Naktī Latvijā iznīcinātāji izcēla cilvēkus no gultām: no Šauļiem pacēlušies lidaparāti notrieca NATO teritorijas virzienā vērstu dronu

Piektdienas rītausmā daļa Latvijas iedzīvotāju pamodās no skaņas, ko neviens nevēlas dzirdēt virs savas mājas. Neparasta dūkoņa, paziņojumi par gaisa apdraudējumu un ziņa par valsts teritorijā ielidojušu dronu ātri radīja jautājumus: vai briesmas bija reālas, kur lidoja objekts un kāpēc tika pieņemts lēmums to iznīcināt?

Jaunākā informācija liecina, ka drons tika notriekts pēc operācijas, kas tika veikta no Lietuvas teritorijas. Lietuvas Nacionālā krīžu pārvaldības centra vadītājs Vilmantas Vitkausks norādīja, ka iznīcinātāji pacēlās no Šauļu aviācijas bāzes. Tieši no turienes lidaparāti tika nosūtīti identificēt Latvijas gaisa telpā ielidojušo objektu, un drīz pēc tam tas tika iznīcināts.

Pēc V. Vitkauska teiktā, incidents notika neilgi pēc pulksten četriem no rīta. No pirmajiem signāliem līdz lēmumam rīkoties pagāja maz laika, tāpēc situācija tika vērtēta kā reāls gaisa apdraudējums. Objekts tika atklāts, atpazīts un notriekts. Lietuvas amatpersona to nosauca par veiksmīgu pretgaisa aizsardzības operāciju, kas tika veikta no Lietuvas teritorijas.

Dronam bija jālido uz Krievijas mērķi, taču tas mainīja virzienu

Svarīgākā šī stāsta detaļa ir ne tikai pats ielidošanas fakts Latvijas teritorijā, bet arī tas, kāpēc drons tur nonāca. V. Vitkausks apgalvoja, ka šis gadījums ir ļoti līdzīgs iepriekšējiem incidentiem, kad Ukrainas droni veica operācijas pret likumīgiem mērķiem Krievijā, taču Krievijas elektroniskās kaujas līdzekļu dēļ to virziens tika mainīts.

Pēc viņa teiktā, arī šoreiz objekts tika novirzīts nevis tur, kur tam bija jālido. Tā vietā, lai dotos mērķa virzienā Ļeņingradas apgabalā, drons pagriezās NATO teritorijas virzienā. Tas nozīmē, ka Latvijas gaisa telpā tas nonāca nevis vienkāršas tehniskas novirzes dēļ, bet bīstami mainītas trajektorijas rezultātā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pārstāve Iveta Bērziņa arī norādīja, ka drona parādīšanos Latvijas teritorijā izraisīja Krievijas elektromagnētiskā kara darbības. Šāda informācija iedzīvotājiem ir īpaši svarīga, jo tā parāda, ka gaisa apdraudējums reģionā vairs nav tikai tāla kara karšu detaļa. Elektroniskais karš, dronu maršrutu maiņa un pretgaisa aizsardzības reakcijas tieši skar NATO pierobežas valstis.

Drons tika notriekts mežainā apvidū netālu no Božezas ezera, aptuveni piecu kilometru attālumā no Rugāju centra Balvu novadā. Pēc vietējo pārstāvju teiktā, iedzīvotāji un īpašums nav cietuši. Tā ir svarīga ziņa, jo šādās situācijās lielākās bailes rada ne tikai pats lidojošais objekts, bet arī tas, kur tas var nokrist.

Kāpēc tika pieņemts lēmums dronu notriekt

Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka lēmums iznīcināt dronu tika pieņemts, ņemot vērā tā radīto apdraudējumu cilvēkiem. Pēc viņa teiktā, Latvijas teritorijā ielidojušie droni var apdraudēt iedzīvotājus, tāpēc tie ir jāneitralizē.

Šis skaidrojums ir svarīgs tiem, kuri pēc šādiem notikumiem jautā, kāpēc objektu nevarēja vienkārši novērot, līdz tas pats nokristu mežā vai purvā. Ministrs norādīja, ka šādu garantiju neviens nevar sniegt. Drons var mainīt virzienu, tas var nokrist neparedzamā vietā, bet tā atlūzas var apdraudēt cilvēkus, ēkas vai infrastruktūru.

