Gadiem ilgi izvēlējāmies liesus piena produktus, taču jauni dati liek šaubīties

Pie ledusskapja plaukta roka bieži vien pati sniedzas pēc ierastās izvēles: 0,5 % jogurta, liesa biezpiena, beztauku piena. Mazāks skaitlis uz iepakojuma šķiet kā mierīga vienošanās ar sevi – es ēdu atbildīgāk, tātad daru labu savai veselībai. Tā gadiem ilgi dzīvoja daudzi cilvēki, īpaši tie, kuri centās samazināt svaru vai rūpējās par holesterīna līmeni.

Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts nevis par to, ka visi liesie produkti būtu slikti, bet gan par daudz neērtāku jautājumu: vai mazāks tauku saturs patiešām pasaka visu par pārtikas vērtību? Jaunāki uztura pētījumi un kopējā attieksmes maiņa liek skatīties nevis uz vienu skaitli uz etiķetes, bet uz visu produktu – tā sastāvu, sātīgumu, pārstrādes pakāpi un vietu cilvēka uzturā.

Te arī sākas juceklis. Vienam liesais kefīrs ir vienkārša un viegla izvēle, citam pēc stundas tas rada izsalkumu, tāpēc vēlāk parādās cepumi, smalkmaizīte vai vēl viena kafija ar kaut ko saldu. Problēma bieži vien nav tajā, cik daudz tauku ir vienā jogurta trauciņā, bet gan tajā, kas notiek pēc tā apēšanas.

Mazāk tauku nenozīmē, ka produkts automātiski ir labāks

Ilgu laiku tauki tika uzskatīti gandrīz par galveno uztura ienaidnieku. Loģika šķita skaidra: tauki ir kalorijām bagāti, tāpēc to samazināšanai vajadzētu palīdzēt gan svaram, gan sirdij. Tomēr ikdienas ēšana nav matemātikas uzdevums, kurā pietiek izsvītrot vienu rindiņu.

Piena produktu tauki piešķir garšu un sāta sajūtu. Kad to gandrīz vairs nav, daļai cilvēku produkts kļūst mazāk apmierinošs: biezpiens šķiet sauss, jogurts – skābs un „tukšs“, bet kafija ar liesu pienu vairs nepriecē tā, kā agrāk. Tad dabiski rodas kārdinājums garšu kompensēt ar cukuru, saldiem papildinājumiem vai lielāku cita ēdiena porciju.

Īpaši svarīgi ir atšķirt dabīgu produktu no tā deserta versijas. Liesais dabīgais jogurts un saldināta jogurta uzkoda, uz kuras lieliem burtiem rakstīts „0 % tauku“, nav viena un tā pati izvēle. Pirmais var būt parasts pārtikas produkts, bet otrais – saldums, kas tikai ietērpts veselīgākā iepakojumā.

Bieži izsalkumu rada nevis piens, bet viss brokastu scenārijs

Rīts mājās bieži izskatās pazīstams: kafijas tasīte, liesais jogurts, dažas karotes pārslu – un jāskrien pa durvīm. Sākumā tas šķiet viegli, kārtīgi, gandrīz priekšzīmīgi. Taču jau pirms pusdienām kuņģis par sevi atgādina tik skaļi, ka tuvākajā veikalā veselīga izvēle vairs nešķiet dienas svarīgākais mērķis.

Sāta sajūta nav atkarīga tikai no tauku satura. To nosaka arī olbaltumvielas, šķiedrvielas, porcijas lielums, ēšanas ātrums un tas, vai cilvēks produktam pievieno kaut ko uzturvielām bagātu. Dabīgais jogurts ar ogām, auzām un riekstiem darbojas pavisam citādi nekā viens salds dzeramais jogurts, kas izdzerts automašīnā ceļā uz darbu.

