BYD izaicina „Toyota“, taču mājās zeme slīd ārā no kājām: akcijas kritušās par trešdaļu, peļņa – vairāk nekā uz pusi

Ķīnas autobūves gigants BYD neslēpj savas ambīcijas – līdz 2030. gadam uzņēmums vēlas kļūt par lielāko autoražotāju pasaulē un nostumt „Toyota“ no virsotnes. No pirmā acu uzmetiena plāns nešķiet fantastisks: BYD strauji paplašinās Eiropā, būvē rūpnīcas, agresīvi eksportē automašīnas un demonstrē jaunas akumulatoru tehnoloģijas. Taču vienlaikus uzņēmuma situācija dzimtajā Ķīnā kļūst ievērojami sarežģītāka. Akciju vērtība gada laikā samazinājusies aptuveni par trešdaļu, 2026. gada pirmā ceturkšņa peļņa kritusies vairāk nekā uz pusi, bet Ķīnas elektromobiļu cenu karš kļūst tik nežēlīgs, ka ražotāji ir spiesti cīnīties gandrīz par katru pircēju.

BYD vadītājs Wang Chuanfu investoriem joprojām sūta skaidru vēstījumu – uzņēmuma mērķis nav mainījies. Viņaprāt, BYD vēlas kļūt par īstu pasaules līderi ražošanas apjoma ziņā, un galvenajai izaugsmei būtu jāturpinās tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Taču matemātika ir nežēlīga: „Toyota Group“ 2025. gadā piegādāja aptuveni 11,32 miljonus automašīnu un sesto gadu pēc kārtas palika par lielāko autoražotāju pasaulē, savukārt BYD pārdeva aptuveni 4,6 miljonus transportlīdzekļu. Tas nozīmē, ka, lai apsteigtu japāņus, BYD pašreizējie pārdošanas apjomi būtu jāpalielina vairāk nekā divas reizes, turklāt tas jāpaveic tirgū, kurā konkurenti arī nesēž rokas klēpī.

Ķīnā sākusies problēma, kuru BYD vairs nevar ignorēt

Lielākais brīdinājuma signāls pašlaik nāk tieši no Ķīnas. BYD paziņoja, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī uzņēmuma tīrā peļņa samazinājās par 55,38 procentiem un sasniedza 4,09 miljardus juaņu, bet ieņēmumi saruka par 11,82 procentiem līdz 150,23 miljardiem juaņu. Elektrificēto automašīnu pārdošanas apjoms tajā pašā periodā samazinājās par aptuveni 30 procentiem līdz 700 463 automašīnām. Tās nav nelielas svārstības, ko varētu norakstīt tikai uz sezonalitāti – skaitļi liecina, ka pasaules lielākajā elektromobiļu tirgū BYD saskaras ar arvien lielāku spiedienu.

Pats uzņēmums par vienu no galvenajiem iemesliem uzskata Ķīnā notiekošo cenu karu. „Geely“, „Xiaomi“ un daudzi citi vietējie ražotāji agresīvi samazina cenas, par to pašu naudu piedāvā arvien vairāk aprīkojuma un gandrīz nepārtraukti iepazīstina ar jauniem modeļiem. Pircējam tas var šķist lielisks laiks automašīnas iegādei, taču ražotājiem situācija ir daudz mazāk patīkama – zemākas cenas nozīmē mazākas peļņas maržas, bet pastāvīgo atlaižu karš sāk spiest pat lielākos uzņēmumus.

Šo satraukumu jau izjutuši arī investori. Honkongā kotētās BYD akcijas gada laikā, spriežot pēc sniegtajiem datiem, nokritušās no aptuveni 132,20 līdz 88,40 Honkongas dolāriem jeb par aptuveni 33 procentiem. Wang Chuanfu lūdz akcionāriem pacietību un uzskata, ka tirgus pašlaik uzņēmumu novērtē pārāk lēti, tomēr investori nepārprotami gaida pierādījumus tam, ka starptautiskā paplašināšanās spēs kompensēt vājākos rezultātus Ķīnā.

BYD glābšanas riņķis tagad ir Eiropa un visa pārējā pasaule

Tieši šeit BYD stratēģija kļūst daudz interesantāka. Kamēr Ķīnā pārdošanas apjomu ietekmē spiediens, ārvalstīs uzņēmums aug ļoti strauji. 2026. gada pirmajā ceturksnī BYD ārpus Ķīnas pārdeva 321 165 automašīnas – gandrīz par 56 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Eksports jau veidoja gandrīz 46 procentus no uzņēmuma pārdošanas apjoma, bet 2026. gada ārvalstu pārdošanas mērķis palielināts līdz 1,5 miljoniem automašīnu.

Tas ļoti skaidri parāda, kur BYD pašlaik meklē izaugsmi. Eiropā uzņēmums paplašina pārstāvniecību tīklu, piedāvā arvien vairāk modeļu un tieši iesaistās cīņā ne tikai ar „Tesla“, bet arī ar „Volkswagen“, „Toyota“, „Hyundai“, „Kia“ un citiem ražotājiem, kas šeit darbojas jau gadu desmitiem. Ķīnas autoražotājam tas nav viegls ceļš – Eiropā nepietiek vienkārši lēti pārdot automašīnu. Ir jāizveido servisa tīkls, jānodrošina rezerves daļu piegāde, jāiegūst pircēju uzticība, jācīnās par atlikušo vērtību un jāpierāda, ka automašīna arī pēc pieciem gadiem joprojām tiks pienācīgi apkalpota.

