Karstums sit Eiropai pa kabatu: ekonomisti aprēķina miljardiem eiro lielus zaudējumus un brīdina par pārtikas sadārdzināšanos

Eiropa šovasar saskaras ne tikai ar nogurdinošu karstumu. Ekonomisti brīdina, ka karstuma viļņi, sausums un mežu ugunsgrēki jau pārvēršas milzīgā finanšu rēķinā, kas var sasniegt simtiem miljardu eiro. Visvairāk cieš elektroenerģijas ražošana, upju transports, lauksaimniecība, tūrisms un veselības aprūpe.

Svarīgākā ziņa ir vienkārša: ekstremāls karstums vairs nav tikai laikapstākļu problēma – tas tieši ietekmē cenas, darba ražīgumu, valstu budžetus un cilvēku veselību. Kad vienlaikus izsīkst upes, apstājas kuģošana, pasliktinās raža, tiek ierobežota elektrostaciju darbība un palielinās ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits, ekonomiskais trieciens kļūst daudz spēcīgāks nekā pēc vienas atsevišķas parādības.

Kāpēc šī vasara ekonomistus satrauc tik ļoti

„Copernicus“ klimata pārmaiņu dienests 10. augustā apstiprināja, ka 2026. gada jūlijā visos okeānos ārpus polārajiem reģioniem tika reģistrēta augstākā visa mēneša jūras virsmas temperatūra. Rietumeiropā arī jūnija–jūlija periods bija izteikti karsts – vidējā temperatūra bija par 2,79 grādiem pēc Celsija augstāka nekā ierastais atskaites līmenis.

Šādi skaitļi izklausās abstrakti, līdz tos ieraugi ikdienā. Upju ūdens līmenis pazeminās, kuģi vairs nevar pārvadāt ierastos kravu apjomus, lauki izžūst, elektroenerģijas sistēmas izjūt papildu spiedienu, bet mežu ugunsgrēki iznīcina teritorijas, kurās vēl pavisam nesen ritēja normāla dzīve.

Manheimas Universitātes ekonomists Sehrishs Usmans uzsvēra, ka 2026. gads īpaši satrauc vairāku vienlaikus notiekošu ekstremālu parādību dēļ. Karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki bieži skar tos pašus reģionus, tāpēc viens trieciens pastiprina citu. Tas nozīmē, ka kaitējums vairs nav lineārs – tas uzkrājas un paplašinās.

Upju izsīkšana skar piegādes un rūpniecību

Viena no sāpīgākajām problēmām ir zemais ūdens līmenis Reinas un Donavas upēs. Šīs upes Eiropai ir svarīgas ne tikai kā dabas objekti vai tūrisma maršruti. Tās ir transporta artērijas, pa kurām pārvietojas izejvielas, degviela, rūpniecības preces un citas kravas.

Kad ūdens līmenis pazeminās, kuģiem jāsamazina kravu daudzums vai pilnībā jāierobežo reisi. Tas nozīmē dārgāku loģistiku, aizkavējušās piegādes ķēdes un spiedienu uz rūpniecību. ING lēš, ka tikai Reinas upes piegāžu traucējumu dēļ Vācijas IKP šogad var samazināties par 0,3 procentpunktiem.

Šādi zaudējumi nav tikai rinda ekonomistu tabulās. Tie var nozīmēt dārgāku ražošanu, lēnāku eksportu, mazākus uzņēmumu ieņēmumus un lielāku spiedienu uz darbiniekiem. Kad tiek traucēta svarīga transporta ķēde, sekas izplatās daudz plašāk nekā tikai piekrastes reģionos.

Arī elektroenerģijas ražošana un lauksaimniecība izjūt spiedienu

Karstuma viļņi un sausums ietekmē arī enerģētiku. Tiek ziņots, ka vairāk nekā pusducis kodolspēkstaciju Eiropā ir apturējušas vai ierobežojušas ražošanu. Tā ir vēl viena pazīme, ka karstums var traucēt ne tikai cilvēku pašsajūtu, bet arī infrastruktūras darbību, no kuras atkarīga visa ekonomika.

Arī lauksaimniecībā situācija ir sarežģīta. Tādas kultūras kā kukurūza un saulespuķes piedzīvojušas aptuveni 6–7 procentu ražas samazinājumu. No pirmā acu uzmetiena daži procenti var nešķist dramatiski, taču lielās saimniecībās un visas Eiropas mērogā tas pārvēršas lielā naudā.

Mazāka raža nozīmē lielāku spriedzi pārtikas tirgos. Ja ražu samazina sausums, bet enerģija un transports to pašu ekstremālo laikapstākļu dēļ kļūst dārgāki, spiediens uz cenām var pastiprināties pa vairākiem kanāliem vienlaikus. Tieši tāpēc karstuma viļņi galu galā var būt jūtami ne tikai laukos, bet arī veikalā pie kases.

