Kā kopt pēdas mājās: vienkārša rutīna palīdzēs izvairīties no sausuma, plaisām un nepatīkama diskomforta
Vakarā novelkat zeķes, pārbraucat ar roku pār papēdi un sajūtat raupjumu. Sākumā tas šķiet sīkums: varbūt āda vienkārši ir izžuvusi, varbūt kādreiz vajadzētu uzklāt krēmu. Taču pēc dažām nedēļām papēži sāk aizķerties aiz gultasveļas, āda savelkas, bet neliela plaisa atgādina par sevi ikreiz, kad izkāpjat no gultas.
Pēdām bieži tiek pievērsts vismazāk uzmanības, lai gan tās ik dienu nes visu ķermeņa svaru. Garas stundas apavos, sauss gaiss mājās, karsta duša, daudz staigāšanas vai stāvēšanas – tas viss pamazām atstāj pēdas. Labā ziņa ir tā, ka pēdu kopšanai mājās nav vajadzīgas ne sarežģītas procedūras, ne pilns vannas istabas skapītis ar līdzekļiem: visvairāk nozīmē daži regulāri ieradumi.
Šī rutīna nav mēģinājums iegūt „perfektus“ papēžus. Tās mērķis ir daudz vienkāršāks – lai āda būtu elastīga, pēdas nejustu savilkumu un vakarā nebūtu jādomā, kāpēc pat vienkāršs solis kļuvis nepatīkams.
Viss sākas nevis ar nagu vīli, bet ar ikdienas uzmanību
Mazgājot pēdas, pietiek ar siltu, bet ne ļoti karstu ūdeni un maigu mazgāšanās līdzekli. Karsts ūdens pēc smagas dienas šķiet patīkams, taču tas var vēl vairāk sausēt ādu. Ir svarīgi nomazgāt ne tikai pēdu apakšas, bet arī pirkstu starpas un pēc tam tās rūpīgi nosusināt – tieši mitrums šaurās vietās, īpaši ilgstoši valkājot zeķes un apavus, ādai nav labvēlīgs.
Pēc dušas vērts īsu brīdi apskatīt pēdas. Vai papēži ir tikai raupji, vai jau parādījušās sīkas plaisas? Vai āda starp pirkstiem nav apsārtusi, sakairināta, nesadalās zvīņās? Šāds ieradums aizņem mazāk nekā minūti, bet ļauj pamanīt pārmaiņas tad, kad tās vēl ir viegli novērst, nevis tad, kad staigājot jau sāp.
Vislielāko atšķirību parasti rada krēms, ko lieto nevis „kad atceros“, bet gandrīz katru dienu. To vislabāk uzklāt uz tīras, sausas ādas, īpaši iemasējot papēžos un pēdu apakšās. Līdzeklis ar urīnvielu, glicerīnu vai citām sastāvdaļām, kas palīdz saglabāt mitrumu, var būt noderīgs sausai, sabiezējušai ādai, taču pirkstu starpas nav nepieciešams klāt ar biezu krēma slāni.
Ja vakarā pēdas ir ļoti sausas, krēmu var uzklāt bagātīgāk un uz nakti uzvilkt tīras kokvilnas zeķes. Tas nav brīnumtriks pēc vienas reizes, taču pēc dažiem vakariem āda bieži kļūst mīkstāka un mazāk savelkas. Šeit svarīgāka par līdzekļa cenu ir regularitāte: pēdu āda labāk reaģē uz nelielu, regulāru aprūpi nekā uz retu, agresīvu „glābšanas operāciju“.

Kāpēc papēži plaisā, lai gan šķiet, ka par tiem rūpējaties?
Papēžu āda dabiski izjūt lielu spiedienu. Kad tā zaudē mitrumu un elastību, staigājot vai ilgāk stāvot, tā vairs tik viegli neizplešas, tāpēc cietākajā slānī var rasties plaisas. To veicina atvērti apavi, basas kājas mājās, apavi ar cietu zoli, garas darba maiņas uz kājām un vienkārši ieradums atcerēties par pēdām tikai tad, kad tās sāk radīt problēmas.
