Braucot aizmugurē dzirdama dobja klaudzoņa: ne vienmēr vainīga izplūdes caurule

Pa pazīstamu ielu braucot, automašīna pēkšņi sāk radīt dobju „bum”. Skaņa it kā nāk no aizmugures, visvairāk dzirdama, braucot pāri bedrei, guļošajam policistam vai iebraucot pagalmā ar nelīdzenu asfaltu. Pirmā doma bieži ir vienkārša: varbūt atbrīvojusies izplūdes caurule?

Šāda versija ir pilnīgi loģiska. Izplūdes sistēma atrodas zem automašīnas, tās stiprinājumi noveco, un vaļīgāka detaļa patiešām var atsisties pret virsbūvi. Tomēr tā pati dobjā klaudzoņa var slēpt arī pavisam citu problēmu – sākot ar bagāžniekā mētājošos priekšmetu un beidzot ar piekares detaļu, kuras pārbaudi noteikti nevajadzētu atlikt.

Nepatīkamākais ir tas, ka skaņa ne vienmēr atkārtojas vienādi. Vienu rītu tās it kā nav, bet nākamajā – tā skaidri dzirdama uz katra ceļa nelīdzenuma. Tāpēc vadītājs vēl dažas nedēļas pagriež skaļāk mūziku, apsola sev „paskatīties nedēļas nogalē”, bet pēc tam vairs neatceras, kad šī klaudzoņa vispār sākās.

Kad skaņa no aizmugures maldina pat pieredzējušu vadītāju

Automašīnā skaņas izplatās savādi. Trieciens pa piekares detaļu var šķist nākam no bagāžnieka, bet brīvi kustīgs priekšmets bagāžniekā dažkārt skan tā, it kā zem grīdas dauzītos metāls. Tāpēc tikai no vadītāja vietas precīzi noteikt vaininieku bieži ir grūti.

Pirmais vienkāršais solis – iztukšot bagāžnieku un pārbaudīt to, ko parasti ignorējam. Rezerves ritenis, domkrats, instrumentu futrālis, bērnu ratiņu detaļas, nenostiprināts ugunsdzēšamais aparāts vai zem paklājiņa atstāts sīks priekšmets var radīt ļoti pārliecinošu klaudzoņu. Dažkārt pietiek ar vienu vaļīgu riteņa stiprinājuma elementu, lai pie katras bedres aizmugurē atskanētu īss, dobjš trieciens.

Vērts apskatīt arī bagāžnieka vāku un aizmugurējos sēdekļus. Ja to fiksatoros ir brīvkustība, skaņa parasti dzirdama, lēnāk braucot pa nelīdzenumiem, bet uz līdzena ceļa gandrīz izzūd. Tā nav tik draudīga problēma kā piekares bojājums, tomēr pastāvīga klaudzoņa ar laiku kaitina tik ļoti, ka braukšana kļūst nepatīkama.

Izplūdes caurule var būt vainīga, bet ne vienīgā

Izplūdes sistēma turas uz stiprinājumiem un gumijas piekarēm. Tām nodilstot, caurule vai klusinātāja daļa var sākt kustēties vairāk, nekā vajadzētu, un trieciena brīdī atsisties pret automašīnas apakšu vai citu tuvumā esošu detaļu. Tad skaņa bieži ir vairāk metāliska, bet dažkārt tā dzirdama arī iedarbinot motoru vai tam darbojoties ar noteiktiem apgriezieniem.

Tomēr līdzīgu iespaidu var radīt arī apakšas aizsargdetaļas, siltuma vairogi vai citi stiprinājumi zem automašīnas. Ja kaut kas ir atbrīvojies, vibrācija var izpausties ne katru reizi: vienu dienu nekas nav dzirdams, bet nākamajā ceļa bedre vai spēcīgāka virsbūves sašūpošanās uzreiz atgādina par problēmu.

