MG elektromobiļu dokumentos atklāts Trojas zirga nosaukums: radušies jautājumi, vai automobiļos var darboties attālinātas vadības kods

MG elektromobiļu programmatūras dokumentos atrastais ieraksts, kas sakrīt ar zināma „Android“ Trojas zirga nosaukumu, radījis ne mazums jautājumu par automobiļu kiberdrošību. Ražotāja iesniegtajā 201 lappuses dokumentā tika atrasts nosaukums „Teardroid-phprat“ – tā tiek dēvēta uz „Android“ balstīta attālinātas piekļuves ļaunprogrammatūra. Tomēr pagaidām nav pierādījumu, ka šāda programma patiešām aktīvi darbotos MG automobiļos.

Ieraksts tika atklāts nevis parastā drošības audita laikā, bet gan tiesvedībā Vācijā. Jurists Chan-jo Jun, kurš pats vada nomātu MG4, vērsās tiesā saistībā ar automobiļa informācijas un izklaides sistēmas programmatūras licencēšanas nosacījumiem un atvērtā koda komponentiem. Minhenes reģionālā tiesa uzdeva Ķīnas koncernam SAIC iesniegt detalizētākus dokumentus, un tieši tajos tika atrasts aizdomīgais nosaukums.

Viens ieraksts 201 lappuses dokumentā izraisīja lielu rezonansi

Dokumenta 36. lappusē starp daudziem programmatūras komponentiem bija norādīts „Teardroid-phprat“. Šis nosaukums nav nejaušs – „Microsoft“ savā draudu katalogā „Teardroid“ klasificē kā „Android“ Trojas zirgu, kas var izpildīt dažādas attālinātas komandas pēc uzbrucēja norādījuma.

Šāda veida programmatūru var izmantot kā attālinātas piekļuves rīku. Atkarībā no versijas un tai piešķirtajām tiesībām tā var piekļūt kontaktiem, SMS ziņām, zvanu vēsturei, atrašanās vietas informācijai vai izpildīt komandas ierīcē. Tāpēc pats šāda nosaukuma parādīšanās automobiļa programmatūras dokumentos dabiski izraisīja satraukumu.

Situāciju vēl jutīgāku padara tas, ka MG informācijas un izklaides sistēmas ir balstītas uz „Android“ platformu un var būt savienotas ar vadītāja tālruni. Mūsdienu automobiļos multivides sistēma vairs nav pilnībā izolēts ekrāns – tā var būt savienota ar citiem automobiļa elektronikas blokiem un iekšējām datu kopnēm.

Tieši tāpēc iespējamās drošības ievainojamības automobiļos mūsdienās tiek vērtētas daudz nopietnāk nekā pirms desmit gadiem. Automobilis arvien vairāk atgādina datoru tīklu uz riteņiem, kurā atsevišķas sistēmas savstarpēji apmainās ar datiem.

Vai tas nozīmē, ka MG automobiļi ir inficēti?

Pagaidām – nē. Tas vien, ka dokumentā parādījās nosaukums „Teardroid“, nepierāda, ka automobilī darbojas aktīvs Trojas zirgs. Pašlaik pastāv arī daudz vienkāršāks tehnisks skaidrojums.

Programmatūras izstrādātājs Sebastians Bergmans, pārskatījis iesniegto licenču sarakstu, uzskata, ka ieraksts varēja parādīties automātiska pirmkoda analizatora darbības dēļ. Šādi rīki skenē lielus koda apjomus un mēģina noteikt, no kurām publiskām krātuvēm vai projektiem varētu būt pārņemti konkrēti fragmenti.

Šādā gadījumā automobiļa programmatūrā esošā koda daļa varēja sakrist ar fragmentu, kas arī bija publiskā „Teardroid“ projekta kopijā. Automātiskā sistēma tad varēja vienkārši piešķirt visam fragmentam projekta nosaukumu, lai gan pati ļaunprogrammatūra automobilī neatrodas.

Pēc Bergmana vērtējuma būtu maz loģiski, ja ražotājs apzināti uzstādītu automobilī Trojas zirgu un vienlaikus pats ierakstītu tā nosaukumu oficiālajā licenču dokumentā.

Tomēr viņš pievērsa uzmanību citai nepatīkamai detaļai – šķiet, ka dokuments pirms iesniegšanas, iespējams, nebija pietiekami rūpīgi pārskatīts, ja tajā palicis tik acīmredzami jautājumus raisošs ieraksts.

Jurists uzdod jautājumu par automobiļa datiem

Lietu ierosinājušais Chan-jo Jun situāciju vērtē daudz nopietnāk. Viņaprāt, kamēr ražotājs nav skaidri paskaidrojis, kas tieši ir šis programmatūras komponents un ko tas dara, nevar izslēgt iespēju, ka automobiļa sistēmai ir funkcijas, par kurām vadītājs nezina.

Viņš izvirzīja arī ārkārtīgi jutīgu jautājumu – vai teorētiski automobiļa informācijas sistēmu varētu izmantot sarunu, atrašanās vietas vai citu datu vākšanai. Tomēr pašlaik tā ir tikai iespējas apspriešana, nevis apstiprināts fakts, ka MG automobiļi tiktu izmantoti vadītāju slepenai izsekošanai.

„MG Deutschland“ nesniedza detalizētus komentārus par konkrēto ierakstu, pamatojot to ar notiekošo tiesvedību. Uzņēmums tikai norādīja, ka situāciju uztver nopietni.

Nākamā tiesas sēde Minhenē paredzēta oktobrī, tāpēc tieši tad varētu kļūt zināms vairāk tehnisku detaļu par to, kāpēc nosaukums „Teardroid“ parādījās SAIC iesniegtajā dokumentā.

MG automobiļu Eiropā jau ir ļoti daudz

Šis stāsts izraisīja uzmanību arī tāpēc, ka MG Eiropā vairs nav mazs vai eksotisks ražotājs. Ķīnas koncernam SAIC piederošais zīmols pēdējos gados ir strauji audzis, īpaši elektromobiļu tirgū.

Norvēģijā kopš 2019. gada pārdoti aptuveni 24 tūkstoši MG automobiļu, bet visā Eiropā kopējais pārdoto automobiļu skaits jau pārsniedzis miljonu. Vācijā vien 2026. gada pirmajā pusē tika reģistrēti aptuveni 16 tūkstoši jaunu MG automobiļu.

MG4 kļuva par vienu no svarīgākajiem šīs izaugsmes modeļiem. Tāpēc jautājumi par tā programmatūru ir aktuāli nevis dažiem simtiem agrīno pircēju, bet gan desmitiem tūkstošu cilvēku.

Mūsdienu automobiļiem kļūstot arvien atkarīgākiem no programmatūras, šādi incidenti parāda jaunu automobiļu nozares problēmu. Vadītājiem šodien jāuzticas ne tikai bremzēm, dzinējam vai akumulatoram, bet arī miljoniem programmatūras koda rindu, kuras viņi paši nekad neredzēs.

Pagaidām svarīgākais secinājums MG gadījumā ir pavisam vienkāršs: dokumentos patiešām tika atrasts zināma Trojas zirga nosaukums, tomēr nav apstiprināts, ka MG automobiļos patiešām darbojas aktīva ļaunprogrammatūra. Vai tā bija tikai automātiskās koda analīzes kļūda vai nopietnāka programmatūras problēma, būtu jānoskaidro turpmākajā lietas izskatīšanā.