Mehāniķis ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi: „Automašīnas akumulators visvairāk cieš nevis no sala“

Daudzi autovadītāji par automašīnas akumulatoru nopietnāk aizdomājas tikai pirmajā aukstajā rītā, kad, pagriežot atslēgu, starteris tik tikko griež motoru vai automašīna vispār neiedarbojas. Taču gandrīz 50 gadus darbnīcā strādājošais spāņu mehāniķis Luiss Migels Garsija brīdina: problēma bieži sākas nevis ziemā, bet jau vasarā, kad augsta temperatūra nemanāmi paātrina akumulatora novecošanu.

Pēc viņa teiktā, aukstums bieži kļūst tikai par pēdējo pārbaudījumu jau novājinātam akumulatoram. Vasarā autovadītājs var nepamanīt nekādas skaidras pazīmes – automašīna iedarbojas, elektronika darbojas, un akumulators pēc izskata šķiet kārtībā. Tomēr augstā temperatūra zem motora pārsega paātrina ķīmiskos procesus, kas pakāpeniski samazina tā jaudu.

Tāpēc pirmais nopietnākais sals dažkārt ne tik daudz „sabojā“ akumulatoru, cik atklāj vasarā jau nodarīto kaitējumu.

Aukstums parāda problēmu, taču karstums to var sākt izraisīt krietni agrāk

Parastā 12 voltu svina-skābes akumulatora darbība ir atkarīga no ķīmiskajām reakcijām. Augsta temperatūra tās paātrina, un līdz ar to paātrinās arī iekšējie novecošanas procesi. Liels karstums var veicināt elektrolīta zudumu un akumulatora plākšņu koroziju.

Luiss Migels Garsija, kurš gandrīz piecas desmitgades vada darbnīcu netālu no Madrides esošajā Alkala de Henaresā, autovadītājiem to skaidro pavisam vienkārši: kad akumulators pieviļ ziemā, tā novājināšanās bieži vien ir sākusies krietni agrāk.

Kāpēc tad problēmu pamanām tieši ziemā? Laikam kļūstot vēsākam, akumulatora spēja atdot enerģiju samazinās, un vienlaikus aukstu motoru starterim pagriezt ir grūtāk. Tādējādi saskaras divi nelabvēlīgi faktori – akumulators var atdot mazāk enerģijas tieši tad, kad automašīnai tās nepieciešams vairāk.

Ja akumulators ir jauns un labā stāvoklī, tas parasti problēmas nerada. Taču vairākus gadus vecam akumulatoram, kas visu vasaru cietis no augstas temperatūras, pirmajā vēsākajā rītā var vienkārši vairs nebūt pietiekamas rezerves.

Karstā dienā apstākļi zem motora pārsega ir vēl grūtāki

Svarīgi neaizmirst, ka akumulators izjūt ne tikai āra temperatūru. Ja termometrs rāda 30 grādus, zem motora pārsega, īpaši pēc ilgāka brauciena vai stāvot sastrēgumā, var būt krietni karstāks.

Vasarā papildus tiek noslogota arī automašīnas elektrosistēma. Darbojas gaisa kondicionieris, ventilatori, multivide, tālruņu lādētāji un citas ierīces. Mūsdienu automašīnās elektrības patērētāju kopumā ir daudz vairāk nekā vecākos modeļos.

Tāpēc akumulatora problēmas nav tikai ziemas parādība. Palīdzības uz ceļa organizācijas novēro, ka izlādējušies vai novājināti akumulatori ir viens no biežajiem iemesliem, kāpēc autovadītājiem palīdzība nepieciešama arī vasarā.

Īpaši nelabvēlīgi var būt īsi braucieni. Ja automašīna tiek pastāvīgi izmantota tikai dažu kilometru nobraukšanai, ģenerators ne vienmēr paspēj pilnībā papildināt enerģiju, kas iztērēta, iedarbinot motoru. Laika gaitā akumulators var palikt pastāvīgi nepilnīgi uzlādēts, un karstums tā stāvokli noteikti neuzlabo.

Pēc karstām dienām automašīna iedarbojas grūtāk: pārbaudiet akumulatora savienojumusAttēls: Pexels / Ayyeee Ayyeee

Negaidiet novembri – vasaras beigas var būt piemērots laiks pārbaudei

Mehāniķa padoms ir vienkāršs: akumulatoru ir vērts pārbaudīt vēl pirms sala iestāšanās, nevis tad, kad kādā rītā automašīna jau vairs neiedarbojas.

Ja akumulatoram ir vairāki gadi, servisā var pārbaudīt tā spriegumu, uzlādes stāvokli un iedarbināšanas strāvu. Šāda pārbaude var parādīt, ka akumulators vēl darbojas, taču tā atlikusī jauda jau ir ievērojami samazinājusies.

Īpaši vērts kļūt uzmanīgam, ja starteris motoru sācis griezt lēnāk nekā iepriekš. Vēl viens signāls var būt uz īsu brīdi aptumšojušās gaismas, iedarbinot automašīnu, vai dažādi elektronikas traucējumi uzreiz pēc iedarbināšanas. Mūsdienu automašīnās vājš akumulators dažkārt izraisa arī dīvainus, no pirmā acu uzmetiena nesaistītus brīdinājumus mērinstrumentu panelī.

Tomēr vasaras beigās ir vērts pārbaudīt ne tikai akumulatoru. Liels karstums papildus noslogo visu dzesēšanas sistēmu. Novecojušas šļūtenes, dzesēšanas šķidruma noplūde, termostata, ūdenssūkņa vai radiatora problēmas var ilgi palikt nepamanītas, līdz kādu dienu motors sāk pārkarst.

Ja temperatūras rādītājs sācis uzvesties citādi nekā parasti, ventilators darbojas gandrīz nepārtraukti vai gaisa kondicionieris pēkšņi kļuvis ievērojami vājāks, šādas pazīmes labāk neignorēt.

Viens ieradums var palīdzēt akumulatoram kalpot ilgāk

Autovadītājiem, kuri automašīnu izmanto reti vai lielākoties brauc īsus attālumus, var palīdzēt vienkāršs akumulatora apkopes lādētājs. Tas uztur atbilstošu uzlādes līmeni un neļauj akumulatoram ilgstoši būt pārāk izlādētam.

Pirms garāka brauciena arī ir vērts pārliecināties, ka akumulators ir labi uzlādēts, īpaši tad, ja automašīna pirms tam vairākas nedēļas gandrīz nav izmantota.

Akumulatora kalpošanas laiks ir ļoti atkarīgs no tā tipa, automašīnas, klimata un lietošanas apstākļiem. Viens var veiksmīgi darboties piecus gadus vai ilgāk, bet cits problēmas sāk radīt krietni agrāk. Bieži īsi braucieni, ilgstoša automašīnas stāvēšana un augsta temperatūra tā mūžu noteikti nepagarina.

Tāpēc autovadītājiem būtu vērts mainīt vienu ierastu attieksmi. Kad janvāra rītā automašīna vairs neiedarbojas, ir ļoti viegli visā vainot salu. Taču aukstums var būt tikai pēdējais trieciens.

Patiesā akumulatora novājināšanās varēja sākties jau augustā, kad automašīna vairākas stundas stāvēja saulē, bet temperatūra zem motora pārsega cēlās vēl augstāk. Tieši tāpēc vasaras beigas ir itin piemērots laiks, lai pārbaudītu akumulatoru – kamēr tas vēl nav pārstājis darboties visneērtākajā ziemas rītā.