Kura automašīnas krāsa ir vispraktiskākā? Atbildi, visticamāk, zināt, tomēr pārliecinieties

Melna automašīna salonā var izskatīties nevainojami. Dziļa krāsa, spīdīga laka, izteiksmīgas virsbūves līnijas – grūti pretoties. Taču pietiek ar dažiem kilometriem lietū vai vienu sausu vasaras dienu putekļainā pagalmā, un skats jau ir pavisam citāds. Uz melnas virsbūves redzami putekļi, ūdens traipi, sīki skrāpējumi un automātiskās mazgātavas atstātie apļi. Baltā krāsa šķiet praktiskāka, tomēr uz tās ļoti labi izceļas ceļu darva, kukaiņi un ziemas netīrumi. Tāpēc rodas diezgan vienkāršs jautājums – ja automašīnu pērkam nevis izstādei, bet ikdienas lietošanai, kura krāsa patiesībā ir vispraktiskākā?

Vienas atbildes visām situācijām nav. Ja svarīgākais ir automašīnu mazgāt retāk, uzvar viena krāsa. Ja automašīna pastāvīgi stāv saulē – cita. Ja svarīgākais ir pamanāmība uz ceļa – vēl cita. Savukārt, ja domājat par automašīnas pārdošanu pēc dažiem gadiem, parādās vēl viens kritērijs. Tomēr, visu saliekot kopā, atklājas diezgan skaidrs favorīts: gaiši pelēka vai sudraba automašīna, visticamāk, ir labākais ikdienas praktiskuma kompromiss.

Sudraba un gaiši pelēkajai krāsai ir viena milzīga priekšrocība

Latvijā automašīna lielu gada daļu nav ideāli tīra. Rudenī mums ir dubļi un lietus, ziemā – sāls un ceļa netīrumu plēve, pavasarī – putekļi, bet vasarā – kukaiņi un ziedputekšņi. Tieši šeit gaiši pelēkajai un sudraba krāsai ir vislielākā praktiskā priekšrocība: uz tām lielākā daļa ikdienas netīrumu vienkārši mazāk kontrastē ar virsbūvi.

Plāna putekļu kārta, izžuvuša lietus pēdas vai ceļa sāls atstātais pelēcīgais slānis uz sudraba automašīnas saplūst ar pašu krāsu. Tie paši netīrumi uz melnas virsbūves ir redzami no vairāku metru attāluma, bet uz tumši zilas automašīnas efekts ir gandrīz tāds pats. Pat sīki lakas skrāpējumi un tā dēvētie “swirl” apļi, kas rodas pēc mazgātavām vai nepareizas mazgāšanas, uz gaišas metalizētas virsmas parasti ir mazāk pamanāmi.

Tāpēc cilvēkam, kurš nevēlas mazgāt automašīnu ik pēc dažām dienām tikai tāpēc, lai tā izskatītos pieklājīgi, sudraba vai gaiši pelēka krāsa ir ļoti racionāla izvēle. Nav nejaušība, ka neitrālie toņi Eiropā dominē. Saskaņā ar „Axalta” 2025. gada datiem Eiropā pelēkā bija populārākā jauno automašīnu krāsa un veidoja 26 procentus tirgus, baltā – 25 procentus, melnā – 22 procentus, bet sudraba – 9 procentus.

Sudraba krāsa pēdējos gados daļu popularitātes zaudē tumšākai pelēkajai, tomēr praktiskuma ziņā tai joprojām ir ļoti maz vājo vietu. Vienīgā nianse – remontējot virsbūvi, metalizētu sudraba toni dažkārt ir grūtāk ideāli pieskaņot vecajai krāsai, tāpēc nekvalitatīvi pārkrāsots spārns atšķirīgā apgaismojumā var būt pamanāms.

Baltajai krāsai ir divas priekšrocības, kuras pelēkā nespēj pilnībā atkārtot

Ja automašīna vasarā daudz stāv ārā, baltajai krāsai ir ļoti reāla priekšrocība. Gaišas virsmas atstaro vairāk saules starojuma nekā melnas, tāpēc virsbūve uzkarst mazāk. Lorensa Bērklija Nacionālās laboratorijas eksperimentā tika salīdzinātas gandrīz identiskas melna un sudraba automašīnas. Sudraba automašīnas salona gaiss pēc stāvēšanas saulē bija aptuveni 5–6 °C vēsāks, bet tās jumts noteiktos brīžos bija pat par 25 °C vēsāks nekā melnās automašīnas jumts.

Protams, automašīnas salona temperatūru ļoti ietekmē stiklojuma platība, salona krāsa, tonētie logi un tas, kur automašīna ir novietota. Tāpēc nevajag cerēt, ka balta automašīna pēc trīs stundām saulē būs vēsa. Tā tik un tā stipri uzkarsīs. Tomēr starp ļoti tumšu un ļoti gaišu virsbūvi pastāv reāla atšķirība.

Baltajai krāsai ir arī vēl viena interesanta priekšrocība – pamanāmība uz ceļa. Monāšas Universitātes pētnieki, analizējot reālu ceļu satiksmes negadījumu datus Austrālijā, konstatēja statistisku saistību starp automašīnas krāsu un avārijas risku. Salīdzinot ar baltām automašīnām, melnas, zilas, pelēkas, zaļas, sarkanas un sudraba krāsas automašīnas noteiktos apstākļos tika saistītas ar lielāku avāriju risku, bet dienā dažām krāsām atšķirība sasniedza aptuveni 10 procentus.

