Ir vairāki viltīgi iemesli, kāpēc nevajadzētu divas dienas pēc kārtas valkāt vienu un to pašu apģērbu

No rīta skapī acis atkal aizķeras aiz vakardienas džempera. Tas joprojām izskatās kārtīgs, traipu nav, smaržu aromāts it kā vēl saglabājies, un ārā ir vēss – šķiet, kāpēc meklēt citu? Īpaši tad, kad jāsteidzas uz darbu, jāaizved bērns vai vienkārši jāpaspēj izkļūt no mājas līdz pirmajai tikšanās reizei.

Tomēr apģērbs, kas acīm izskatās tīrs, ādai ne vienmēr tāds ir. Vienas dienas laikā audumā paliek ne tikai sviedri, bet arī ādas tauki, sīkas ādas daļiņas, putekļi no transporta, biroja vai veikala. Ne visu var ieraudzīt spogulī, taču ķermenis to dažkārt sajūt ātrāk nekā mēs paši.

Tas nenozīmē, ka katrs tikko novilktais apģērba gabals uzreiz jāmet veļas grozā. Tomēr dažu apģērbu valkāšana otro dienu pēc kārtas kļūst par ieradumu, kas var maksāt ne tikai svaiguma sajūtu. Dažkārt tieši ar šādiem maziem ikdienas lēmumiem sākas ādas kairinājums, nepatīkama smaka vai tā neizskaidrojamā sajūta, ka pat pēc dušas nejūties pilnīgi tīrs.

Vakardiena uz auduma paliek ilgāk, nekā šķiet

Apģērbs pastāvīgi saskaras ar ādu, tāpēc uzsūc sviedrus un dabiskos ādas taukus. Pat mierīgi pavadīta diena nav pilnīgi „sausa“: ķermenis reaģē uz siltāku telpu, steigu līdz autobusam, stresu tikšanās laikā, pusdienām ārpus mājas. Īpaši daudz visa kā uzkrājas padušu, muguras, apkakles, vidukļa un zeķu zonā.

Kamēr audums vēl ir svaigs, cilvēks bieži neko nepamana. Taču pa nakti uz krēsla nomests apģērbs ne vienmēr paspēj labi izvēdināties, īpaši siltā, slikti vēdināmā telpā. Nākamajā rītā to atkal uzvelkot, ķermeņa siltums un mitrums it kā pamodina to, kas vakar vēl nešķita problēma, – smaku, lipīguma sajūtu vai nepatīkamu auduma pieskārienu.

Bieža kļūda ir mēģināt smaku nomaskēt ar dezodorantu vai smaržām. Tomēr tie neizņem to, kas jau iesūcies šķiedrās, tikai uz īsu brīdi sajauc smaržas. Tieši tāpēc cilvēks var būt pārliecināts, ka viņa džemperis vēl ir pavisam labs, lai gan apkārtējie jūt pavisam ko citu.

Āda dažkārt protestē nevis kosmētikas, bet krekla dēļ

Ja sāk niezēt kakls, mugura kļūst sarkana vai parādās sīki izsitumi, vispirms bieži tiek vainots jauns krēms, mazgāšanas līdzeklis vai pārtika. Taču vainīgs var būt arī pārāk ilgi valkāts apģērbs. Uz tā palikušās sviedru un ādas tauku paliekas kairina ādu, īpaši tad, ja apģērbs ir piegulošs vai izgatavots no mazāk elpojoša sintētiska auduma.

Cilvēkiem ar jutīgāku ādu tas var izpausties vēl izteiktāk. Otrajā dienā valkāts piegulošs sporta apģērbs, krūšturi, apakšveļa, legingi vai krekli rada siltu un mitru vidi. Ādai šāda vide nepatīk: tā sliktāk elpo, vieglāk beržas, un jebkurš kairinājums var saglabāties ilgāk, nekā gribētos.