Dienvideiropai trieciens var būt vissāpīgākais

Dienvideiropa ir viens no visneaizsargātākajiem reģioniem. Šeit karstums skar no vairākām pusēm: samazina lauksaimniecības ražu, palielina ugunsgrēku risku, rada apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un var atbaidīt daļu tūristu.

ING ekonomists Karstens Brzeskis trāpīgi jautāja, vai kāds spēj iedomāties tūristus 45 grādu karstumā dodamies pārgājienā pa Dienviditāliju vai Spāniju. Šis jautājums nav tikai retorisks. Tūrisms daudzām dienvidu valstīm ir ārkārtīgi svarīgs ienākumu avots, bet ekstremāls karstums var mainīt cilvēku ceļošanas paradumus.

Ja tūristi izvairās no karstākajiem reģioniem, saīsina ceļojumus vai izvēlas citus gadalaikus, samazinās viesnīcu, restorānu, transporta un vietējo uzņēmumu ieņēmumi. Vienlaikus valstīm ir lielāki izdevumi veselības aprūpei, ugunsgrēku dzēšanai, ūdensapgādei un infrastruktūras aizsardzībai.

Karstums var paaugstināt arī pārtikas cenas

Barselonas superdatoru centra pētnieka Maksimiliano Kotza pētījums parādīja, ka 2022. gadā ekstremāls karstums pārtikas cenu kāpuma dēļ paaugstināja eirozonas inflāciju par 0,34 procentpunktiem. Visvairāk cieta dienvidu valstis.

Šī ir svarīga detaļa, jo pārtikas cenas cilvēkiem ir viena no jutīgākajām inflācijas daļām. Kad sadārdzinās enerģija vai mājoklis, spiediens ir jūtams, tomēr, kad sadārdzinās ikdienas produkti, tas ātri skar gandrīz katru ģimeni.

Eirozonas ekonomikai šogad tiek prognozēta tikai aptuveni 1 procenta izaugsme, tāpēc šādi zaudējumi kļūst par nopietnu šķērsli jau tā vājajai atveseļošanai. Citiem vārdiem sakot, ekstremāli laikapstākļi ne tikai rada kaitējumu atsevišķās nozarēs, bet arī kavē plašāku ekonomikas attīstību.

Valstīm draud mazāki ieņēmumi un lielāki parādi

„Allianz“ lēš, ka tikai divu nedēļu ilgais jūnija karstuma vilnis samazināja Eiropas IKP par 0,3 procentpunktiem. Tomēr, pēc „Allianz“ ekonomista Hazema Krihēna teiktā, šā gada kopējais rēķins būs krietni lielāks, jo šis skaitlis neietver ugunsgrēkus, sausumu, plūdus vai iespējamo El Ninjo ietekmi.

Vēl viena problēma ir budžeti. Zaudētā ražošana var samazināt gada nodokļu ieņēmumus par 1,8 procentiem Francijā un par 1,3 procentiem Itālijā un Spānijā. Valstīm tā ir bīstama kombinācija: ieņēmumi samazinās, bet izdevumi pieaug.

Valstīm jau tagad ir liels parādu līmenis, un vienlaikus tām jāfinansē aizsardzība, enerģētikas pārkārtošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un sociālie izdevumi. Ja ekstremāli laikapstākļi katru gadu prasīs arvien vairāk naudas, var pieaugt spiediens aizņemties. K. Brzeskis brīdina, ka ilgtermiņā tas var piespiest Eiropas Centrālo banku atkal aktīvāk iejaukties obligāciju tirgos, ja tajos sāktos izpārdošana.

Ko tas nozīmē parastajiem cilvēkiem

Ekonomistu skaitļi var šķist tāli, taču to sekas ir ļoti taustāmas. Karstuma viļņi var nozīmēt dārgāku pārtiku, lielākas apdrošināšanas iemaksas, lielākus publiskos izdevumus, vājāku ekonomikas izaugsmi un grūtākus apstākļus tiem, kuri strādā ārā vai slikti vēdinātās telpās.

Vien Vācijā reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši ar karstumu saistītu nāves gadījumu. Tas atgādina, ka ekonomiskais kaitējums nav tikai naudas jautājums. Karstums tieši ietekmē cilvēku veselību, īpaši gados vecākus cilvēkus, bērnus, cilvēkus ar hroniskām slimībām un tos, kuriem nav iespēju pasargāt sevi no ekstremālas temperatūras.

Tāpēc, runājot par karstuma viļņiem, vairs nepietiek teikt, ka „vasara vienkārši ir karsta“. Šie viļņi jau maina kontinenta ekonomiku. Tie traucē transportam, samazina ražu, rada spiedienu uz enerģētiku, paaugstina cenas un liek valstīm pārrēķināt budžetus.

Eiropa šovasar saņem dārgu atgādinājumu: klimata ekstremālie notikumi vairs nav nākotnes prognoze. Tie jau tagad maksā miljardus, un rēķins galu galā sasniedz ne tikai valdības vai uzņēmumus, bet arī katru cilvēku – ar cenu, veselības, nodokļu un ikdienas drošības starpniecību.