komentāros viedokļi ātri dalījās.
Vieni rakstīja, ka pašapkalpošanās viņiem ir ērta un viņi to izvēlas vienmēr. Citi bija sašutuši, ka, pērkot lielāku daudzumu dažādu preču, pašapkalpošanās kase kļūst nevis par ērtību, bet gan par papildu darbu. Īpaši tad, kad nepieciešams noskenēt daudz pirkumu, nosvērt dārzeņus, meklēt preces ekrānā vai gaidīt darbinieka apstiprinājumu.
Tieši šādas situācijas izraisa visvairāk emociju. Kad cilvēks pērk vienu vai divus produktus, pašapkalpošanās bieži šķiet ātra. Taču, kad grozā ir visas vakariņas vai nedēļas pirkumi, pircējs dabiski sagaida vienkāršu apkalpošanu parastajā kasē.
„Maxima“ skaidro, ka parastās kases nav pazudušas
„Maxima“ pārstāve Ernesta Vareikytė komentārā „Delfi“ paskaidroja, ka kasieri veikalos strādā visu veikala darba laiku. Ja līdz plkst. 10 no rīta vai pēc plkst. 20 veidojas lielāka pircēju plūsma, cilvēki tiek apkalpoti parastajā kasē.
Vēl svarīgāk ir tas, ka pircējs, kurš vēlas norēķināties nevis pašapkalpošanās kasē, var vērsties pie zāles vai pašapkalpošanās kases darbinieka. Šādā gadījumā, kā skaidro tīkla pārstāve, ir jānodrošina apkalpošana parastajā kasē.
Tas nozīmē, ka vakarā pašapkalpošanās kļūst par galveno piedāvāto veidu, bet ne par vienīgo iespēju. Praksē viss būs atkarīgs no konkrētā veikala, darbiniekiem, tajā brīdī esošās pircēju plūsmas un no tā, vai cilvēks pats lūgs apkalpošanu parastajā kasē.
Kāpēc kārtība tika mainīta
Pēc „Maxima“ teiktā, jaunā kases darba organizēšanas kārtība izvēlēta, ņemot vērā pircēju plūsmu. Vislielākā rosība veikalos tiek fiksēta dienā, bet agros rītos un vēlos vakaros pircēju ir mazāk.
Tīkls arī norāda, ka pašapkalpošanās kases kļūst arvien populārākas. Šogad tajās tiek veikti 63 procenti no visiem pirkumiem, savukārt pērn šī daļa bija 58 procenti.
Biznesa loģika šeit ir skaidra: ja liela daļa cilvēku izvēlas pašapkalpošanos, bet vakarā plūsmas ir mazākas, veikals cenšas citādi sadalīt darbinieku laiku. Tomēr pircējiem svarīga nav statistika, bet gan konkrētais brīdis pie kases. Ja cilvēks ir noguris pēc darba, viņam ir pilns grozs vai viņš nevēlas pats skenēt visas preces, viņam ir svarīgi zināt, ka alternatīva patiešām pastāv.
Pircēji visvairāk vēlas skaidrību
„Maxima“ apgalvo, ka saistībā ar šīm izmaiņām ir saņēmusi tikai atsevišķas reakcijas, bet vēršanās saistībā ar parasto kase darba laiku veido mazāk nekā 1 procentu no visām vēršanās reizēm. Tāpat tiek uzsvērts, ka nav plānu pāriet uz modeli, kurā pircēji tiktu apkalpoti tikai pašapkalpošanās kasēs.
Tomēr šī tēma ir jutīga ne bez iemesla. Lietuvā daļa pircēju pašapkalpošanos vērtē kā ērtību, bet daļa – kā papildu darbu, īpaši tad, kad tiek pirkts daudz, norēķinoties skaidrā naudā vai kad nepieciešama darbinieka palīdzība.
Tāpēc pircējiem svarīgākās izmaiņas nav saistītas ar to, ka vakarā viņi biežāk redzēs pašapkalpošanās kases. Svarīgākais ir zināt, ka parastā kase nav pilnībā likvidēta un, ja vēlas šādu apkalpošanu, var vērsties pie darbinieka.
Avots: „Delfi.lt“, autore Kornelija Mykolaitytė.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.