Daudzi atgriežas pie automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Vai elektromobiļu bums ir izplēnējis?

Elektromobilis, apstājies pie uzlādes stacijas, jau sen vairs nevienu nepārsteidz, tomēr sarunās pie daudzdzīvokļu namiem, darbavietās un automašīnu sludinājumos arvien biežāk dzirdama cita doma: „Varbūt tomēr izvēlēties parastu benzīna auto?“ Cilvēks, kurš vēl vakar rēķināja, cik maksātu ar elektrību nobraukt simt kilometrus, šodien raugās uz lietotu universāli ar iekšdedzes dzinēju un domā ne tikai par izmaksām. Viņš domā par nedēļas nogales ceļojumu, ziemu, rindu pie stacijas un to, vai katrs maršruts nebūs jāplāno kā neliela ekspedīcija.

Tāpēc arī rodas jautājums, vai elektromobiļu bums ir izplēnējis. No malas viss var šķist vienkārši: aizrautība pārgāja, cilvēki pamēģināja un atgriežas pie tā, ko pazīst. Tomēr automašīnas izvēle reti ir tikai tehnoloģiju modes jautājums. Biežāk tas ir lēmums, ko nosaka ļoti ikdienišķas lietas – kur dzīvo, cik daudz brauc, vai ir iespēja uzlādēt automašīnu un cik daudz miera vēlies ikdienā.

Entuziasmu nomainīja aprēķini, un tie ne visiem ir patīkami

Pirmais elektromobiļu vilnis daudziem šķita skaidrs: zemākas ekspluatācijas izmaksas, klusāka braukšana, modernāka automašīna un iespēja mazāk būt atkarīgam no degvielas uzpildes stacijām. Tiem, kuriem ir savs pagalms vai garāža, šis solījums arī šodien var būt ļoti reāls. Vakarā pievienoji kabeli, no rīta izbrauci – nav jālauza galva ne par staciju, ne par papildu apstāšanos.

Taču daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja situācija ir pavisam cita. Ja automašīna nakšņo kopējā stāvvietā, uzlāde kļūst nevis par ieradumu, bet par atsevišķu darbu: jāatrod brīva vieta, jāatceras pieslēgties, vēlāk jāatgriežas, lai pārvietotu automašīnu. Kad cilvēks pēc darba pārved bērnus, pirkumus vai vienkārši vēlas uzkāpt mājās, šīs papildu rūpes sāk šķist lielākas, nekā tās likās salonā, klausoties par modernu dzīvesveidu.

To papildina arī pati pirkuma cena, neskaidrība par lietota elektromobiļa vērtību un jautājumi par akumulatora stāvokli. Iekšdedzes automašīna šeit daudziem pircējiem šķiet saprotamāka: viņi zina, ko jautāt meistaram, aptuveni nojauš remonta izmaksas un atrod vairāk izvēles iespēju. Tas nenozīmē, ka benzīns vai dīzelis pēkšņi visiem kļuvis par labāku risinājumu, taču pazīstamībai, īpaši tad, kad nauda ir saskaitīta, ir liela vērtība.

Cilvēki nogurst nevis no elektrības, bet no neērtībām

Bieža vilšanās elektromobilī sākas nevis tad, kad beidzas uzlāde. Tā sākas agrāk – kad plānotā apstāšanās ieilgst, kad stacija nedarbojas, kad aukstā dienā nobraucamais attālums šķiet mazāks, nekā gaidīts, vai kad ilgi gaidīto brīvo uzlādes vietu aizņem cita automašīna. Cilvēku kaitina nevis viena papildu minūte. Viņu kaitina sajūta, ka ikdienas sistēma neatstāj vietu spontanitātei.

Vadītājam, kurš galvenokārt pārvietojas pa pilsētu un katru vakaru var uzlādēt automašīnu mājās, elektromobilis var būt ārkārtīgi ērts. Taču ģimenei, kas bieži brauc pie radiem uz otru Lietuvas pusi, ceļo ar maziem bērniem vai ziemā regulāri veic garus maršrutus, svarīgāka kļūst paredzamība. Degvielas uzpildes stacijā apstājies uz dažām minūtēm, un ceļojuma plāns nav jāmaina – tieši šo brīvību daudzi vērtē augstāk par teorētisko ietaupījumu.

