Iegāju aptiekā nopirkt parastu „Ibumetin“ un biju pārsteigts: internetā tās pašas zāles maksāja krietni lētāk

Galva sāka sāpēt jau dienas vidū, tāpēc, braucot mājās, iegriezos tuvākajā aptiekā. Neko īpašu nepirku – parastu „Ibumetin“ 400 mg, 20 tablešu iepakojumu. Tās ir zāles, kas daudziem lietuviešiem vismaz reizi ir bijušas mājas aptieciņā. Paņēmu, samaksāju un, visticamāk, par to vairāk nebūtu domājis, ja vēlāk vakarā ziņkārības pēc internetā nebūtu ievadījis to pašu zāļu nosaukumu.

Tad arī apstājos. Tas pats nosaukums, tā pati 400 mg deva un tās pašas 20 tabletes internetā vienā Lietuvas e-aptiekā tika piedāvātas par 2,99 eiro. Tajā pašā laikā citā e-aptiekā tāds pats iepakojums maksāja 4,94 eiro. Atšķirība starp abām interneta cenām – gandrīz divi eiro, lai gan runa nav par atšķirīgām zālēm vai atšķirīgu tablešu skaitu, bet gan par to pašu „Ibumetin 400 mg N20“.

Un tieši tad es nodomāju: ja pat internetā vienu un to pašu bezrecepšu zāļu cena var tik ļoti atšķirties, cik daudz cilvēku pārmaksā, vienkārši ieejot pirmajā aptiekā, kas gadās pa ceļam, un pat nepārbaudot cenu?

Aptiekā parasti nemeklējam lētāko – gribam nopirkt tūlīt

Ar pārtikas produktiem rīkojamies nedaudz citādi. Ieraugām, ka sviests vienā veikalā maksā 3,49 eiro, bet citā ir akcija par 1,99 eiro, un daudzi vismaz uz brīdi aizdomājas. Degvielas cenas autovadītāji vispār salīdzina, braucot garām katrai degvielas uzpildes stacijai.

Taču ar zālēm bieži darbojas pavisam cita loģika.

Ja sāp galva, zobs vai kakls vai paaugstinās temperatūra, cilvēks parasti nebraukā pa četrām aptiekām, meklējot, kur ietaupīt eiro. Viņš ieiet tuvākajā, pasaka, kas nepieciešams, samaksā un dodas mājās. Tieši tāpēc cenu atšķirības ir daudz grūtāk pamanīt.

„Ibumetin 400 mg N20“ ir bezrecepšu ibuprofēna preparāts, kas paredzēts īslaicīgai vieglu un mērenu sāpju mazināšanai. „Eurovaistinės“ e-veikalā manas pārbaudes laikā šis iepakojums bija pieejams par 2,99 eiro, „Camelia“ – par 4,48 eiro, bet BENU – par 4,94 eiro. Arī pašas aptiekas brīdina, ka interneta aptieku un fizisko aptieku cenas var atšķirties.

Tātad, pat neizejot no mājām, es ieraudzīju cenu atšķirību, ko noteikti nebiju gaidījis.

Tās pašas zāles – bet atšķirība gandrīz 65 procenti

Aprēķināju pavisam vienkārši. Starp 2,99 un 4,94 eiro ir 1,95 eiro atšķirība. Lētākā cena ir gandrīz par 40 procentiem zemāka nekā dārgākā, bet, skatoties no otras puses, 4,94 eiro cena ir aptuveni par 65 procentiem augstāka nekā 2,99 eiro.

Vienreiz nopērkot zāles, divi eiro varbūt nešķiet nekāda traģēdija. Taču mājas aptieciņā reti kad ir tikai viena kastīte.

Pretsāpju zāles, līdzekļi pret saaukstēšanos, deguna aerosoli, kakla pastilas, līdzekļi kuņģim, ziedes, vitamīni – kad ģimenē saslimst vairāki cilvēki, viena aptiekas apmeklējuma summa ļoti ātri var sasniegt vairākus desmitus eiro.

Un, ja dažādām precēm cenu atšķirības ir pa vienam, diviem vai pat vairāk eiro, kopējā atšķirība vairs nebūt nav simboliska.

