Paradokss: jo mazāk benzīna automašīnu, jo lielāki nodokļi elektromobiļu īpašniekiem

Norvēģija gadiem ilgi tika rādīta kā piemērs tam, cik ātri iespējams pāriet no benzīna un dīzeļdegvielas automašīnām uz elektromobiļiem. Taču tagad šo panākumu cena sāk izpausties pavisam citā vietā – valsts budžetā. Jo mazāk cilvēku iepilda benzīnu un dīzeļdegvielu, jo mazāk tiek iekasēts degvielas nodokļos, no kuriem gadu desmitiem tika finansēta daļa ceļu infrastruktūras un citu valsts izdevumu. Tāpēc Norvēģijā arvien skaļāk tiek runāts par to, ka elektromobiļu vadītājiem nāksies maksāt vairāk. Citiem vārdiem sakot, jo veiksmīgāks ir elektromobiļu izrāviens, jo ātrāk izzūd to līdzšinējās finansiālās privilēģijas.

Jūlijā Norvēģijā pat 97,6 procenti no jauna reģistrēto automašīnu bija elektromobiļi. Neelektrisku automašīnu izvēlējās vien daži simti cilvēku. Tas nozīmē, ka benzīna un dīzeļdegvielas patēriņš jauno automašīnu segmentā samazinās milzīgā tempā, un līdz ar to sarūk arī nodokļu bāze, kas daudzus gadus tika uzskatīta par pašsaprotamu ienākumu avotu.

Vispirms tiek samazināti elektromobiļu atvieglojumi

Norvēģijas valdība jau sākusi atkāpties no ārkārtīgi dāsnās elektromobiļu veicināšanas politikas. No 2026. gada PVN atvieglojums jauniem elektromobiļiem tiek piemērots daudz mazākai automašīnas cenas daļai nekā iepriekš, bet 2027. gadā šis slieksnis būtu jāsamazina vēlreiz. Tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu – dārgāki elektromobiļi pircējiem maksās vairāk, jo arvien lielākai to cenas daļai tiks piemērots parastais PVN.

Arī valsts arguments ir saprotams. Elektromobiļi Norvēģijā jau ir kļuvuši nevis par izņēmumu, kas jāveicina, bet gan par absolūtu jauno automašīnu tirgus normu. Tāpēc arvien grūtāk izskaidrot, kāpēc valstij to iegāde būtu jāsubsidē tādos pašos apmēros kā pirms desmit gadiem. Tikai elektromobiļiem piemērotie PVN atvieglojumi budžetam izmaksā miljardiem lielas summas, bet vecais mērķis – mudināt cilvēkus pārsēsties uz elektriskajām automašīnām – praktiski jau ir sasniegts.

Radusies vēl viena ideja – maksāt par katru nobraukto kilometru

Vēl lielākas pārmaiņas autovadītāju dzīvē var ienest kilometru maksa. Norvēģijas nodokļu komisija ierosinājusi pašreizējo sistēmu pakāpeniski aizstāt tā, lai par ceļu izmantošanu maksātu visas automašīnas neatkarīgi no tā, vai tās darbina benzīns, dīzeļdegviela vai elektrība.

Loģika šeit ir diezgan vienkārša. Benzīna automašīnas vadītājs tagad daļu ceļu nodokļu faktiski samaksā katru reizi, kad uzpilda degvielu, jo litra cenā ir iekļauti lieli nodokļi. Elektromobiļa īpašnieks šādu degvielu nepērk, taču brauc pa tiem pašiem ceļiem, tos nolieto un izmanto visu infrastruktūru. Ja tiktu ieviesta kilometru maksa, sistēma pārietu no principa “cik daudz degvielas esi sadedzinājis” pie principa “cik kilometrus esi nobraucis”.

Šādu modeli varētu sākt piemērot no 2028. gada. Taču autovadītāju organizācijas jau brīdina par vienu ļoti jutīgu problēmu: cilvēkam, kurš dzīvo tālāk no pilsētas un katru dienu nobrauc vairākus desmitus kilometru līdz darbam, šāda maksa var kļūt krietni sāpīgāka nekā pilsētniekam, kuram metro, autobuss vai vilciens atrodas vien dažu minūšu attālumā no mājām.

Elektromobiļu vadītāji jau maksā arvien vairāk

Pat negaidot galīgo lēmumu par kilometru maksu, elektromobiļu izmantošana Norvēģijā pakāpeniski kļūst dārgāka. Arvien vairāk atvieglojumu tiek samazināti, bet ceļu nodevas un citi maksājumi pieaug. Tiek prognozēts, ka tikai 2026. gadā no ceļu nodevām Norvēģijā tiks iekasēti vairāk nekā 17 miljardi kronu.

Tas pilnībā maina elektromobiļa iegādes aprēķinu. Iepriekš norvēģis varēja rēķināties ne tikai ar lētāku braukšanu ar elektrību, bet arī ar mazākiem nodokļiem, dažādiem ceļu atvieglojumiem un izdevīgākiem iegādes nosacījumiem. Tagad daļa šo priekšrocību pamazām izzūd. Elektromobili joprojām var būt lētāk ekspluatēt, taču atšķirība starp to un tradicionālo automašīnu vairs nav tik milzīga, kāda tā bija elektromobiļu revolūcijas sākumā.

Norvēģijas problēma agrāk vai vēlāk var sasniegt arī citas valstis

Tieši šeit Norvēģijas situācija kļūst interesanta ne tikai norvēģiem. Šī valsts vienkārši pirmā ir sasniegusi posmu, kuru nākotnē var sasniegt arī citas Eiropas valstis. Ja benzīna un dīzeļdegvielas automašīnas sāks strauji izzust, degvielas akcīzes ieņēmumi visur samazināsies. Taču ceļi tāpēc nekļūs bezmaksas – tie joprojām būs jāremontē, jātīra, jābūvē un jāuztur.

Tāpēc valstīm būs jāatrod jauns veids, kā šos ieņēmumus iekasēt. Tā var būt kilometru maksa, lielāki reģistrācijas nodokļi, ceļu nodevas vai pilnīgi jauna sistēma, kuras mums šodien vēl nemaz nav.

Un te parādās lielais elektromobiļu paradokss. Daudzus gadus autovadītāji tika vilināti ar maziem nodokļiem, lai viņi atteiktos no benzīna un dīzeļdegvielas. Taču, kad cilvēki to beidzot izdarīja, valstij radās jauna problēma – kādam tik un tā ir jāmaksā par ceļiem. Arvien vairāk izskatās, ka galu galā rēķins atgriezīsies pie tiem pašiem autovadītājiem, tikai vairs ne degvielas uzpildes stacijas kasē.