Pastāv arī emocionālais aspekts. Daudziem Lietuvā automašīna nav tikai transports uz darbu un atpakaļ. Tā nozīmē iespēju jebkurā laikā aizbraukt pie ezera, pie vecākiem uz novadu, uz lidostu vai uz citu pilsētu, neskatoties lietotnē. Kad tehnoloģija prasa nedaudz vairāk plānošanas, daļa vadītāju to pieņem mierīgi, bet citai daļai tas kļūst par pēdējo argumentu izvēlēties iekšdedzes dzinēju.

Daudzi atgriežas pie automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Vai elektromobiļu bums ir izplēnējis?Attēls: Unsplash / Michael Fousert

Vienam tas ir solis atpakaļ, citam – saprātīga izvēle

Runājot par atgriešanos pie benzīna vai dīzeļa automašīnām, ir viegli iesaistīties strīdā par to, kurai pusei ir taisnība. Taču realitātē dažādi cilvēki risina dažādas problēmas. Senioram var būt svarīga vienkāršība un tuvumā esošs serviss. Jauna ģimene var rēķināt ne tikai degvielas cenu, bet arī to, vai automašīnā bez stresa ietilps ceļojumiem nepieciešamās lietas, bērnu mantas un neparedzēti maršruti.

No otras puses, pilsētniekam, kuram pie mājas ir uzlādes vieta un kurš ikdienā nobrauc līdzīgu attālumu, atgriešanās pie iekšdedzes dzinēja var šķist neloģiska. Viņam vairs nav vajadzīga degvielas uzpildes stacija, rīta maršruti ir klusi, bet automašīnas apkope var būt vienkāršāka. Tas vien, ka daļa cilvēku izvēlas citu ceļu, vēl nenozīmē, ka pats elektromobilis ir zaudējis jēgu.

Arī automašīnu pārdevēji un ražotāji saskaras ar neērtu uzdevumu: ar vienkāršu solījumu par nākotnes tehnoloģiju vairs nepietiek. Pircējs vēlas skaidri saprast, cik automašīna maksās pēc dažiem gadiem, kā tiks risināta uzlāde un vai reālais nobraucamais attālums atbildīs viņa dzīvei, nevis ideāliem apstākļiem. Ja uz šiem jautājumiem atbild neskaidri, cilvēks bieži izvēlas drošāku, kaut arī varbūt ne tik progresīvu variantu.

Bums varēja pierimt, bet izvēle kļuva nobriedušāka

Varbūt precīzāk būtu teikt nevis, ka elektromobiļu bums ir izplēnējis, bet gan to, ka pirmo aizrautību nomainījis pragmatiskāks vērtējums. Jaunu tehnoloģiju sākumā cilvēki bieži redz solījumu, vēlāk pamana ierobežojumus, un tikai tad sāk izvēlēties atbilstoši savām patiesajām vajadzībām. Tas nav zaudējums – drīzāk normāls posms, kad automašīna pārstāj būt simbols un atkal kļūst par ikdienišķu lietu.

Ja apsverat, kuru automašīnu iegādāties, ir vērts sākt nevis ar jautājumu, kas šobrīd ir modē. Daudz lietderīgāk ir godīgi izvērtēt, kur tā stāvēs naktī, cik kilometrus nedēļā nobraucat, cik bieži dodaties garākos ceļojumos un vai mājās ir iespēja ērti uzlādēt automašīnu. Tāpat ir vērts aprēķināt ne tikai ikmēneša izdevumus, bet arī pirkuma cenu, apdrošināšanu, apkopi un iespējamo automašīnas vērtību vēlāk.

Iekšdedzes dzinējs vēl ilgi daudziem būs praktiska atbilde, bet elektromobilis daudziem citiem jau tagad ir ērtāka ikdiena. Īstā problēma sākas tad, kad cilvēks iegādājas nevis savai dzīvei piemērotu automašīnu, bet svešu solījumu. Galu galā laba automašīna nav tā, par kuru runā visskaļāk – laba ir tā, kas pirmdienas rītā nerada vēl vienas rūpes.