Vēl viena bieža kļūda – sabiezējušu ādu katru dienu intensīvi berzt ar nagu vīli, pumeku vai citiem raupjiem līdzekļiem. Tūlīt papēdis var šķist gludāks, taču pārāk spēcīga skrubēšana reizēm kairina ādu un mudina to aizsargāties ar vēl lielāku raga slāņa veidošanos. Daudz drošāk to darīt maigi, laiku pa laikam, uz samitrinātas, bet ne izmērcētas ādas, un pēc tam vienmēr lietot krēmu.
Īpaši uzmanīgi jāizturas pret asiem instrumentiem, un sacietējušu ādu nevajadzētu griezt pašiem. Neliels iegriezums papēža apvidū var kļūt par daudz lielāku rūpi nekā pats raupjums. Ja plaisas ir dziļas, asiņo, sāp, kļūst sarkanas, parādās pietūkums vai citas satraucošas pazīmes, ar aprūpi mājās var nepietikt – vērts vērsties pie ārsta vai pēdu aprūpes speciālista.
Cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsrites vai jušanas traucējumiem pēdas jākopj vēl piesardzīgāk. Šādā gadījumā nevajadzētu eksperimentēt ar stipriem skābju saturošiem līdzekļiem, asām vīlēm vai mēģināt patstāvīgi apstrādāt plaisas. Tā nav pārspīlēta piesardzība: ja pēdās sāpes jūtamas sliktāk vai brūces dzīst grūtāk, neliela problēma var tikt pamanīta pārāk vēlu.
Ērti apavi un daži ieradumi, kas ikdienā pasargā pēdas
Pēdu kopšana nebeidzas vannas istabā. Ja apavi spiež pirkstus, papēdis pastāvīgi slīd, bet zole ir tik plāna, ka jūtat katru flīzes malu, pat labākais krēms neatrisinās visu problēmu. Apaviem jābūt piemērota izmēra, ar pietiekami daudz vietas pirkstiem un tādiem, kas ejot neberž. Apavus vērts mainīt, ļaut tiem izžūt, bet zeķes izvēlēties tīras un elpojošas.
Dažādiem cilvēkiem tas pats diskomforts izpaužas atšķirīgi. Vecāki bieži visu dienu steidzas un vakarā viņiem nav spēka papildu rutīnai, cilvēki, kas strādā stāvus, atgriežas mājās ar smaguma sajūtu kājās, bet senioriem var būt vienkārši neērti aizsniegt pēdas un tās rūpīgi apskatīt. Tāpēc rutīnai jābūt reālai: krēmu glabāt tur, kur to redzat pēc dušas, nevis dziļi skapītī, un izvēlēties dažas minūtes, ko patiešām izdosies veltīt sev.
Ja pēdas mēdz svīst, ar treknu krēmu vien nepietiks. Regulāri jāmaina zeķes, labi jāizžāvē apavi, nevajadzētu nepārtraukti valkāt vienu un to pašu pāri, kā arī jāvēro āda starp pirkstiem. Ja daudz staigājat vai strādājat uz kājām, vakarā noder dažas minūtes mierīgi kustināt pirkstus, izstiept ikrus un pacelt kājas augstāk – tas neaizstāj ārstēšanu, taču pēc garas dienas var sniegt viegluma sajūtu.
Uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem dažkārt ir ērti pārvērst pēdu kopšanu sarežģītā, dārgā procedūrā, taču darbiniekiem vai ģimenei svarīgākais ir saprast vienkāršu lietu: problēmas nerodas tikai tāpēc, ka cilvēks „nav pietiekami centies“. Pēdas nogurst no ikdienas slodzes. Tām nav vajadzīgi pārmetumi par saplaisājušiem papēžiem, bet gan laikus pamanīts diskomforts, piemērotāki apavi un dažas konsekventas darbības.
Pēdas reti skaļi pieprasa uzmanību – līdz brīdim, kad katrs solis sāk atgādināt par sen atlikto rūpi. Dažas minūtes pēc dušas, maigums steidzīgas beršanas vietā un ērtāki apavi var atgriezt to, ko ir viegli uzskatīt par pašsaprotamu: iespēju vienkārši iet un nedomāt par savām pēdām.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.