Tieši tad atcerējos to pašu jautājumu, ko sev uzdevu veikalā, ieraugot krasi atšķirīgas pārtikas produktu cenas: vai mēs vispār zinām, cik normāli būtu jāmaksā par to, ko pērkam?

Lielākais triks – cilvēkam parasti nav ar ko salīdzināt

Kad redzu kefīru par 1,80 eiro, vismaz aptuveni zinu, vai tas ir dārgi. Es to pērku bieži.

Bet cik būtu jāmaksā par 20 „Ibumetin“ tabletēm?

2,99 eiro? 3,99? 4,94?

Lielākā daļa cilvēku vienkārši nezina atbildi uz šo jautājumu, jo zāles pērkam daudz retāk nekā pienu vai maizi. Tāpēc, izdzirdot cenu pie kases, mums parasti nav nekāda atskaites punkta. Ja farmaceits pasaka 4,50 eiro, mēs samaksājam 4,50. Ja viņš pasaka 6 eiro – visticamāk, samaksātu arī 6, ja konkrētajā brīdī šīs zāles būtu nepieciešamas.

Te parādās ļoti vienkāršs veids, kā ietaupīt: pirms došanās uz aptieku uz dažām sekundēm meklētājā ievadīt precīzu zāļu nosaukumu, stiprumu un iepakojuma lielumu.

Svarīgi ir salīdzināt patiešām vienu un to pašu preparātu. „Ibumetin“ 200 mg un 400 mg nav viens un tas pats, tāpat kā iepakojumi N10 un N20. Tāpat nevajadzētu tikai cenas dēļ patstāvīgi aizstāt vienas zāles ar citām – par pareizu lietošanu vērts vadīties pēc lietošanas instrukcijas un farmaceita vai ārsta ieteikumiem.

Bet salīdzināt viena un tā paša produkta cenu neviens neliedz.

Vēl interesantāk – e-aptiekai un fiziskajai aptiekai var būt atšķirīgas cenas

Līdz šim domāju, ka internetā aptieka ir vienkārši ērtāks veids, kā nopirkt to pašu, ko atrastu pie kases. Izrādās, cenu politika var atšķirties.

To pašu aptieku tīkli norāda diezgan skaidri: e-veikalā norādītā cena ne vienmēr būs tāda pati, kādu atradīsiet, aizbraucot uz fizisko aptieku.

Un te rodas diezgan absurda situācija. Var stāvēt pie aptiekas ar tālruni rokā, internetā redzēt vienu cenu, ieiet pa durvīm un atrast citu.

Protams, interneta akcijas, lojalitātes programmas, uzglabāšanas un tirdzniecības nosacījumi atšķiras. Tas pats par sevi nenozīmē, ka kāds pircēju maldina. Taču patērētājam rezultāts ir pavisam vienkāršs – nepārbaudot cenu, var nākties samaksāt vairāk.

Īpaši par bezrecepšu preparātiem, kurus cilvēks var izvēlēties un iegādāties pats.

No šī brīža uz aptieku došos citādi

Pēc šī gadījuma vienu lietu noteikti vairs nedarīšu – neiešu pirkt vairākas bezrecepšu zāles, nemaz nepārbaudot cenas.

Ne tāpēc, ka katra eiro dēļ būtu jābrauc uz otru pilsētas malu. Ja cilvēkam ir slikti un zāles nepieciešamas tūlīt, protams, ērtums un laiks var būt svarīgāki par ietaupīto eiro.

Bet, ja papildinu mājas aptieciņu, pērku vairākus preparātus vai zāles nebūs nepieciešamas šajā sekundē, dažas minūtes tālrunī var būt vērtīgākas, nekā šķiet.

Šoreiz mani pārsteidza parastais „Ibumetin“. Nākamreiz tas var būt deguna aerosols, ziede vai kāds cits bezrecepšu preparāts.

Un man joprojām neliek mieru tas pats jautājums: ja viena vienkārša 20 tablešu iepakojuma cena dažādās vietās var atšķirties gandrīz par diviem eiro, cik daudz naudas gadā atstājam aptiekās tikai tāpēc, ka nekad nepārbaudām, cik tas pats produkts maksā dažu klikšķu attālumā?