Kafija, kas var kaitēt sirdij: zinātnieki nosaukuši pagatavošanas veidu, ar kuru vērts būt piesardzīgākiem

Daudziem kafija ir ne tikai dzēriens, bet arī rīta rituāls. Vieni to aplej krūzē, citi izvēlas franču presi, vēl citi nespēj iedomāties dienu bez turku kafijas vai ierastās filtrētās kafijas. Tomēr jauns plaša mēroga pētījums atgādina svarīgu lietu: sirdij var būt svarīgi ne tikai tas, cik daudz kafijas izdzerat, bet arī tas, kā tā ir pagatavota.

Zinātnieki atklāja, ka visnelabvēlīgākie rezultāti bija saistīti ar nefiltrētu kafiju. Tā ir kafija, kurā maltā kafija ilgāk saskaras ar karstu ūdeni, bet dzēriens vēlāk tiek lietots bez papīra filtra. Pie šādas kafijas var pieskaitīt turku kafiju, franču presē pagatavotu kafiju un līdzīgas pagatavošanas metodes.

Kāpēc nefiltrēta kafija var būt sliktāka izvēle

Pētījuma būtība ir vienkārša: nefiltrētā kafijā paliek vairāk vielu, kas var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs. Paaugstināts holesterīna līmenis ir viens no faktoriem, kas saistīti ar sirds un asinsvadu slimību risku.

Saskaņā ar pētījuma datiem šo vielu koncentrācija nefiltrētā kafijā var būt aptuveni 30 reižu lielāka nekā filtrētā kafijā. Tieši tāpēc kafijas pagatavošanas metode šeit kļūst svarīga. Ja cilvēks katru dienu dzer daudz stipras nefiltrētas kafijas, organisms saņem pavisam citu vielu daudzumu nekā tad, ja kafija tiek izlaista caur papīra filtru.

Tas nenozīmē, ka viena tasīte turku kafijas vai franču presē pagatavotas kafijas automātiski kaitēs sirdij. Pētījums runā par lielām cilvēku grupām un ilgtermiņa paradumiem, nevis par vienu nejaušu tasīti. Tomēr, ja cilvēkam jau ir paaugstināts holesterīna līmenis, sirds slimību riska faktori vai viņš katru dienu izdzer daudz kafijas, šāda atšķirība ir uzmanības vērta.

Ar ko filtrēta kafija atšķiras no nefiltrētas

Filtrētu kafiju pagatavo tā, lai karsts ūdens izplūstu caur maltām kafijas pupiņām un filtru. Papīra filtrs aiztur daļu aktīvo kafijas vielu, kas nefiltrētā kafijā paliek tasītē.

Tieši tāpēc pētījumā vislabvēlīgākie rezultāti tika novēroti cilvēkiem, kuri visbiežāk izvēlējās filtrētu kafiju. Mērena šādas kafijas lietošana bija saistīta ar mazāku nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām salīdzinājumā ar dažām citām grupām.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā pusmiljons vīriešu un sieviešu vecumā no 20 līdz 79 gadiem. Novērojumi notika no 1985. līdz 2003. gadam, bet rezultāti tika vērtēti, ņemot vērā smēķēšanu, fiziskās aktivitātes, ķermeņa svaru, dzīvesveidu un citus faktorus. Tas ir svarīgi, jo kafijas ietekme nekad nepastāv atsevišķi no cilvēka kopējā dzīvesveida.

Apmēram 59 procenti pētījuma dalībnieku galvenokārt dzēra filtrētu kafiju, 20 procenti izvēlējās nefiltrētu, 9 procenti mainīja abas metodes, bet 12 procenti kafiju vispār nedzēra. Tieši salīdzinot šīs grupas, atklājās atšķirība starp pagatavošanas metodēm.

Vai jāatsakās no iecienītās kafijas

Nē. Pētījuma rezultāti nenozīmē, ka visiem jāizmet franču prese vai nekad vairs nedrīkst dzert turku kafiju. Svarīgākais ir saprast, kur pastāv risks. Ja nefiltrētu kafiju dzer reti, tā ne vienmēr ir liela problēma. Tomēr, ja šāda tasīte ir ikdienas ieradums, īpaši vairāk nekā viena dienā, ir vērts padomāt par pārmaiņām.

Vienkāršākais risinājums ir biežāk izvēlēties filtrētu kafiju. Tā ļauj saglabāt kafijas rituālu, bet samazina noteiktu holesterīnu ietekmējošu vielu daudzumu dzērienā. Tas ir īpaši aktuāli cilvēkiem, kuriem ārsts jau ir minējis paaugstinātu holesterīna līmeni, asinsspiedienu vai sirds un asinsvadu slimību risku.

Tāpat ir svarīgi neaizmirst, ka kafija nav vienīgais faktors. Uzturs, fiziskās aktivitātes, smēķēšana, ķermeņa svars, miegs un stress sirds veselībai bieži vien ir vēl nozīmīgāki. Tāpēc kafijas pagatavošanas metode būtu jāvērtē kā viena detaļa plašākā veselības kopainā.

Kam jābūt piesardzīgākiem

Lielāku uzmanību kafijas pagatavošanas metodei vajadzētu pievērst cilvēkiem, kuri jau zina, ka viņiem ir paaugstināts holesterīna līmenis, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām vai kuriem ir lielāks šo slimību risks. Šādos gadījumos pat nelieli ikdienas ieradumi ilgtermiņā var būt nozīmīgi.

Pētījuma autori arī pamanīja, ka saistības atšķīrās atkarībā no vecuma un dzimuma. Piemēram, vīriešiem, kas vecāki par 60 gadiem, kafijas lietošanai nebija tādas pašas saistības ar mirstību no sirds un asinsvadu slimībām kā dažās citās grupās. Tas vēlreiz parāda, ka kafijas ietekme nav vienāda visiem.

Svarīgākais secinājums ir vienkāršs: sirdij visbīstamākā var būt nevis pati kafija, bet gan pastāvīga nefiltrētas kafijas lietošana lielākos daudzumos. Ja vēlaties samazināt iespējamo risku, izvēlieties filtrētu kafiju, nedzeriet pārāk daudz tasīšu un sekojiet saviem holesterīna rādītājiem.

Vienai kafijas tasītei nevajadzētu kļūt par iemeslu panikai. Tomēr ikdienas ieradums, kas atkārtojas gadiem ilgi, jau var būt nozīmīgs. Tāpēc dažkārt veselīgāka izvēle sākas nevis ar jautājumu, vai dzert kafiju, bet ar daudz vienkāršāku jautājumu: kā jūs to pagatavojat.