Tāpēc jaunāka pieeja piena produktiem biežāk aicina nevis paniski meklēt produktu ar vismazāko tauku saturu, bet novērtēt, vai tas reāli palīdz izturēt līdz nākamajai ēdienreizei. Cilvēks, kurš pēc brokastīm nav izsalcis un sevi nekaitina ar aizliegumiem, parasti visas dienas garumā pieņem mierīgākus lēmumus. Dažkārt tieši tas ir svarīgāk par dažiem desmitiem kaloriju mazāk uz etiķetes.

Gadiem ilgi izvēlējāmies liesus piena produktus, taču jauni dati liek šaubītiesAttēls: Sukurta DI

Vieniem der liesais biezpiens, citiem – ne

Universālas atbildes šeit nav, un tas, iespējams, visvairāk kaitina tos, kuri vēlas vienu skaidru noteikumu. Aktīvi sportojošs cilvēks var izvēlēties liesāku biezpienu olbaltumvielu dēļ un vienkārši mīlēt tā garšu. Citam cilvēkam tas pats produkts šķitīs nepatīkams, pārāk sauss un neradīs sāta sajūtu, tāpēc viņš labprātāk apēdīs mazāku porciju ar ierasto tauku saturu.

Senioriem ir svarīgi, lai ēdiens būtu ne tikai „pareizs“, bet arī garšīgs, viegli sakošļājams un pietiekami uzturvielām bagāts. Arī vecāki labi pazīst situāciju, kad bērns atsakās no bezgaršīga produkta, bet pēc stundas prasa kaut ko saldu. Ģimenei dažkārt ir izdevīgāk uz galda turēt vienkāršu, mazāk pārstrādātu produktu, nekā pastāvīgi kaulēties par uzkodām, kas tikai izliekas par veselīgām.

Cilvēkiem, kuriem ārsts slimības, paaugstināta holesterīna līmeņa vai citu veselības iemeslu dēļ ir ieteicis konkrētu uztura plānu, nevajadzētu visu patstāvīgi mainīt. Uztura padomi internetā var palīdzēt formulēt jautājumus, bet neaizstāj individuālu izvērtējumu. Svarīgi ir arī tas, cik daudz un kādus citus taukus cilvēks kopumā uzņem ar uzturu.

Uz etiķetes ir vērts meklēt ne tikai nulli

Veikalos „liesais“ ilgu laiku bija gandrīz sinonīms vārdam „labs“. Uzņēmējdarbībai tas ir saprotams: cilvēki pērk to, kas sola mazāku vainas apziņu. Taču ražotājiem jārisina arī garšas jautājums, un, kad no produkta tiek izņemta daļa tauku, dažkārt tiek pievienots vairāk salduma, biezinātāju vai citu piedevu, lai produktu joprojām būtu patīkami ēst.

Praktiskākais noteikums – izlasīt visu sastāvu, nevis apstāties pie tauku satura procentiem. Dabīgais kefīrs, parastais jogurts, biezpiens vai siers bieži ir vieglāk saprotama izvēle nekā produkts ar garu sastāvdaļu sarakstu un saldu nosaukumu. Tas nenozīmē, ka katra piedeva ir slikta vai ka no liesa produkta noteikti jāizvairās – tikai nevajag ļaut vienam uzrakstam izlemt mūsu vietā.

Var sākt pavisam vienkārši: dažas nedēļas vērot, pēc kurām brokastīm ilgāk jūtaties paēduši, vai liesais produkts neveicina vēlākas uzkodas un vai izvēlētais variants jums patiešām garšo. Ja produkts ar ierasto tauku saturu palīdz apēst mazāku porciju un visu atlikušo dienu nedzīties pēc saldas garšas, tas var būt gluži saprātīga ikdienas sastāvdaļa.

Gadiem ilgi izvēlēties liesu produktu nebija kļūda – tas bija tolaik plaši izprasts veids, kā rūpēties par sevi. Tomēr veselīgs uzturs neietilpst vienā nullē uz iepakojuma. Labākā izvēle bieži vien ir tā, pēc kuras cilvēks jūtas paēdis un labi un kuras dēļ nav visu dienu jālabo brokastis, kas šķita pārāk „pareizas“.