„Sony“ un „Warner“ iesūdzējušas tiesā „Anthropic“: pieprasa 1,4 miljonus kronu par katru dziesmu

Mākslīgā intelekta milzis „Anthropic“, kas izveidoja „Claude“, nonācis vienā no līdz šim nopietnākajām autortiesību cīņām. „Sony Music Publishing“ un „Warner Chappell Music“ vērsušās ASV federālajā tiesā, apsūdzot uzņēmumu ar autortiesībām aizsargātu darbu masveida un nelikumīgā izmantošanā. Mūzikas izdevēji apgalvo, ka „Anthropic“ ne tikai izmantoja dziesmu tekstus un citus aizsargātus materiālus savu mākslīgā intelekta modeļu apmācībai, bet daļu no tiem, iespējams, ieguva no pirātiskiem avotiem.

Prasības mērogs ir milzīgs. Runa ir par desmitiem tūkstošu muzikālu darbu, un par katru tīšu autortiesību pārkāpumu izdevēji var pieprasīt līdz 150 tūkstošiem ASV dolāru lielu zaudējumu atlīdzību – aptuveni 1,4 miljonus Norvēģijas kronu. Ja tiesa atzītu lielu daļu prasību par pamatotām un piespriestu maksimālās summas, kopējais teorētiskais „Anthropic“ finansiālais risks varētu sasniegt miljardus dolāru.

Starp minētajām dziesmām – skaņdarbi, kurus zina visa pasaule

Prasībā nav minētas nezināmas vai sen aizmirstas kompozīcijas. Starp skaņdarbiem, kurus izdevēji apgalvo esam nelikumīgi izmantotus, ir tādas dziesmas kā „Ain’t No Mountain High Enough“, „All I Want for Christmas Is You“, „Eye of the Tiger“, „Livin’ on a Prayer“, „September“, „Hallelujah“, „Uptown Funk“ un Teilores Sviftas „Paper Rings“.

Tomēr pats strīds ir daudz plašāks par dažiem slaveniem nosaukumiem. „Sony“ un „Warner“ apgalvo, ka „Anthropic“ veikusi plaša mēroga datu vākšanas operāciju: iespējams, dziesmu teksti tika kopēti no licencētiem tekstu pakalpojumiem, izmantotas dažādas interneta datubāzes, kā arī lejupielādēti miljoniem pirātisku grāmatu, starp kurām varēja būt nošu un dziesmu tekstu izdevumi.

Viena no nopietnākajām apsūdzībām ir saistīta tieši ar to, kā dati tika iegūti. Izdevēji apgalvo, ka viens no „Anthropic“ dibinātājiem Bendžamins Manns jau 2021. gadā, izmantojot „BitTorrent“, no „Library Genesis“ lejupielādēja vismaz piecus miljonus grāmatu, bet vēlāk uzņēmuma darbinieki, iespējams, no citiem pirātiskiem avotiem papildus ieguva vēl miljoniem izdevumu.

„Anthropic“ šīs apsūdzības noraida un paziņojusi, ka tiesā plāno aktīvi aizstāvēties.

Strīds vairs nav tikai par to, vai MI drīkst „mācīties“ no darbiem

Te sākas daļa, kas var būt svarīga visai mākslīgā intelekta nozarei. Pēdējos gados tiesas arvien biežāk saskaras ar diviem atsevišķiem jautājumiem. Pirmais – vai ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu mākslīgā intelekta apmācībai saskaņā ar ASV tiesībām var uzskatīt par likumīgu „fair use“ jeb godprātīgu izmantošanu. Otrais – pat ja pati apmācība noteiktos apstākļos būtu atļauta, vai uzņēmums šim nolūkam paredzētos darbus drīkst iegūt, tos pirātiski lejupielādējot.

Tieši otrais jautājums „Anthropic“ jau ir radījis milzīgas problēmas. Lietā ar grāmatu autoriem tika atzīta būtiska robežšķirtne: pati darbu izmantošana modeļa apmācībai un to nelikumīga iegūšana nav viens un tas pats. Vēlāk uzņēmums piekrita samaksāt autoriem aptuveni 1,5 miljardus ASV dolāru saistībā ar strīdu par pirātiskām grāmatām.

Tagad mūzikas izdevēji balstās uz ļoti līdzīgu loģiku. Viņu nostāja ir vienkārša: diskusija par mākslīgā intelekta apmācības likumību nevar kļūt par atļauju lejupielādēt miljoniem darbu no pirātiskām bibliotēkām tikai tāpēc, ka tie vēlāk tiks izmantoti tehnoloģijas izstrādei.

Un tieši šī daļa „Anthropic“ var izmaksāt visdārgāk.

Tiek pieprasīta ne tikai nauda

150 tūkstoši dolāru par vienu darbu nav automātiski piespriežama summa. Tā ir likumā paredzētā maksimālā kompensācija par tīšu autortiesību pārkāpumu, ko izdevēji var pieprasīt. Turklāt par šķietami noņemtu vai mainītu autortiesību informāciju tiek pieprasīti vēl līdz 25 tūkstošiem dolāru par katru gadījumu.

Tomēr prasības neaprobežojas ar naudu. Izdevēji arī vēlas, lai tiktu iznīcinātas nelikumīgi iegūtās aizsargāto darbu kopijas un atklāta plašāka informācija par datiem, ar kuriem tika apmācīti „Claude“ modeļi. Interesanti arī tas, ka par atbildētājiem nosaukts ne tikai pats „Anthropic“, bet arī tā vadītājs Dario Amodei un viens no dibinātājiem Bendžamins Manns.

Ja lieta nonāks līdz zvērināto tiesai, tās iznākums var ietekmēt daudz plašāku loku nekā tikai „Claude“ lietotājus. Mākslīgā intelekta uzņēmumiem visā pasaulē nāksies vēl skaidrāk atbildēt uz jautājumu: ne tikai ko drīkst izmantot modeļu apmācībai, bet arī no kurienes tas tika iegūts.

„Anthropic“ jau praktiski nostājusies pretī visa lielā mūzikas izdevējdarbības nozare

„Sony“ un „Warner“ nav pirmie uzņēmumi, kas sākuši šādu cīņu. Jau 2023. gadā tiesāties ar „Anthropic“ sāka „Universal Music Publishing Group“, „Concord“ un citi izdevēji. 2026. gada sākumā tika iesniegta vēl lielāka prasība par vairāk nekā 20 tūkstošiem darbu, kurā teorētiskās prasības pārsniedz 3 miljardus dolāru. Vēlāk savas prasības sāka iesniegt BMG un „Round Hill Music“.

Pēc jaunākās prasības pret „Anthropic“ tiesvedībās par mūzikas autortiesībām jau piedalās visas trīs lielākās pasaules mūzikas izdevējdarbības grupas.

Un tieši tā ir, iespējams, šī stāsta svarīgākā daļa. Šeit vairs nav runa tikai par vienu neapmierinātu izpildītāju vai dažiem simtiem dziesmu. Sadūrušās divas milzīgas nozares – tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem nepieciešami neiedomājami lieli datu apjomi, un autortiesību turētāji, kuri apgalvo, ka viņu radošais darbs nevar tikt vienkārši paņemts tikai tāpēc, ka ar to iespējams apmācīt jaudīgāku algoritmu.

Tāpēc miljardi dolāru šajā lietā var būt tikai viena stāsta daļa. Ja tiesa noteiks skaidras robežas, kuras MI uzņēmumi, vācot apmācības datus, ir pārkāpuši, sekas var izjust viss ģeneratīvā mākslīgā intelekta tirgus.