Nevajadzētu līst zem automašīnas, kas pacelta tikai ar domkratu, vai mēģināt ar rokām kustināt sakarsušu izplūdes sistēmas cauruli. Drošāk ir apskatīt redzamās vietas, automašīnai stāvot uz līdzenas virsmas un esot atdzisušai, bet šaubu gadījumā – aizbraukt uz servisu. Īsa pārbaude bieži ietaupa daudz minējumu.

Braucot aizmugurē dzirdama dobja klaudzoņa: ne vienmēr vainīga izplūdes cauruleAttēls: Pexels / Artem Podrez

Bieži klaudz nevis caurule, bet aizmugurējā piekare

Ja skaņa visskaidrāk dzirdama, braucot pāri bedrēm, bedrītēm, ātrumvaļņiem vai pa akmeņainu pagalmu, uzmanība jāpievērš aizmugurējai piekarei. Tās bukses, stabilizatora atsaites, amortizatoru stiprinājumi vai citas kustīgās daļas ar laiku nodilst. Tad automašīna vēl var braukt diezgan labi, taču katrs nelīdzenums atgādina par radušos brīvkustību.

Vadītāju bieži kaitina nevis pati skaņa. Vairāk nogurdina neziņa: vai tā ir tikai sīka nebūšana, vai arī bojājums, kas pēc mēneša kļūs dārgs. Ja vienlaikus ar klaudzoņu automašīnas aizmugure sāk šķist mazāk stabila, tā vairāk šūpojas, citādi reaģē pagriezienos vai skaņa kļūst skaļāka, atlikt pārbaudi nevajadzētu.

Ģimenei ar bērniem šāds bojājums bieži kļūst par vēl vienu darbu sarakstā, kam pastāvīgi pietrūkst laika. Strādājošs cilvēks nevēlas atstāt automašīnu servisā, mazākas pilsētas iedzīvotājam ne vienmēr ir ērti līdz tam aizbraukt, bet vecākas automašīnas īpašnieks baidās izdzirdēt par lielu tāmi. Tomēr piekares skaņu ignorēšana reti ir lētākais risinājums.

Ko sev pajautāt pirms pieteikšanās servisā

Servisam ļoti palīdz nevis miglains apgalvojums „kaut kas aizmugurē klaudz”, bet gan daži konkrēti novērojumi. Vai skaņa rodas tikai uz nelīdzenumiem vai arī uz līdzena ceļa? Vai tā dzirdama ar tukšu automašīnu, vai vairāk tad, kad bagāžniekā ir krava vai aizmugurē sēž pasažieri? Vai tas ir dobjš trieciens, metālisks skanējums vai varbūt plastmasas grabēšana?

Pirms braukšanas ir vērts droši veikt vienkāršu pārbaudi: izņemt priekšmetus no bagāžnieka, pārbaudīt rezerves riteņa un instrumentu novietni, nolocīt un stingri nostiprināt aizmugurējos sēdekļus. Ja pēc tam skaņa pazūd, iemesls var būt pavisam nevis zem automašīnas grīdas. Ja nekas nemainās, vismaz servisā ieradīsieties, jau izslēguši acīmredzamāko variantu.

Mehāniķim ir vērts pateikt arī, vai klaudzoņa parādījās pēc spēcīgākas bedres, remonta, riteņu maiņas vai lielākas kravas pārvadāšanas. Tās nav maznozīmīgas detaļas – tās palīdz ātrāk sašaurināt meklēšanu. No otras puses, arī servisam ir lietderīgi paskaidrot, ko tas pārbauda un kāpēc, jo klients lēmumu pieņem mierīgāk, kad saprot, par ko maksā.

Dobja skaņa automašīnas aizmugurē ne vienmēr nozīmē nopietnu bojājumu, taču gandrīz vienmēr nozīmē vienu: kaut kas kustas tur, kur tam nevajadzētu kustēties. Dažkārt tas būs aizmirsts domkrats, dažkārt – izplūdes sistēmas stiprinājums, bet citreiz – piekares detaļa. Labāk šo atbildi mierīgi uzzināt servisā, nekā kādu rītu saprast, ka automašīna jau sen mēģināja pateikt par problēmu.