MI radīja dzīvotspējīgus vīrusus, kuru dabā nebija: zinātnieki mierina, bet viena detaļa liek satraukties

Mākslīgais intelekts līdz šim daudziem asociējās ar tekstiem, attēliem, programmēšanas kodu vai pat viltotiem videomateriāliem. Taču tagad zinātne ir pārkāpusi robežu, kas izklausās daudz nopietnāk: MI modelis tika izmantots, lai radītu jaunus vīrusus, kuru dabā nebija, un daļa no tiem laboratorijā izrādījās dzīvotspējīgi.

Tas nenozīmē, ka pasaule ir nonākusi līdz filmas par pandēmiju scenārijam. Zinātnieki uzsver, ka runa nav par vīrusiem, kas inficē cilvēkus, bet gan par bakteriofāgiem – vīrusiem, kas vēršas pret baktērijām. Tomēr pats fakts, ka mākslīgais intelekts jau var palīdzēt radīt funkcionējošus genomus, rada daudz neērtu jautājumu.

Stenfordas Universitātes un „Arc Institute“ pētnieki izmantoja ar „Evo“ saistītus genomu valodas modeļus, lai radītu jaunus bakteriofāgus, kuru pamatā bija labi izpētītais ΦX174 vīruss, kas inficē E. coli baktērijas. No 285 pārbaudītajiem MI radītajiem variantiem 16 izrādījās funkcionāli un varēja iedarboties uz attiecīgajiem baktēriju celmiem.

Tie nav „vīrusi slepkavas“, bet robeža jau ir pārkāpta

Svarīgākais šajā stāstā ir nezaudēt mēra izjūtu. Radītie vīrusi, kā norāda paši pētnieki, nebija paredzēti cilvēku, dzīvnieku vai augu inficēšanai. Eksperimentos tika izmantoti nepatogēni baktēriju celmi, un pētnieki apgalvo, ka ir iekļāvuši drošības ierobežojumus, lai modelis neģenerētu cilvēku vīrusu sekvences.

Tomēr bažas rada ne tikai konkrētais eksperiments, bet arī virziens. Līdz šim MI galvenokārt tika vērtēts kā rīks, kas palīdz analizēt bioloģiskos datus. Tagad tas kļūst par rīku, kas var ne tikai lasīt ģenētisko informāciju, bet arī piedāvāt jaunas bioloģiskas konstrukcijas.

Tas atgādina brīdi, kad dators no kalkulatora kļuva par radīšanas rīku. Tikai šoreiz runa nav par tekstu vai attēlu, bet gan par dzīvības kodu.

Kāpēc zinātniekiem tas šķiet noderīgi

Bakteriofāgi medicīnā nav jaunums. Tie jau sen interesē zinātniekus kā iespējams veids, kā cīnīties ar baktērijām, īpaši tad, kad tās kļūst izturīgas pret antibiotikām. Ja MI varētu palīdzēt ātrāk radīt jaunus, precīzi iedarbīgus bakteriofāgus, nākotnē tas varētu būt noderīgi grūti ārstējamu infekciju ārstēšanā.

„Arc Institute“ skaidro, ka MI radītie fāgi eksperimentā saglabāja specifisku iedarbību pret noteiktiem E. coli celmiem, bet dažas kombinācijas spēja pārvarēt baktēriju rezistenci tur, kur dabiskais ΦX174 bija neefektīvs.

Tā ir šī stāsta optimistiskā puse. MI varētu paātrināt to, kas bioloģijā agrāk prasīja ļoti ilgu laiku: meklēt, testēt, noraidīt un mēģināt vēlreiz. Šādas tehnoloģijas var pavērt ceļu jaunām zālēm, labākai gēnu terapijai un precīzākiem bioloģiskajiem rīkiem.

Taču katram šādam solījumam ir arī otra puse.

Kur sākas briesmas

Drošības eksperti brīdina, ka tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā noteikumi, kuriem vajadzētu tās uzraudzīt. Vienā ar pētījumu saistītā komentārā tika uzsvērts, ka spēja ar ģeneratīvā MI palīdzību radīt vīrusu genomus jau pastāv, taču pārvaldības sistēma, kas šādu varu droši novirzītu, vēl nav pietiekami skaidra.

Problēma nav tā, ka šis konkrētais eksperiments radīja cilvēkiem bīstamu vīrusu. Problēma ir tā, ka šāda veida rīki ilgtermiņā var kļūt jaudīgāki, lētāki un pieejamāki. Jo vairāk iespēju radīt jaunas ģenētiskās sekvences, jo svarīgāk ir saprast, kas un kā pārbauda, vai tās nav bīstamas.

Pagaidām liela daļa kontroles balstās uz zināmu bīstamu sekvenču atpazīšanu. Taču, ja MI rada kaut ko pilnīgi jaunu, rodas sarežģīts jautājums: kā novērtēt risku tam, kāda dabā vēl nav bijis?

Parastam cilvēkam šis stāsts ir svarīgs viena iemesla dēļ

Var šķist, ka tā ir tāla laboratoriju tēma, kurai nav nekā kopīga ar ikdienas dzīvi Lietuvā. Taču mākslīgais intelekts vairs neaprobežojas ar ekrānu. Tas arvien dziļāk ienāk medicīnā, ģenētikā, zāļu izstrādē un bioloģijā.

Tāpēc sabiedrībai būs jāpierod pie jaunas realitātes: MI ne tikai atbild uz jautājumiem, bet arī palīdz projektēt lietas, kas var darboties dzīvā pasaulē. Tas var būt noderīgi, ja runājam par jauniem ārstēšanas veidiem. Taču tas var kļūt bīstami, ja šādas tehnoloģijas tiks izmantotas bez skaidrām robežām.

Šodien zinātnieki mierina, ka eksperimentā radītie vīrusi cilvēkiem neradīja draudus. Un ir svarīgi to pateikt skaidri. Tomēr vēl svarīgāk ir saprast ko citu: durvju pavēršana jau ir notikusi. Tagad jautājums vairs nav „vai MI spēj radīt dzīvotspējīgus vīrusus“, bet gan – kas nodrošinās, lai šī vara paliktu medicīnas, nevis apdraudējuma pusē.