Pēc aktīvas dienas vai sportošanas apģērbu nomainīt ir vērts nevis pedantisma dēļ. Tā ir vienkārša ķermeņa kopšanas daļa, līdzīga dušai pēc treniņa. Īpaši nevajadzētu taupīt uz tīrības rēķina, runājot par apakšveļu, zeķēm, pidžamu vai apģērbu, kas ilgstoši cieši saskaras ar ķermeni.

Ir vairāki viltīgi iemesli, kāpēc nevajadzētu divas dienas pēc kārtas valkāt vienu un to pašu apģērbuAttēls: Pixabay / congerdesign

Dažādiem cilvēkiem tas pats ieradums maksā atšķirīgi

Cilvēks, kurš visu dienu sēdējis birojā, var domāt, ka viņa apģērbs gandrīz nav nosmērējies. Taču brauciens sabiedriskajā transportā, pusdienas pilsētā, tikšanās, apsildītas telpas un steiga mājup rada vairāk saskares nekā šķiet. To vēl vairāk izjūt tie, kuri daudz kustas, strādā fizisku darbu vai visu dienu pavada, vadot automašīnu un valkājot vairākas apģērba kārtas.

Vecākiem ar maziem bērniem situācija ir pavisam cita: uz apģērba paliek ēdiens, siekalas, izlijis dzēriens, rotaļu laukuma putekļi. Senioriem, kuru āda bieži ir plānāka un sausāka, netīrs vai raupjš audums var ātrāk radīt diskomfortu. Pusaudžiem, kuriem svīšana un ādas taukošanās bieži ir aktīvāka, tas pats džemperis otrajā dienā var kļūt ne tikai par smakas, bet arī ādas problēmu avotu.

No otras puses, nevajag pārvērst mājokli par veļas mazgātavu. Džinsus, biezāku džemperi, žaketi vai virsdrēbes, ja tajās nav svīsts un tās nav tieši saskarē ar ādu, bieži var valkāt ilgāk. Svarīgi nav akli ievērot vienu noteikumu, bet izvērtēt, kur bijāt, kā jutāties, vai apģērbs labi izvēdinājās un vai tas patiešām ir tīrs, nevis tikai izskatās tīrs.

Tīrība sākas nevis ar biežu mazgāšanu, bet ar gudru apģērba maiņu

Daži cilvēki izvairās pārģērbties taupības dēļ: biežāka mazgāšana nozīmē ūdens un elektrības patēriņu, laiku, turklāt audums ātrāk nolietojas. Tajā ir daļa patiesības. Tomēr pastāv atšķirība starp apzinātu apģērba kopšanas ritmu un mēģinājumu izspiest vēl vienu dienu no apģērba gabala, kas jau zaudējis svaigumu.

Ērtākais risinājums ir ieviest vienkāršu ikdienas apģērba maiņu. Pēc dienas vai fiziskām aktivitātēm nomainīt apģērbu, kas cieši pieguļ ķermenim, bet drēbes, kurām ir mazāks tiešs kontakts ar ādu, pakārt atsevišķi, lai tās izvēdinātos. Mitru džemperi vai kreklu nevajadzētu atstāt saburzītu uz krēsla, gultas malas vai sporta somas dibenā – tā svaigumu tas noteikti neatgūs.

Darbiniekiem, kuri valkā formas tērpus vai kuriem jāievēro konkrēts apģērba kods, tas ne vienmēr ir vienkārši. Arī uzņēmumiem un darbavietām būtu vērts saprast, ka kārtīgs izskats nedrīkst būt atkarīgs no viena vienīgā darba kreklu komplekta. Cilvēks jūtas pārliecinātāks, kad var ierasties tīrs un ērti apģērbies, nevis censties noslēpt vakardienas pēdas.

Apģērbs var izskatīties vēl piemērots, taču ķermenis bieži pasaka patiesību agrāk nekā acis. Pārģērbties nākamajā rītā nav greznība un nav pārmērīga prasība – tas ir neliels veids, kā atstāt vakardienas nogurumu tur, kur tam arī ir vieta: vakardienā.