Latvijas reģionos ārstu jau trūkst simtiem: mediķiem piedāvā stipendijas līdz 15 840 eiro un apmaksātas studijas

Lietuvā izveidojusies paradoksāla situācija. Mums ir universitātes, katru gadu sagatavojam jaunus ārstus, tomēr daļai mazāko pilsētu atrast ģimenes ārstu vai noteiktas jomas speciālistu kļūst arvien grūtāk. Lielajās pilsētās mediķi var izvēlēties universitāšu slimnīcas, privātās klīnikas un plašākas profesionālās izaugsmes iespējas, savukārt reģionālajām ārstniecības iestādēm par tiem pašiem cilvēkiem nākas konkurēt ar naudu, mājokli, studiju apmaksu un citām priekšrocībām.

Problēmas mērogs jau redzams arī oficiālajos skaitļos. 2025. gada otrajā pusgadā Lietuvas ārstniecības iestādēm trūka 637 veselības aprūpes speciālistu. Pat 445 no viņiem bija ārsti, bet pārējo daļu veidoja citu profesiju mediķi, tostarp vispārējās prakses māsas. Tas nozīmē ne tikai tukšas darba vietas sludinājumu portālos. Katra neaizpildītā vieta galu galā pārvēršas garākā rindā pacientam, lielākā slodzē pārējiem ārstiem un nepieciešamībā konsultācijas dēļ braukt uz citu pilsētu.

Ar algu vien vairs nepietiek – tiek piedāvātas stipendijas un apmaksātas studijas

Lai piesaistītu jaunos ārstus, tiek sākti piemērot pasākumi, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu šķituši visai neparasti. Mediķi, kuri izvēlējušies noteiktas rezidentūras specialitātes, var saņemt stipendijas vairāku tūkstošu eiro apmērā. Dažos gadījumos to summa visā studiju periodā sasniedz aptuveni 8900–15 840 eiro.

Vēl vairāk var ietaupīt, izvēloties noteiktas vienošanās par nākamo darba vietu. Pat cilvēkam, kurš iestājies valsts nefinansētā rezidentūras vietā, var tikt apmaksāta studiju maksa, kas atkarībā no programmas var sasniegt aptuveni 35–39 tūkstošus eiro.

Loģika ir vienkārša: ārstniecības iestādei vai reģionam ir izdevīgi šodien ieguldīt jaunā ārsta izglītībā, ja pēc dažiem gadiem viņš tur ieradīsies strādāt. Arī studentam tas var būt pievilcīgi – pašam nav jāmaksā milzīgā rezidentūras maksa, bet pēc studiju pabeigšanas jau gaida konkrēta darba vieta.

Tomēr nauda neatrisina visu.

Kāpēc jaunais ārsts tik un tā var izvēlēties Viļņu vai Kauņu?

No malas var šķist vienkārši: piedāvā lielāku algu, un ārsts pārcelsies. Reālais risinājums ir krietni sarežģītāks. Jaunajam speciālistam ir svarīgi, kāda būs pieejamā aparatūra, cik kolēģu strādās līdzās, vai būs iespējas konsultēties par sarežģītiem pacientiem, paaugstināt kvalifikāciju un veidot profesionālo karjeru.

Svarīga ir arī ģimenes dzīve. Ja ārsta dzīvesbiedrs strādā pavisam citā jomā, arī viņam mazā pilsētā ir jāatrod darbs. Rodas jautājumi par bērnu skolām, bērnudārziem, mājokli, satiksmi un brīvā laika pavadīšanu.

Tāpēc pat bezmaksas mājoklis vai vienreizēja prēmija ne vienmēr atsver dzīves priekšrocības lielpilsētā. Reģionālā slimnīca var piedāvāt lieliskus finansiālos nosacījumus, tomēr, ja jaunajam ārstam šķiet, ka pēc pieciem gadiem viņa profesionālās iespējas būs ievērojami šaurākas, viņš tik un tā var izvēlēties universitātes slimnīcu.

No 2027. gada būs vēl viens pasākums

Lietuvā jau pieņemti grozījumi, saskaņā ar kuriem katru gadu tiks paredzētas papildu valsts finansētas medicīnas rezidentūras vietas tieši tiem apriņķiem, kuros trūkst konkrētu specialitāšu ārstu.

Rezidents, kurš izvēlēsies šādu ceļu, jau iepriekš zinās, kurā apriņķī viņam pēc studijām būs jāstrādā. Pēc rezidentūras pabeigšanas būs paredzēts piecu gadu darba periods reģionā.

Tā nav piespiedu jauno ārstu nosūtīšana uz mazākām pilsētām. Cilvēks pats izvēlēsies šādu rezidentūras vietu un ar to saistītās saistības. Tomēr valsts šādā veidā cer risināt vienu no pašreizējās sistēmas lielākajām problēmām – ārstu Lietuvā kopumā ir, taču viņi ir ļoti nevienmērīgi sadalīti.

Pacients ārstu trūkumu izjūt pavisam vienkārši

Iedzīvotājam visa šī sistēma galu galā reducējas uz vienu jautājumu: cik ilgi būs jāgaida uz vizīti? Ja reģionālajā slimnīcā vairs nav viena speciālista, viņa pacienti nekur nepazūd. Viņus nosūta pie atlikušajiem ārstiem vai uz lielāku pilsētu.

Tas nozīmē garākas rindas, lielākus ceļa izdevumus un situācijas, kad diezgan vienkāršas konsultācijas dēļ cilvēkam jābrauc 50 vai 100 kilometru. Tikmēr pārējiem ārstiem jāuzņem vēl lielāks pacientu skaits, bet lielā darba slodze savukārt vēl vairāk samazina reģionālo darba vietu pievilcību.

Izveidojas apburtais loks: viens ārsts aiziet, pārējiem darba kļūst vairāk, bet jaunu speciālistu lielās slodzes dēļ piesaistīt kļūst vēl grūtāk.

Tuvākie gadi var būt izšķiroši

Lietuva 2026. gadā sāka plašāku veselības aprūpes speciālistu piesaistes un noturēšanas projektu, bet no 2027. gada stāsies spēkā jauni reģioniem paredzēti rezidentūras noteikumi. Tomēr to rezultātu mēs neredzēsim uzreiz – ārsta sagatavošana aizņem ne vienu vien gadu.

Tāpēc tuvākajā laikā reģioniem, visticamāk, arī turpmāk būs jākonkurē ar visiem iespējamajiem līdzekļiem: jāfinansē studijas, jāmaksā stipendijas, jāpiedāvā mājoklis, labāki darba apstākļi un jāmeklē veidi, kā pārliecināt jauno speciālistu veidot savu dzīvi ne tikai Viļņā, Kauņā vai Klaipēdā.

Problēma vairs nav tikai jautājums par to, vai ārstniecības iestāde atradīs darbinieku. Ja speciālistu reģionos turpinās kļūt mazāk, arvien vairāk cilvēku var saskarties ar pavisam vienkāršu realitāti – ārsts būs, taču pie viņa būs jābrauc uz citu pilsētu un uz vizīti jāgaida krietni ilgāk, nekā gribētos.