Automobilis ar vairāk nekā 100 tūkst. km nobraukumu ne vienmēr ir slikts: šis filtrs jau ir krietni novecojis

Meklējot lietotu automobili, daudzi joprojām automātiski atzīmē vienu filtru: nobraukums līdz 100 000 km. Šķiet drošāk, mierīgāk, mazāk riska. Ja automobilis vēl „nav pārsniedzis simts tūkstošus”, tad taču tam vajadzētu būt labākam par to, kura odometrā jau ir 180 vai 230 tūkst. km.

Tomēr lietotu automobiļu tirgū šāda domāšana var dārgi maksāt. Ne tāpēc, ka nobraukums vispār nebūtu svarīgs. Tas ir svarīgs. Taču 100 000 km robeža mūsdienās bieži vien ir vairāk psiholoģiska barjera nekā reāls automobiļa stāvokļa rādītājs. Izvēloties šādu filtru, no sludinājumu saraksta pazūd daudzi automobiļi, kas tehniski var būt labākā stāvoklī nekā mazāk nobraukuši, bet slikti uzturēti modeļi.

No kurienes radās bailes par 100 000 km?

Uzskats, ka automobilis pēc 100 000 km kļūst problemātisks, nāk no senākiem laikiem. Pirms vairākiem gadu desmitiem automobiļiem patiešām bija nepieciešama krietni lielāka apkope. Eļļa bija jāmaina biežāk, jāregulē vārstu atstarpes, jāpārbauda aizdedze, riteņu gultņi un bremžu trumuļi. Tam visam vēl pievienojās korozija, kas ne vienu vien automobili aizsūtīja uz metāllūžņiem, vēl pirms tas bija sasniedzis desmit gadu vecumu.

Šādā kontekstā 100 000 km šķita nopietna robeža. Ja automobilis to sasniedza, tam bieži jau bija diezgan daudz tehnisku un virsbūves problēmu. Daļa autovadītāju šo pārliecību pārņēma no vecākiem vai paziņām, un vēlāk tā vienkārši palika dzīva lietotu automobiļu tirgū.

Problēma tikai tā, ka mūsdienās automobiļi jau ir pavisam citādi. Konstrukcija, materiāli, diagnostika, eļļas, riepas, balstiekārtas detaļas un pat apkopes intervāli ir būtiski mainījušies. Tāpēc vecās bailes ne vienmēr atbilst mūsdienu realitātei.

Mūsdienās svarīgāks ir nevis nobraukums, bet tas, kā automobilis ir ticis ekspluatēts

Lietota automobiļa stāvokli daudz labāk parāda ne tikai odometra rādījums, bet arī servisa vēsture, ekspluatācijas apstākļi un reāla tehniskā pārbaude. Automobilis ar 250 000 km nobraukumu var būt labākā stāvoklī nekā tas, kas nobraucis tikai 80 000 km, ja pirmais tika laikus apkopts, bet otrais pastāvīgi tika izmantots īsiem braucieniem pilsētā.

Tas īpaši attiecas uz dīzeļautomobiļiem un mūsdienīgiem benzīna automobiļiem ar DPF vai GPF filtriem, EGR sistēmu un citiem jutīgiem mezgliem. Garāki braucieni ārpus pilsētas šādiem automobiļiem bieži ir veselīgāki nekā ikdienas 3–5 km maršruti, kad dzinējs nepaspēj sasniegt darba temperatūru.

Piemērs ir ļoti vienkāršs: viens automobilis katru dienu brauc pa Viļņas–Kauņas šoseju, bet otrs visu mūžu tiek izmantots tikai pilsētā — ar aukstu dzinēju, sastrēgumos, bieži bremzējot un iedarbinot motoru. Abi var būt līdzīga vecuma, taču to tehniskais stāvoklis krasi atšķirsies. Un ne obligāti par labu automobilim ar mazāku nobraukumu.

Kāpēc lielāks nobraukums dažkārt pat ir labāks?

Lielāks nobraukums pats par sevi nav priekšrocība, tomēr tas var nozīmēt, ka automobilis tika izmantots atbilstoši paredzētajam mērķim — gariem braucieniem, stabilai slodzei un normālai dzinēja darbībai. Šādā gadījumā dzinējs, pārnesumkārba un izplūdes sistēmas komponenti bieži darbojas labvēlīgākos apstākļos nekā tad, ja automobilis visu laiku tiek izmantots pilsētā.

Turklāt automobilim ar lielāku nobraukumu bieži jau ir nomainīts diezgan daudz ekspluatācijas detaļu. Iespējams, ir nomainītas bremzes, amortizatori, balstiekārtas elementi, riepas, akumulators vai citi dabiski dilstoši komponenti. Tikmēr automobilis ar 80 000 km nobraukumu var tieši tuvoties posmam, kad pirmās lielākās nomaiņas tikai sāksies.

Tieši tāpēc pircējam ir vērts skatīties plašāk. Jautājumam nevajadzētu būt „vai nobraukums ir mazāks par 100 000 km?”, bet gan „kas ar šo automobili ir darīts, kā tas ir uzturēts un kāds ir tā stāvoklis tagad?”

Kas jāpārbauda pirms pirkšanas?

Vispirms ir vērts lūgt servisa vēsturi. Rēķini, ieraksti, tehniskās apkopes dokumenti un skaidra remontu secība pastāsta daudz vairāk nekā skaists sludinājuma teksts. Ja pārdevējs nevar paskaidrot, kad tika mainīta eļļa, bremzes, siksnas vai citi svarīgi mezgli, mazāks nobraukums automātiski neglābj automobili.

Otrkārt, obligāti nepieciešama reāla pārbaude servisā. Jānovērtē balstiekārta, bremzes, dzinēja darbība, pārnesumkārba, virsbūve, korozija, elektronikas kļūdas un izplūdes sistēmas stāvoklis. Mūsdienīgiem automobiļiem ir diagnostikas sistēmas, kas var parādīt vairāk nekā tikai īss testa brauciens.

Treškārt, vajadzētu skatīties uz automobiļa kopējo ainu. Ja salons ir ļoti nolietots, stūre un pedāļi izskatās noguruši, bet nobraukums ir pārsteidzoši mazs, jābūt piesardzīgiem. Tāpat automobilis ar lielāku, bet loģisku nobraukumu un sakārtotu vēsturi var būt daudz godīgāka izvēle.

100 000 km robeža lietotu automobiļu tirgū joprojām darbojas kā psiholoģiska siena. Taču mūsdienās tā vairs nav tik svarīga, kā daudzi uzskata. Laba apkope, skaidra vēsture un reālais tehniskais stāvoklis ir daudz svarīgāki par vienkārši skaistu skaitli sludinājumā. Dažkārt tieši automobilis, kuru daudzi noraida nobraukuma dēļ, var būt tas, kuru ir vērts apskatīt vispirms.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!