Daļa iedzīvotāju ziņoja, ka dzirdējuši vai pamanījuši vairāk nekā vienu objektu, taču R. Melnis šādas runas noraidīja. Viņš paskaidroja, ka tika fiksēts viens drons, bet cilvēki varēja dzirdēt iznīcinātāju skaņu. Rītausmā šāda skaņa viegli rada iespaidu, ka gaisā notiek vairāk, nekā patiesībā iespējams redzēt ar neapbruņotu aci.

Gaisa apdraudējums bezpilota lidaparātu dēļ tika izsludināts Augšdaugavas, Preiļu, Rēzeknes, Balvu un Alūksnes novadā. Tas beidzās pulksten 4.50. Tas nozīmē, ka satraukums neturpinājās visu rītu, tomēr pašas minūtes iedzīvotājiem varēja šķist ļoti garas. Kad rītausmā saņem brīdinājumu, laiks sāk ritēt citādi: cilvēku neinteresē ģeopolitiski skaidrojumi, bet gan vienkāršs jautājums — vai viņa ģimene ir drošībā.

Latvijā notriekts dronsAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko šis incidents nozīmē Lietuvai un Latvijai

Lai gan drons tika notriekts Latvijā, šis notikums ir tieši saistīts arī ar Lietuvu. Iznīcinātāji pacēlās no Šauļu aviācijas bāzes, tāpēc operācija vēlreiz parādīja, ka Baltijas valstu gaisa telpas drošība ir kopīga. Vienas valsts teritorijā noticis incidents var prasīt ātru reakciju no citas valsts.

Tas arī atgādina, ka Šauļu aviācijas bāze nav tikai kaut kur kartē esošs militārs objekts. Tā ir reāla NATO gaisa telpas patrulēšanas un reģionālās aizsardzības ķēdes daļa, kas šādos brīžos kļūst redzama visiem. Kad rītausmā gaisa telpā ielido nezināms objekts, svarīgākas par politiskām frāzēm ir tas, vai sistēma reaģēs ātri un precīzi.

Šoreiz, pēc amatpersonu teiktā, tā arī notika. Objekts tika atklāts, identificēts un iznīcināts mežainā teritorijā, bet cilvēki necieta. Tomēr pats fakts, ka drons tika novirzīts NATO teritorijas virzienā, rada nopietnus jautājumus par turpmākiem līdzīgiem incidentiem.

Fonā — plaša mēroga triecieni Krievijas teritorijā

Incidents Latvijā ir saistīts ar plašāku kara gaitu. Piektdienas naktī Ukrainas spēki veica triecienus Ļeņingradas apgabalā. Tiek ziņots, ka tika uzbrukts Ustjlugas ostai, kur tika bojāta infrastruktūra un izcēlās ugunsgrēks. Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība notriekusi 54 Ukrainas dronus.

Tāpat tika ziņots par triecieniem Tveras apgabalā, kur drona atlūzas sabojāja tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma „Wildberries“ noliktavas ārējo sienu. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka nakts laikā un piektdienas rītā tika notriekti desmit droni, kas lidoja galvaspilsētas virzienā.

Atsevišķi tiek minēti sprādzieni Krievijas okupētajā Krimā. Iedzīvotāji ziņoja par skaņām Sevastopolē, Bahčisarajas reģionā un Balaklavā. Ukrainas bezpilota sistēmu spēki paziņoja, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas okupētajās teritorijās tika trāpīts 29 elektrotīklu apakšstacijām. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nakts laikā virs 18 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas tika notriekti 553 Ukrainas droni.

Šie skaitļi un ziņojumi liecina, ka dronu karš kļūst arvien plašāks, bet tā sekas dažkārt sasniedz arī teritorijas, kas nav tiešs trieciena mērķis. Tieši tāpēc katrs šāds incidents Baltijas valstīs tiek vērtēts ļoti nopietni.

Parastam cilvēkam svarīgākais ir zināt vienu: kad tiek izsludināts gaisa apdraudējums, tā nav formalitāte. Ir jāseko oficiālajiem paziņojumiem, jāizvairās tuvoties iespējamām atlūzām, nedrīkst fotografēt un aiztikt nokritušus objektus, bet, pamanot aizdomīgu priekšmetu, par to jāinformē dienesti.

Šoreiz viss beidzās bez upuriem un kaitējuma iedzīvotājiem. Tomēr rītausmas notikums Latvijā vēlreiz atgādināja, ka karš reģionā jau sen vairs nav tikai frontes līnijas jautājums. Dažkārt tā ēna parādās virs meža, netālu no ezera, vien dažus kilometrus no cilvēku mājām.