Bagātākie brauc ar elektromobiļiem? Neringā to ir gandrīz 20 reižu vairāk nekā Visaginā

Lietuvā elektromobiļu kļūst vairāk, taču, aplūkojot nevis visas valsts, bet atsevišķu pašvaldību statistiku, atklājas ļoti nevienmērīga aina. Neringā elektromobiļi veido 5,15 % vietējā automobiļu parka, bet Visaginā – tikai 0,27 %. Atšķirība sasniedz gandrīz 20 reižu. Un tas nav tikai ģeogrāfijas jautājums: elektromobiļu ir ievērojami vairāk tur, kur iedzīvotāju ienākumi ir lielāki.

Šie skaitļi atgādina par problēmu, par kuru tiek runāts jau ne vienu gadu. Elektromobili var būt lētāk ekspluatējami, tam nepieciešama mazāka ierastā dzinēja apkope, bet, uzlādējot mājās, braucieni var izmaksāt mazāk nekā, braucot ar benzīna vai dīzeļdegvielas automobili. Tomēr tam visam ir nozīme tikai tad, ja cilvēks vispirms var atļauties elektromobili iegādāties.

Bagātāka pašvaldība – vairāk elektromobiļu

Saskaņā ar 2026. gada jūnija “Sodras” atklātajiem datiem lielākie apdrošināto personu vidējie ienākumi bija Neringā – 3 587 eiro pirms nodokļiem. Tālāk sekoja Viļņas pilsēta ar 2 970 eiro, Viļņas rajons – 2 619 eiro, Kauņas pilsēta – 2 600 eiro un Kauņas rajons – 2 566 eiro.

Automobiļu tirgotāja “Wheelstreet” apkopotie dati liecina, ka tieši šīs piecas pašvaldības izceļas arī ar lielāku elektromobiļu īpatsvaru. Visās tajās elektromobiļu īpatsvars pārsniedz valstī vidējos 1,82 %, bet Neringā sasniedz 5,15 %.

Vēl izteiktāks kontrasts parādās, salīdzinot Viļņu ar Kalvariju. Galvaspilsētā apdrošināto personu vidējie ienākumi jūnijā sasniedza 2 970 eiro pirms nodokļiem, bet Kalvarijā – 1 871 eiro. Ienākumu atšķirība ir aptuveni 59 %, taču elektromobiļu izplatības atšķirība ir ievērojami lielāka: Viļņā tie veido 3,48 % automobiļu parka, bet Kalvarijā – tikai 0,52 %.

Uzlādes risinājumu uzņēmuma “Evioni” vadītājs Ignas Petrikonis skaidro, ka cilvēks ar lielākiem ienākumiem automobili var vērtēt ilgākā perspektīvā. Viņam ir svarīgi ne tikai tas, cik transportlīdzeklis šodien maksā salonā, bet arī tas, cik tā uzlāde, remonts un apkope maksās piecu vai desmit gadu laikā.

Cilvēkam ar mazākiem ienākumiem situācija ir citāda. Ja benzīna vai dīzeļdegvielas automobilis maksā par dažiem tūkstošiem eiro mazāk, tieši šī summa var noteikt izvēli. Iespējamais ietaupījums pēc pieciem gadiem maz mierina tad, kad papildu daži tūkstoši eiro ir nepieciešami jau šodien.

Atbalsts var būt milzīgs, taču rodas cits jautājums

Nākotnē reģionālo atšķirību paredzēts mazināt ar finansiāliem stimuliem. No 2027. gada daļai mazāku ienākumu reģionu iedzīvotāju plānots kompensēt līdz 90 % elektromobiļa cenas – līdz 20 tūkstošiem eiro, iegādājoties jaunu, un līdz 12 tūkstošiem eiro, izvēloties lietotu automobili.

No pirmā acu uzmetiena šāds atbalsts var šķist risinājums, kas būtiski varētu mainīt elektromobiļu tirgu reģionos. Tomēr paliek praktiski šķēršļi. Pat saņemot lielu kompensāciju, var būt nepieciešama paša nauda, finansējums vai līzings, turklāt automobilis būs jāapdrošina, jāuztur un jāuzlādē.