Tas ir senāks Austrālijā veikts pētījums, tāpēc tā rezultātus nevajadzētu tieši pārvērst par likumu, ka „balta automašīna Latvijā ir par 10 procentiem drošāka”. Automašīnas lukturi, laikapstākļi, vadītāja uzvedība, ceļš un daudzi citi faktori ir daudz svarīgāki. Tomēr pati loģika ir vienkārša – kontrastējošāku automašīnu noteiktos apstākļos citi satiksmes dalībnieki pamana vieglāk.

Baltās krāsas mīnuss parādās tad, kad automašīna brauc mūsu ziemās. Uz durvju apakšējās daļas lieliski redzami pelēkbrūnie ceļa netīrumi, bet vasarā – melnās kukaiņu pēdas un asfalta darva. Tomēr sīki lakas skrāpējumi uz baltas krāsas parasti ir mazāk pamanāmi nekā uz melnas.

Uz sudraba automašīnas netīrumi ir redzami vismazākAttēls: Ilustratīvs attēls

Melnā izskatās grezni – kamēr automašīna tikko nomazgāta

Melnā ir, iespējams, labākais piemērs tam, ka skaistākā krāsa ne vienmēr ir vispraktiskākā. Uz tīras un labi nopulētas melnas automašīnas virsbūves līnijas izskatās ļoti izteiksmīgi, tāpēc premium klases modeļiem šī krāsa ir īpaši piemērota. Ne velti Eiropā tā joprojām veido aptuveni 22 procentus jauno automašīnu krāsu.

Tomēr ikdienas ekspluatācijā melnā krāsa prasa visvairāk pacietības. Uz tās ļoti ātri redzami gaiši putekļi, ziedputekšņi, izžuvuši ūdens pilieni un sīki skrāpējumi. Saulē lakas defekti kļūst vēl pamanāmāki. Ja jums patīk mazgāt automašīnu automātiskajā mazgātavā ar birstēm, pēc dažiem gadiem melnajā lakā bieži var redzēt veselu tīklu ar sīkiem apļveida skrāpējumiem.

Pieskaitīsim arī lielāku uzkaršanu saulē – un praktiskuma tabulā melnā krāsa noslīd diezgan zemu. Tas nenozīmē, ka no melnas krāsas jāizvairās. Vienkārši cilvēkam, kuram ir svarīgi, lai automašīna vienmēr izskatītos nevainojami, ar to būs vairāk darba.

Tumši zilai, tumši zaļai un ļoti tumši pelēkai krāsai ir līdzīga problēma. Tās ir nedaudz iecietīgākas nekā absolūti melnā, tomēr putekļi un lakas defekti joprojām ir ievērojami redzamāki nekā uz sudraba automašīnas.

Kuru krāsu būs visvieglāk pārdot?

Te parādās negaidīts paradokss. Intuitīvi šķiet, ka populārākajai krāsai vajadzētu vislabāk saglabāt vērtību. Tomēr tā ne vienmēr notiek.

2025. gadā „iSeeCars” analizēja vairāk nekā 1,2 miljonus trīs gadus vecu automašīnu ASV un konstatēja, ka dažas retas krāsas – piemēram, dzeltenā, oranžā vai zaļā – noteiktos automašīnu segmentos zaudēja vērtību mazāk nekā parastās baltās vai melnās krāsas. Iemesls ir diezgan vienkāršs: šādu automašīnu tirgū ir maz, bet noteiktiem pircējiem tās ļoti patīk.

Tomēr tas nenozīmē, ka latvietim tagad visracionālāk būtu iegādāties oranžu ģimenes universāli. Retas krāsas noteiktos modeļos var saglabāt vērtību, tomēr to potenciālo pircēju loks ir mazāks. Neitrālu pelēku, baltu vai melnu automašīnu parasti pieņems daudz plašāka auditorija. Īpaši, ja runājam par parastu ģimenes automašīnu, nevis „Porsche”, sportisku BMW vai īpašas komplektācijas apvidus automašīnu.

Eiropas tirgus to lieliski parāda: pelēka, balta un melna kopā veido gandrīz trīs ceturtdaļas jauno automašīnu krāsu. Tas ne vienmēr nozīmē, ka tās garantē visaugstāko atlikušo vērtību, tomēr nozīmē, ka šādas krāsas pircējam šķiet pazīstamas un reti kļūst par iemeslu atteikties no automašīnas.

Ja krāsas būtu jāsakārto pēc ikdienas praktiskuma Latvijā, mana izvēle būtu ļoti vienkārša. Gaiši pelēka vai sudraba – labākais kopējais kompromiss. Uz tām mazāk redzami putekļi, izžuvis ūdens, ziemas netīrumi un sīki lakas defekti, tās nesakarst tik stipri kā melnā, bet, pārdodot automašīnu, krāsa, visticamāk, neatbaidīs lielu daļu pircēju.

Baltā būtu ļoti tuvu otrajai vietai – īpaši, ja automašīna bieži stāv saulē vai svarīga ir laba pamanāmība uz ceļa. Tumši pelēka izskatās modernāka par klasisko sudraba, taču uz tās netīrumi jau ir pamanāmāki. Savukārt melno ir vērts izvēlēties tad, ja to vienkārši ļoti vēlaties un esat gatavi biežāk mazgāt automašīnu un rūpīgāk kopt laku.

Tāpēc paradokss ir vienkāršs: automašīna, kas salonā izskatās visiespaidīgāk, ikdienā ne vienmēr būs ērtākā. Ja nevēlaties katru nedēļu staigāt apkārt virsbūvei ar lupatiņu, gaiši pelēka vai sudraba krāsa joprojām ir viena no grūtāk pārspējamajām izvēlēm.