Tomēr BYD ir viens ļoti spēcīgs trumpis – mērogs. Uzņēmums pats ražo akumulatorus, kontrolē lielu daļu piegādes ķēdes un var ļoti ātri ieviest jaunus modeļus. Ja cenu karš Ķīnā turpināsies, eiropiešiem tas pat varētu būt izdevīgi: ražotājam būs vēl vairāk iemeslu agresīvi paplašināties ārvalstīs, kas var nozīmēt pievilcīgākas cenas, vairāk aprīkojuma un īsāku laiku starp modeļa prezentāciju Ķīnā un tā parādīšanos Eiropā.

Jaunais „Blade“ akumulators var kļūt par vienu no svarīgākajiem BYD ieročiem

Tikai ar cenām „Toyota“ apsteigt nevar, tāpēc BYD daudz liek arī uz tehnoloģijām. 2026. gada martā uzņēmums prezentēja otrās paaudzes „Blade“ akumulatoru, kura ātrās uzlādes iespējas izklausās iespaidīgi. BYD paziņo, ka piemērotos apstākļos akumulatoru no 10 līdz 70 procentiem var uzlādēt aptuveni piecās minūtēs, bet no 10 līdz 97 procentiem – deviņās minūtēs. Atlikušos trīs procentus, kā skaidroja uzņēmuma vadītājs, apzināti atstāj reģeneratīvajai bremzēšanai un enerģijas pārvaldībai.

Tomēr šādai tehnoloģijai ir viena ļoti vienkārša problēma – tai nepieciešama milzīgas jaudas uzlādes infrastruktūra. Tāpēc BYD vienlaikus plāno uzstādīt desmitiem tūkstošu ārkārtīgi jaudīgu ātrās uzlādes staciju, bet Eiropā arī sola paplašināt savu uzlādes tīklu. Ja šī sistēma reālajā dzīvē darbosies tā, kā tiek demonstrēts prezentācijās, viens no lielākajiem elektromobiļu trūkumiem – ilgā gaidīšana pie uzlādes ierīces – varētu ievērojami samazināties.

Tomēr starp tehnoloģijas prezentāciju un ikdienas lietošanu vienmēr pastāv atšķirība. Maksimālā uzlādes jauda ir atkarīga no akumulatora temperatūras, stacijas jaudas, tīkla infrastruktūras un citiem apstākļiem, tāpēc piecu minūšu rādītājs ne vienmēr kļūs par ikdienu katram BYD īpašniekam. Tomēr virziens ir skaidrs: ķīnieši vēlas, lai elektromobiļa uzlādes ilgums pēc iespējas vairāk pietuvotos parastai apstāšanās reizei degvielas uzpildes stacijā.

Plāns ir milzīgs, taču risks – ne mazāks

BYD tagad nonācis paradoksālā situācijā. No vienas puses, tas ir viens no pasaules spēcīgākajiem elektromobiļu uzņēmumiem, kam ir savas akumulatoru tehnoloģijas, milzīga Ķīnas ražošanas bāze un ļoti strauji augošs eksports. No otras puses, tieši laikā, kad nepieciešamas miljardiem vērtas investīcijas rūpnīcās, loģistikā, salonos, servisos un uzlādes infrastruktūrā ārvalstīs, galvenajā tirgū samazinās peļņa un notiek nežēlīgs cenu karš.

Un tieši tas ir Wang Chuanfu lielākais risks. Ja BYD ar eksporta palīdzību spēs kompensēt Ķīnas problēmas, pašreizējais spiediens var izrādīties tikai nepatīkams posms pirms vēl viena milzīga izaugsmes lēciena. Taču, ja cenu karš turpināsies ilgi, bet paplašināšanās Eiropā un citos tirgos izmaksās vairāk, nekā uzņēmums sagaida, ambiciozo plānu apsteigt „Toyota“ būs ievērojami grūtāk īstenot.

Pircējiem Eiropā šī cīņa pagaidām var izrādīties pat izdevīga. BYD ir iemesls saglabāt konkurētspējīgas cenas, pēc iespējas ātrāk ievest jaunākos modeļus un piedāvāt arvien vairāk tehnoloģiju par zemāku cenu. Tomēr autobūves nozarē īstais uzvarētājs atklājas nevis tajā dienā, kad tiek prezentēta iespaidīga automašīna vai paziņota ambicioza stratēģija. Tas kļūst skaidrs tad, kad miljoniem cilvēku arī pēc pieciem vai desmit gadiem joprojām izvēlas to pašu zīmolu.

BYD tagad vēlas piecu gadu laikā paveikt to, kam „Toyota“ veidoja pamatus gadu desmitiem. Un, lai gan ķīniešu temps ir grūti apstrīdams, skaitļi no dzimtā tirgus liecina, ka ceļš līdz pirmajai vietai pasaulē var izrādīties daudz vētraināks, nekā šķiet jauno modeļu prezentāciju skatuvē.