Uzņēmējs un investors Mindaugas Busila šo paradoksu raksturo diezgan tieši: valstij ir jāatrod cilvēks, kurš saņemtu pietiekami mazus ienākumus, lai atbilstu atbalsta nosacījumiem, taču vienlaikus būtu pietiekami finansiāli spējīgs, lai segtu atlikušo automobiļa cenu un to uzturētu.

Tāpēc tikai subsīdijas apmērs vēl neparāda, cik cilvēku reāli varēs to izmantot. Ja ģimenei arī daži tūkstoši eiro ir milzīga summa, 90 % kompensācija ne vienmēr automātiski padara elektromobili pieejamu.

Elektromobiļu bumsAttēls: Ilustratīvs attēls

Uzņēmumi elektromobiļus iegādājas pavisam citā tempā

Vēl skaidrāk finanšu nozīmi parāda uzņēmumu automobiļu parks. Uzņēmumiem pieder tikai aptuveni 12 % no visiem Lietuvas vieglajiem automobiļiem, taču tie pārvalda pat 37 % valstī reģistrēto elektromobiļu.

Šādu atšķirību var saistīt ar vairākiem apstākļiem. Uzņēmumiem ir lielākas iespējas plānot ilgtermiņa ieguldījumus, noteiktos gadījumos tie var izmantot PVN atskaitīšanu, tiem ir vieglāk ierīkot savas uzlādes stacijas vai noslēgt ilgtermiņa transportlīdzekļu parka atjaunošanas līgumus.

Arī ģeogrāfiskā koncentrācija ir milzīga. Pat 55 % uzņēmumiem piederošo elektromobiļu ir reģistrēti Viļņas apriņķī. Tas nozīmē, ka elektromobiļu karti veido ne tikai iedzīvotāju algas, bet arī tas, kur koncentrējas finansiāli spēcīgākie uzņēmumi.

Veidojas savdabīgs noslēgts loks: lielpilsētās ir vairāk labi apmaksātu darbavietu, vairāk uzņēmumu, vairāk jaunāku automobiļu, vairāk uzlādes iespēju – un līdz ar to vairāk elektromobiļu. Reģionos katrs no šiem nosacījumiem var būt vājāks.

Visaginas atšķirību nevar izskaidrot tikai ar naudu

Tomēr alga nav vienīgā atbilde. Labs piemērs ir Visagina, kur elektromobiļi veido vismazāko automobiļu parka daļu Lietuvā – tikai 0,27 %, lai gan pēc iedzīvotāju vidējiem ienākumiem šī pašvaldība nav pēdējā vietā.

Automobiļa izvēli nosaka arī pašreizējā automobiļu parka vecums, dzīvojamā mājokļa tips, iespēja uzlādēt automobili mājās, publisko uzlādes staciju pieejamība, kā arī iedzīvotāju ikdienas maršruti. Cilvēkam, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā un kuram nav ērtas uzlādes vietas, elektromobilis var būt ievērojami mazāk pievilcīgs nekā cilvēkam, kurš dzīvo privātmājā un katru nakti var pieslēgt automobili savā pagalmā.

Tāpēc elektromobiļu attīstība reģionos, visticamāk, būs atkarīga nevis no vienas subsīdijas vai vēl dažām ātrās uzlādes stacijām.

Pēc I. Petrikoņa teiktā, lielāku izrāvienu varētu radīt lietotu elektromobiļu tirgus. Kad būs pieejams ievērojami vairāk uzticamu lietotu elektromobiļu 10–15 tūkstošu eiro vērtībā, izvēle kļūs reālāka daudz plašākam iedzīvotāju lokam.

Tieši šeit var slēpties lielākās pārmaiņas. Kamēr elektromobiļa iegāde daudziem vispirms nozīmē lielu sākotnējo ieguldījumu, Lietuvas kartē tie arī turpmāk var koncentrēties tur, kur pelna vairāk. Neringas un Visaginas gandrīz 20 reižu lielā atšķirība parāda, ka elektromobiļu revolūcija Lietuvā jau notiek – tikai pagaidām tā nesasniedz visus valsts iedzīvotājus vienādi.